Jāņi

Koadas acs(i) Juonīšam
Pri, pri, prijajā
Tuodas acs(i) Annītei
Voi man rūdi rallalā
Ar vijuoli, ar muzyku
Mīļoj Jounīts Annīti

Voi jī beja gulejuš’
Smoruduoju kryuminie?

Divi, divi kas tī divi,
Kas mīdzeņa naguleja.

Jounīts mīga naguleja
Par Annīti dūmuodams(i)

Annīt’ mīga naguleja
Juoņam cymdus adiedama.

Juoņs ar Anni tuo guleja:
Iudens cauri nateceja.

Doms ar Kļari tuo guleja
Pri, pri, prijajā
Uozs ar rogīm cauri skrieja
Voi man rūdi rallalā
Ar vijoli, ar muzyku
Mīļoj Domīts Kļarīti.

(Variants:
Juonīts – puisāns
Annīte – meitene
Juoņs ar Anni – jauns ar jaunu
Doms ar Kļari – vacs ar vacu)

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Līgo, līgo
Apjāj savus tīrumiņus.
Lai burītis nenobūra,
Lai skauģītis nenoskauda.

Skrien, ragana, šķērsu gaisu,
Ne manā sētiņā.
Mana sēta dzelžiem kalta,
Adatāmi jumti jumti.

Izkaptiemi spāres celtas,
Adatāmi jumti jumti.
Adatāmi nosadurti,
Izkaptiemi nosagriezti.

Bur man buri, skauž man skauģi,
Nevar mani izpostīt.
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu mājas vietu.

Līgo, Jānīti, neguli nakti!
Neguli (Rīgā), ne (Jelgavā(i))!

Šo nakti, šo nakti mērena salniņa.
Viens jauns pāriņis sasalis kopā.

Dievs dos rītā labu Jāņu Saulīti,
Tad to pāriņu atkal sildīs.

Pa pāram kļavi, zaļ’ ozoliņi,
Pa pāram jauni Jānīša nakti!

Jāņos iedama, vainagu liku,
Lai krita vainags, ne es pati.

Salt’ man ārā, karst’ istabā(i),
Laid mani, māmiņa, ar puisi dancot.

Izskrēja meitiņa caur biezu mežu,
Atrada puisīti papardēs guļam.

Kād’s puiša acis, tād’s meitas acis,
Ab’ divi atrada papardi ziedam.

Paparde ziedēja sudraba ziediem,
Kas gāja meklēt, atrada laimi.
Gaiķi

Sagājāsi Jāņa bērni,
Sadevāsi rociņāsi.
Sadevāsi rociņāsi
Saskan zelta gredzentiņi.

Jānīts jāja lielu zirgu,
Jumta galu lūkodams.
Gana augsti jumta gali
Vēl cepure pāri stāv.

Eimu Jāņos, Pēteros
Savu draugu lūkoties.
Ka Jāņos nedabūju,
Tad dabūju Pēteros.

Jānītim daiļa sieva
Ar magoņu ziediņiem.
Pēterim vēl daiļāka
Ar dzīparu galiņiem.

Riet, Saulīte, rietēdama,
Līgo, līgo!
Nelīdzini koku galus.
Līgo, līgo!
Jau piekusa govju gani,
Jau arāja kumeliņi.

Riet, Saulīte, rietēdama,
Nelīdzini koku galus.
Lai līdzina Dieva dēli
Ar asiem(i) zobeniem(i).

Sak’, Saulīte, noiedama,
Kāda būsi, rītdieniņa?
Vai būs lietus, vai būs saule,
Vai migliņa apmiglos(i)?

Aiziet Saule vakarā,
Visus mežus pušķodama,
Priedei sagša, eglei sagša,
Bērzam balta villainīte.

Nava tiesa, nava tiesa,
Ka Saulīte nakti gūla,
Vai Saulīte tur uzlēca,
Kur vakaru norietēja?

Noiet saule mirdzēdama,
Dieva dēlu vadīdama;
Uzlec, zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.

Lēni, lēni, Jānīt’s brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.

Skaista, skaista tā pļaviņa,
Kur Saulīte rotājās,
Kur Saulīte rotājās
Zelta ziedu vainagā.

Noiet saule vakarā,
Zelta starus starodama;
Dod, Dieviņi, tā starot
Jele mūža galiņā.

Saules meita jūrā brauca pašu Jāņu vakariņu.
Līgo, līgo, līgo!
Laiviņā sēdēdama, pina mirtu vainadziņu.
Pin, Saulīte, dod man vienu, man jāiet tautiņās.
Jāņu rītā gaisma ausa, sudrabota saule lēca,
Zaļi svārki brālīšam, sudrabota audējiņ’.

Ozoliņi, ozoliņi,
Līgo, līgo!
Tavu lielu resnumiņu,
Līgo, līgo!
Trīs dieniņas saule teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu kuplumiņu.
Trīs dieniņas irbe teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu diženumu,
Meitas nāca dziedādamas, vainagiem zarus lauzt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu vecumiņu,
Es piedzimu, tev atradu, es nomiršu, tu paliksi.
Sanākat, Jāņa bērni, zem kuplā ozoliņa,
Zem kuplā ozoliņa, tur Jānīša goda vieta.

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā(i).
Plūc pa priekšu buldurjāni,
Tad balto(i) āboliņu.
Grāvju grāvju izstaigāju,
Buldurjāni meklēdama.
Ne tās visas Jāņu zāles,
Ko rauj Jāņu vakarā(i):
Rumbatenes, buldurenes –
Tās īstās Jāņu zāles,
Jāņu bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņu zāles:
Pumpatenes, rumbatenes –
Tās īstās Jāņu zāles.
Sak Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti dabūjām;
Mēs Jānīti dabūjām
Pēterīša krūmiņā.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņa uguntiņu.
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām.
Kuriet lielu jāņuguni
Jāņa dienas vakarā
Jāņa bērni samirkuši.
Jāņa zāles lasīdami.
Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņu vakarā,
Pūt laukā ienaidiņu
No maliņu maliņām.
Dedzi gaiši, jāņugune,
Pār deviņi novadiem,
Pār deviņi novadiem
Līdz saulīte rotāsies.

Saule brida miglājos
Jāņu dienas vakarā(i).
Kur, Dieviņi, lielu guni,
Sildi visu pasaulīti.
Kas spīdēja, kas vizēja,
Viņa kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Dimantiņa pakaviem.
Pavasari ievas zieda
Pa visiem sētmaļiem;
Jāņu nakti gunis dega
Pa visiem pakalniem.

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā.
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
Jānīšam lieli zirgi,
Pēteram vēl lielāki.
Jānīts jāja meža vidu,
Pēters meža virsotnītes.
Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters nāca, Pēters nāca.
Pa lapiņu, lapiņām,
Pa žagaru, žagariem.
Ai, Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, puškainīti.
Jānīts ziedus salasīja,
Pēterīts izkaisīja.
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad līgoja Jāņa bērni.
Kad atnāca Pēterdiena,
Tad līgoja Pēterītis.
Kad aizgāja Jāņa diena,
Tad apklusa lakstīgala.
Tad līgoja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.

Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīti.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja
Visi darbi padarīti
Līdz Jānīša vakaram(i):
Vārtu stabi, gultu gali,
Visi meijām appušķoti.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama.
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda;
Nu dziesmiņas jāizdzieda
Līdz otram(i) rītiņam.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien rokas, sasien kājas;
Sasien rokas, sasien kājas
Iemet dadžu krūmiņā.

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietu nevajag.
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod Dieviņi Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņā.
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņu uguntiņu.

Neguļami, neguļami
Līgojami, līgojami
Redzēsimi, redzēsimi
Kā saulīte rotājās.
Es redzēju Jāņu nakti
Trīs saulītes uzlecam.
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
Tā sacīja, tā bij tiesa
Īsa bija Jāņu nakte.
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena.
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis.
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci daiļas meitas.
Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti Jāņu dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs(i) vizēdama.

Līgodama vien sagaidīju
Caur garo(i) vasariņu.
Salīgoju brāļam sievu,
Sev diženu arājiņu.
Pie avotiņa līgot gāju
Pašā Jāņu vakarā(i).
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Es nopinu vainadziņu
Deviņām zemenēm.
Sanākuši Jāņa bērni,
Grib vainagu lūkoties.
Pirkt gribēja, nedrīkstēja,
Prasa, cik tāds maksājot?
Pieci simti zelta naudas,
Jauku puisi piedevām.

Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Jānīts jāja niedru tiltu
Ar diženu kumeliņu.
Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
Jānīts sēja sudrabiņu
Celmotā(i) līdumā.
Sēj’, Jānīti, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā(i).
Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Jānīts brida rudzu lauku
Ar zeltītu mētelīti.
Kad izbrida, tad apbēra
Sidrabiņa vārpiņām.

Kas to celiņu sidrabiem nolēja?
Jānīša līgava, ūdeni nesdama.
Liniņu labadi līgoti gāju,
Lai mani liniņi līdzeni auga.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem,
Ozolu mežā tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem.
Šim stūrītis, tam stūrītis
Jānīšami viducītis.
Jāņu māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdājies, Jāņu māte,
Dosi mazus gabaliņus.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Sev pašai viducītis;
Sev pašai viducītis
Par akmeņa cēlumiņ’.
Kas bij laba Jāņa māte,
Tā saņēma Jāņa bērnus.
Kas tā tāda cūcenīte,
Guļ ar vīru gubenī.
Ieraksts

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām.
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Jāņu dienu jauni puiši
Jaunas meitas dancināja.
Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Ausim, meitas, balti kājas,
Iesim Jāni kaitināt.

Jānīts sēdēj ozolā(i)
Vaska sveces rociņā.
Tās dedzina Jāņu nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.
Kuriet lielu Jāņu guni
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Ņem, Jānīti, zelta tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus.
Jāņa bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām.
Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taures atskanēj’.

Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā(i).
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Došu siera gabaliņu.
Jānīšam(i) treji vārti,
Visus trejus virināja:
Pa vieniem Jānīts gāja,
Pa otriem(i) Jāņa bērni,
Pa trešiem mīļā Māra,
Div’ dzelteni kumeliņi.

Jānīts ziedus salasīja,
Pēterītis izkaisīja.
Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti.
Tā Pētera paša vaina,
Kam ziediņus izkaisīja.
Badu, badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterītis.
Jēkabiņis gudrs vīrs
Nāk ar maizes riecieniņu.
Jānīšami skaista sieva,
Siera, piena paēdusi;
Pēteram zili melna,
Puse bada nomirusi;
Jēkabam zema resna,
Rudzu maizes pieēdusi.

Jānīts nāca līgodamis,
Alus kannas cilādamis.
Sešas kannas vēderā,
Septītā rociņā.
Aiz ko Jānim salda misa,
Aiz ko gards alutiņis?
Jāns ar savu līgaviņu
Aiz kubula bučājāsi.
Jāņa tēvsi bēdājāsi,
Zaķi miežus noēduši.
Tā ir labi, tā vajaga,
Kam miestiņu nedarīja.

Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņ.
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņ’.
Trejdeviņas dzirkstelītes
Pret saulīti uzlēkuš’.
Lai sadega nelaimīte
Kā uguņa dzirkstelīte.
Dedzi gaiši, uguntiņa,
Tu nezini, ko es došu –
Es tev došu ziediņam
Trejdeviņas dzirkstelītes.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu.
Nevarēju pāri kļūti,
Ne apkārt aptecēti.
Kad saplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūti.
Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem(i).
Devītā(i) žuburā(i)
Zelta poga galiņā.
Līgodama nolīgoju
Līdz pašai gaismiņai.
Rītiņā(i) mīļš Jānītis
Ar saulīti rotājās.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat zarus no celiņa
Brauks Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņš.
Jāņu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem.
Lai perāsi tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņi.
Pušķojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām.
Kam nīdiesi dzīvodamis
Ar labiem ļautiņiem.
Iestādīju ozoliņu
Jāņu tēva pagalmā.
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem Jānīšiem.

Celies, brālīti, aunies kājas,
Iesim Jānīšus ielīgoti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem.
Ozolu mežā, tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.
Es pārsviedu zelta zirni
Pār sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Puišiem vedi ozoliņus,
Meitām ziedu vainadziņus.