Rotaļdejas

Kupla līpeņa izauga
Munā gūvu dourzeņā.
Aiļa ļiļā ļiļaļā, munā gūvu dourzeņā.

Kod as guoju gūvu slaukti
Līpā kuoru vaiņudzeņi.

Atskrīn zaļa ļeidaceņa
Nūraun munu vaiņudzeņ.

As jous lyudzu, as jous prosu:
Atdūd munu vaiņudzeņ.

Lyugdamuosi, praseidama
Pasūļēju cymdu pouri

Navajg maņe cymdu puora
Vajg maņ pošys adeituojas

Pagaidīti jyus ļauteņi
Ļeidz cytami rudiņam

Ka teleišu pījaudzeišu
I zečeišu pījadeiš.

Še, jāj viens ģēģers varens un bagāts
Uz augstām tiesām, uz lielām ruņām

Man pazuda mīļais draugs
Kur es viņu rašu
Šeitan, teitan, šeitan, teitan
Tur es viņu rašu

Rok es tam došu, kron galvā likšu
Ap tevīm ķeršos, tu mana būsi

Nu būs redzēt visiem ļaudīm,
Ka mēs iesim dancot
Kam nav sava mīļā drauga,
Tas ar salmu kūli.

Lidu lidu vanadziņi
Toļi tad tu skrīsi (lido)

Skrīši, skrīšu aiz upītes
Ļīpas apsavārtu (lec, rokas sānos)

Cik jei leila izaugusi
Kū jei padarēja (zosu gājiens)

Dīzgon lēla, dīzgon kupla
Zori leika Daugavā (lido)

Gan gan zirdziņu Lielupes malā
Sien sien grožiņā, sien pavads galā

-Labrīt
-Labrīt!
-Vai gaismiņa ārā?
-Jā
-Vai saulīte jau uzlēkusi?
-Jā
-Vai slinkais kalps vēl guļ uz krāsns?
-Jā, ņem kas pakaļā!

Parād’ mazais balodīti

-Kā sēj magonītes

-Kā aug magonītes

-Kā zied magonītes

-Kā plūc magonītes

-Kā vīst magonītes

Rakstā situ sprigulīti
Sava tēva piedarbā.
Lai rakstāi rudzi mieži
No vārpām izbirdam.
Apkulāmi rudzu miežus
Ar ozola vālītēm.
Auzulīši, tie kuļami
Ar bēriemi kumeļiem.

Teci, teci, kumeliņi,
Tevi gaida, mani gaid’.
Ai-ja-jā, tral-la-ā,
Tevi gaida, mani gaid’.

Tevi gaida auzu sile,
Mani jauna līgaviņa.

Jāju dienu, jāju nakti,
Nu uzjāju es jūriņu.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņ’.

Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš.

Nei man laivas, nei kumeļa,
Nei ar ciema zeltainīts.

Pats uzkāpu kalniņāi
Zeltainītes lūkoties.

Nākat, puiši, lūkotiesi,
Kādi joki tīrumā!

Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.

Šaine, šaine, kas par vaini,
Redz, kur vīgla dancošan’.
Kas tā velns par dancošanu,
Tā bij’ smieklu taisīšan’.
Kas ar kurpēm, tas nenāca,
Ar zābakiem – nemācēj’.
Es ar savām kārklu vīzēm
Čabināti čabināj’.

Skroderīši, vēverīši, tie tik tādi puszaglīši,
Tie tik tādi puszaglīši, tie gar mani pinas.
Kam pietrūka, tam pielika, kam atlika, tam nogrieza,
Kam atlika, tam nogrieza, es paliku tukšā.

Ozolīti, zemzarīti, kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja, garām jāja dravinieki.
Meitas tavus zarus lauza, kalniņāi stāvēdams.
Lauziet meitas, ko lauzdamas, galotnīti nelauzieti.
Lai palika galotnīte, kur putniemi uzmesties.
Tur atskrēja lakstīgala zeltotiemi spārniņiem.
Tā nebija lakstīgala, tā bij’ mana līgaviņa.

Vēja lauzta tā priedīte, tie skaliņi gaiši deg.
Cauri viļņiem ātrāk, ātrāk, lai negrimstam dibenā!
Ja es grimšu dibenāi, saukšu tevi palīgā.
Ļaužu smieta tā meitiņa, tā būs mana līgaviņ’.
Maza, maza tā muižiņa, visapkārti ievas zied.
Visapkārti ievas zied, vidū kupla ābelīte.
Vidū kupla ābelīte pieciem zelta āboliem.
Es, apkārt staigādama, visus piecus nolasīju.
Divus devu brālītim, trīs es pate paturēju.
Par to vienu zirgu pirku, par to otru arājiņ’.
Par trešo es nopirku sevīm zemes gabaliņu.
Ja nav labis arājiņš, lai stāv zeme atmatā!
Ja nav labis ņēmējiņš, lai stāv manis vainadziņš!
Ieraksts

Citu reizi mana māte dārziņu turēj’.
Dārziņu turēdama, sīpolus sēja.
Sīpolus sēdama, knipu-knapu gāja.
Es biju lierējsi dažu vācu zemi.
Dažu vācu puišeli nolūkojusi.
Neguli, Saulīte, apiņu dārzā.
Mēnesis jādīja malējas meklēt.
Mūci, mūci, Saulīte, Mēnesis dzenas.

(Grobiņa)

Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.

Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi rallalā!
Ai virvir virvir bam bam bam bam tr-r-r-r rasasā,
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi ralalā!
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ’.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik daiļu valodiņ’?
Es, māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb’ s.
Gribu jūsu meitiņ’ precēt,
To, lūdzami, neliedziet!
Mana meita cārta, balta,
Tev noplīsis kažociņš.
Pa pāriemi rieksti auga,
Pa pāriemi āboliņš.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriemi pāroties.

Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.

Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.

Šyupoj mani, muomuleņa,
Vuolyudzeitis šyupulī,
Lai es augu tik lūkona,
Kuo lūcieja vuolyudzeit.
Lūk lūkīmi upe teka
Caur azarim Daugavā.
Aiz Daugavas tur aug muna,
Tur aug muna leigaveņ.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kod māmeņa naredziej.
Jius muosenis redzejat,
Nasokati muomeņai.

Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Lai gan zaķīts līču loču,
Tomēr suņi panāk to.
Aiz Daugavas suņu muiža,
Tur aizveda mūs māsiņ.
Es ar jātu pānakšņosi
Ādas lamši mugurā.
Suņi lamšus apēduši,
Pogas vieni pametuš.
Ja uz mutes nenokristu
Ne podziņas nepalikt.

Sī sesku, su sesku,
Seskam aste pakaļā.
Neskatieties, mani bērni,
Kam tā seska aste krīt.

Pluovova laiveņa
Pa dziļu jiuru.
A kas tymā laiveņā
Vydā siedieja?
Jauns puiškyns siedieja,
Mateņus sukova.
Palaida mateņus
pa dziļu jiuru.
Pluovojte, muni mateņi,
Da bolta bierzeņa.
Tur muna meiluo
Iudini smiele.
Pavaicovu nu meiluos,
Voi jei meiļoj mani?
Lai tevi meiļoj
Iudiņs i akmiņs.
Tu nu munu osoru
Upi tacynovi.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu dzilis jiurenis
Upi tacynovu.
Tu nu muna vaiņuka
Tyltu taisieji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bārza žogora
Tyltu taisieju.
Tu nu munu mateņu
Grūzeišus veji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bolta lyneņa
Grūzeišus vieju.
Ieraksts

Pynu pynu sītu
pynu rašetoju.
Sapynu venčiku
zam zaļu pļenčiku.
Vot i harašo!
Rozpletaju sītu,
Rozvej rešotanku,
Rozveju veņčiku,
Rozveju pļenčiku,
Rozvej harašo.

Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.

Patais manim bāleliņi
Sausa koka sprigulīti,
Man jāieti rijas kulti
Klip klap klap.
Dziedādamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiemi,
Augsti cēla, viegli laida.
Kultin kūla kūlējiņi,
Maltin mala malējiņi,
Sakūluši, samaluši.
Laižat mani rijas kulti,
Es mācēju rijas kulti,
Augsti cēlu, viegli laidu.
Ieraksts

Padzīduojit jius muosenis,
Kū jius šudiņ nadzīžat?
Kuruos biteitis nūnesa
Jiusu jauku volūdeņ’?
Tī nūnesa volūdeņu,
Kur sauleite nakti guļ.
Tumša, tumša tā egleite,
Kur sauleite nakti guļ.
Nakti guļ, nakti guļ,
Kur sauleite nakti guļ.
Leigaveņa, naprašeņa,
Munu lynu namaitā!
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni tu bolta bolynuot.
Mun muoseņa tīvu sprēde,
Tīvu boltu balynuoj’.

Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ pie slitas,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tās vecās meitas līdz.
Vecās meitas guļ aiz krāsns,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz.
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
(Cesvaine)

Mēs ejam caur, mēs ejam caur
Caur veco Rīgas tiltu.
Tas tilts ir caurs, tas tilts ir caurs,
To vajag salāpīt.
Ar ko gan, ar ko gan?
Ar zeltu, sudrabu.
To pēdējo, to pēdējo,
To vajag turēt ciet!

Māmiņai bij’ trīs meitiņas
Podā dumā dumā krikā podā dumeja
Podā dumā dumā krikā podā dumeja
Katra savu daiļumiņ’.

Pirmā bija tieva gara,
Otra bija zema resna,
Trešā bija mellu ģīmi.

Vāciets ņēma tievu garu,
Latviets ņēma zemu resnu,
Čigāns ņēma mellu ģīmi.

Vāciets savu dancināja,
Latviets savu strādināja,
Čigāns savu vizināja.
(Ventspils)

Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā.
Ramtai rīdi rā rai rīdi rallalā
Manā rožu dārziņā.

Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāj’.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es liela dziedātāja.
Kam tu kāri šūpulīti
Kur pogoja lakstīgala.
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
Ieraksts

Lielās meitas tirgū gāja,
Es izgāju ganiņos.

Nopelnīju siera ņuku,
Tirgus dienas ganījum’.

Es to sieru kungam devu,
Kundziņš manim naudu dev’.

Es to naudu kurpniekam,
Kurpnieks manim kurpes deva.

Es tās kurpes leišam dev’,
Leitis manim aitu deva.

Es to aitu vilkam dev’,
Vilciņš manim padancoja.

Vilciņš manim padancoja
Uz pelēka akmentiņ’.

Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēj’?
Mēs bijām, mēs bijām daiļu ratu pārdevēj’.
Ne līdz vārtiem neaizbrauca,
Kad salūza ritentiņis.
Cik maksāja, cik maksāja daiļu ratu ritentiņš?
Maksā vienis ritentiņis pieci zelta gabaliņ’.
Lai maksāja, ko maksāja, ka tik labis ritentiņš.
Brauc Rīgā, Jelgavā nelūzīs, nelūzīs.

Krupis lec pār plānu,
Divi zeidi rokā.
Lec, krupi, lec, vēzi,
Lec, suda bambuli.
Krupi, krupi, vēzi,
Zeidi maksā naudu.

Krauklīts sēdēj’ ozolā
Zelta kokles rociņā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie bij māsas precinieki.
Brālīts māsai galvu glauda,
Neej, māsiņ, šovakar.
Tīšām iešu, nepalikšu,
Tev brālīti spītēdam’.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs māsiņ’.
Gar niedrainu ezeriņu,
Ābolainu atmatiņu.
Mūs māsiņa gultu taisa,
Mīkstiem dūnu spilveniem.
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem linu palagiem.
Smalkiem linu palagiem,
Raibiem rožu deķīšiem.
Tur iegūla mūs māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte.
Tur iegūla tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.

Kaut man būtu tā naudiņa
Kas guļ jūras dibenā

Folrā umfairūdi, folrā umfairūdi, folrā umfairūdi
umbā umbā umbamba

Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem
Es vācietim to darītu
Ko vācietis man darīj’.
Es vācieti dancinātu
Uz sarkana ķiegelīš’.
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņ.
Vāciešami gari stilbi,
Velna šuti zābaciņ.
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.

(Zemgale/Latgale)

Gani, gani, sargiet kazu,
Kazai jāja preciniek.
Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj.
Skic, kaziņa, mežiņāi
Liepu lapu lupināt.
Bet tik pati piesargiesi
No tā meža junkuriņ.
Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkami mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ.

Es ar sauli saderēju
Reizē tikti Vāczemē.
Nav saulīte brokastā,
Es jau biju jūrmalā.

Nav saulīte pusdienā,
Es jūras līkumā.
Nav saulīte vakarā,
Es jau biju Vāczemē.

Es atradu Saules meitu,
Liepas galdu mazgājot.
Liepas galdu mazgājot
Ar basām kājiņām.

Labvakar, smukmeitiņa,
Es jau tevi bildināju.

Paldies tevim, smukpuisīti,
Piesien savu kumeliņu.
Piesien savu kumeliņu
Pie manām(i) rozītēm.

Ej iekšā istabā,
Dod godiņu māmiņai.
Būšu tava līgaviņa,
Tavas mājas kopējiņa.

Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritulīts.
Visas upes cauri brida
Augstajām kājiņām.
Daugavā peldināju
Zaļa vara pavadā.
Tad uzvedu kalniņā
Saulītē nožāvēj’.
Saulītē nožāvēju,
Zīda sagšu noslaucīju.
Ieraksts

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.

Div’ laiviņas peld pa jūru,
Niedras vieni līgojās.
Viena bija puišu laiva,
Otra jaunu meitenīš’.
Puišu laiva izpušķota
Ar ozola zariņiem.
Meitu laiva izpušķota
Ar sarkanām rozītēm.
Meitas solās projām braukti
Uz tām prūšu robežām.
Tur tām došot medu ēsti,
Salda vīna nodzerties.
Tur tām lika pupas malti,
Vara bungas rībināt.
Ieraksts

Cibu, cibu pijole, meitas grieza danci.
Bungo base, dižā base, puiši lēca līdz.

Šoaķeli, toaķeli, ak tu manu vai,
Abi gali subi gali, tradi rīdi rai.

Suns irēja pirazdams pirtes pakaļā,
Pērnaji brūtgāni apsadaķinēj’.

Ak tu manu tētīti tavu labu māti,
Visu nakti klaberjakte gana tupu rāpu.

Nosamauca zābakus i zeķītēs vien,
Tēvs ar māti tā sacīja, tā pelīte lien.

Ak tu manu tētīti, kas tad nu te būs,
Puiši pikti, meitas dikti, nosabaidījās.

Iesameta puišelis visa muca alus,
Jau meitiņa kā guntiņa maģa vērpelīt.

Šoķeli toķeli ak tu manu vai
Abi gali subi gali, tradi rīdi rai.
Ieraksts

Beķer cepti klinģerīši
Govju piens un medutiņš.
Vīns no kļavu lapiņām –
Goda galda mielastiņš.
Lustīgs tēvs ar māmuliņu,
Dēls noķēra cielaviņ’.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij dēla līgaviņa.
Dēls ar savu līgaviņu
Abi gāja tecēties.

Ak, tu boludeiti zilu puteneņu,
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes siēja?
Redzēt i redzēju, dzirdēt nadzirdiēju,
Vot kai šitai, vot kai šitai maganeņis siēja.
Mysu meitām šitai vīn, šitai vīn, šitai vīn,
Visa monta mugurā, bogoteiba vādarā.
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes auga?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes plauka?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pļova?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pyuva?

Aizskrēja vanadziņš, aizlidinēja
Irbīšu gūstit(i) jūrmalā.
Atskrēja vanadziņš, atlidinēja,
Neroda irbīšu jūrmalā.
Še roda irbītes dārziņā
Zem liepu lapām zem pazarēm.
Ložņāji, ložņāji pa liepu lapām,
Pa liepu lapām, pa pazarēmi.
Jau irbīte gana gudra,
Še būs tavis gudrumiņš;
Še būs tavis gudrumiņis
Vanadziņa nadziņos.

Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.

Adat, bērni, ko adati,
Vilkam zeķes noadiet.
Vilkam kājas nosalušas
Purvus, mežus bradājot.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilcinis nedabūj.
Nu guļ suņi, nu guļ lopi,
Nu guļ paši ganītāj’.
Nu ir laiks vilciņam
Kazu ķerti dārziņā.
Vilciņš kazu saplosīja
Smalkā lazdu krūmiņā.