Riet, Saulīte, rietēdama,
Riet, Saulīte, rietēdama, līgo, lī-īgo!
Nelīdzini koku galus, līgo, lī-īgo!
Nelīdzini koku galus, līgo, lī-īgo!
Jau piekusa govju gani,
Jau arāja kumeliņi.
Riet, Saulīte, rietēdama,
Nelīdzini koku galus.
Lai līdzina Dieva dēli
Ar asiem(i) zobeniem(i).
Sak’, Saulīte, noiedama,
Kāda būsi, rītdieniņa?
Vai būs lietus, vai būs saule,
Vai migliņa apmiglos(i)?
Aiziet Saule vakarā,
Visus mežus pušķodama,
Priedei sagša, eglei sagša,
Bērzam balta villainīte.
Nava tiesa, nava tiesa,
Ka Saulīte nakti gūla,
Vai Saulīte tur uzlēca,
Kur vakaru norietēja?
Noiet saule mirdzēdama,
Dieva dēlu vadīdama;
Uzlec, zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
Lēni, lēni, Jānīt’s brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Skaista, skaista tā pļaviņa,
Kur Saulīte rotājās,
Kur Saulīte rotājās
Zelta ziedu vainagā.
Noiet saule vakarā,
Zelta starus starodama;
Dod, Dieviņi, tā starot
Jele mūža galiņā.