Krauklīts sēdēj’ ozolā
Krauklīts sēdēj’ ozolā
Zelta kokles rociņā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie bij māsas precinieki.
Brālīts māsai galvu glauda,
Neej, māsiņ, šovakar.
Tīšām iešu, nepalikšu,
Tev brālīti spītēdam’.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs māsiņ’.
Gar niedrainu ezeriņu,
Ābolainu atmatiņu.
Mūs māsiņa gultu taisa,
Mīkstiem dūnu spilveniem.
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem linu palagiem.
Smalkiem linu palagiem,
Raibiem rožu deķīšiem.
Tur iegūla mūs māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte.
Tur iegūla tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.