Vēsture

Dandarus 1980. gadā izveidoja etnohoreogrāfs Ernests Spīčs ar mērķi saglabāt un popularizēt latviešu etnogrāfiskās un folkloras dejas. Viņš radīja kopas dejošanas stilu, kam raksturīga izkopta stāja, dejas izjūta un rūpīgi izstrādātas detaļas. Strādājot ar folkloras pierakstiem, Dandaru radošajā laboratorijā ir izveidotas daudzas folkloras draugu iemīļotas tautu deju rekonstrukcijas un interpretācijas. Tām līdzās ir arī materiāli no pašu Dandaru vākuma, kas izmantoti dažādās programmās – no gadskārtu un ģimenes ieražām līdz pat modernam folkloras teātrim.

Līdztekus tautas dejām, Dandaru dalībnieki izdzīvo arī latviešu tradicionālo svētku norises, kas saistītas ar seno Saules kalendāru un atspoguļo tās ritumu debesīs. Katram gadalaikam ir savas raksturīgās ieražas, dziesmas un rotaļas. Ražas un veļu laiks, rudens un ziemas masku gājienu tradīcijas, šūpošanās un saules sveikšana Lieldienās un nozīmīgākie gada svētki – Jāņi, kad tauta svin vasaras saulgriežus visas nakts garumā, palīdzot pasaulei uzsākt jaunu dzīvības ciklu.

Latvijas novadu savdabību atspoguļo mūsu dažādie apģērbi, kuru etnogrāfiskajai precizitātei tiek pievērsta īpaša vērība. Tādi tika nēsāti vēl 19. gadsimtā, kad pamazām sadzīvē ienāk pilsētnieciskie elementi, bet goda vietā bija pašu darinātie krāšņie brunči, izšūtie krekli un villaines, ko grezno sudraba saktas. Ar īpašu lepnumu dejotāji nes savas dzimtās puses tautas tērpu. Arī dziesmās un deju soļos cenšamies ievērot tā novada īpatnības, no kura tās nākušas.

Dandari vienmēr ir lepojušies ar labiem muzikantiem, kuri pārzina tautas deju repertuāru un arī paši labprāt dejo. Šī dejas izjūta izpaužas arī aizrautīgā spēles manierē gan spēlējot dejotājiem, gan kapelas skaņu ierakstos. Dandaru muzikanti cenšas atdarināt veco tautas muzikantu spēles manieri. Deju pavadījumam tiek izmantoti 19. gs. beigām raksturīgie mūzikas instrumenti – vijoles, cītaras, mandolīna un kontrabass. Netiek aizmirstas arī senās kokles, dūdas un stabules.

Etnomuzikologs un tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs kolektīvu vadīja 15 gadus un izveidoja folkloras deju un mūzikas festivālu „Pa Pēteriem”, kā arī ieviesa ikgadējos radošos seminārus. Daudzie Dandaru projekti un izbraucieni notika, pateicoties viņa izveidotajiem valsts un ārvalstu mēroga projektiem, kā viens no tiem minams mācību partnerību projekts „Learning from roots”.