Sen dzirdēju, nu redzēju,
Ziemassvētku kumeliņu
Līdz zemēi krēpes vilka,
Ledaināmi kājiņāmi
Ziemassvētku kumeliņi
Sidrabiņa pakaviemi
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja ledu kapādami
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņāi
Tekat bērni kalniņāi
Vedat svētkus lejiņā
Kam tie tādi kumeliņi
Pie manāmi rijs’s durvīmi
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā
Dancu, dancu saimenieks(i)
Ziemassvētku vakarā
Lai dancoja kumeliņi
Pavasari tīrumāi
Sen dzirdēju nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu
Līdz zemēji krēpes vilka
Ledaināmi kājiņām
Sanākati ķekatiņas
Te ir laba saimeniece
Netrūkst alus netrūkst šņabis
Netrūkt jautra dzīvošan.
Pūti, pūti ziemelīti Ziemassvētku vakarā
Klētī pūti rudzus miežus, stallī bērus kumeliņus
Kam tie tādi melni zirgi pie manāmi rij’s durvīm
Ziemassvētku kumeliņi veda rudzus klētiņā
Nu, tētiņi, Ziemassvētki, sēsties galda galiņā
Dod kalpami kalpa tiesu, meitām baltas villainīt’s
Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki
Trīs dieniņas, trīs naksniņas, iet pār kalnu dziedādam’
Palaizdami Ziemassvētkus, kas tos citus sagaidīs
Dievs dos mieru, veselību, mēs vien paši gaidīsim
Eita projām Ziemassvētki ar visāmi karašām
Es gaidīšu Lieldieniņas ar zaļo rudzu zāl’
Tupi, lāci, tupi, lāci,
Saimeniece aizmaksās.
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz’s.
Tupi, runci, tupi, runci,
Peles bēgot nosmakos:
Peļu astes guļ uz kastes,
Tās tu vari apošņāt.
Jūsi trīsi, mēsi trīsi,
Sametami čumuriņ’ –
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa aizdurvē.
Nākat ļaudis, nākat ļaudis,
Kādi ērmi aizdurvē –
Brūna kaza, vara nagi,
Ik pārdienas puiši jāj.
Māte meitas, māte meitas
Cūku kūte paglabāj’.
Cūku vecis pagalvē
Ar austiņām nosedzāse.
Lai tur sūt, lai tur sūt,
Līdz citieme budēļiem.
Lec, ķekati, prom lēkdamis,
Ziņģi, briņģi vastalāvi.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām.
Eita laukā, saiminieki,
Saņemati Ziemassvētkus.
Laužat skalus, pūšat guni,
Laižat Dievu istabā.
Dieviņš stāvēj’ aiz vārtiem(i)
Nosvīdušu kumeliņ’.
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā
Vaicā nama saimeniek’.
Tas bija nama saimenieks,
Kas sēž galda galiņā;
Kas sēž galda galiņā
Baltā linu krekliņā.
(Dagda)
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdams.
Nu atnāca Ziemassvētki, Olilō, Olilō!
Nu naudiņa jātērē. Olilō, Olilō-ja!
Kādu dziesmu dziedāsim
Pašā bluķa vakarā?
No ošiem, no kļaviem,
No zaļiem ozoliem.
Bluķa māte bluķi vilka
Pašā bluķa vakarā.
Ja vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šai zemē(i).
Vylks dora olu
Nīdruoja molā,
Aicenoj kazeņu
Alteņa dzerti.
Na myusu koza,
Kaimeņu koza.
Vylks ar kozu saderēj’
Deviņām vosarām.
Vylks nagaida treju dīnu,
Kreit kozai mugurā.
Vilceņš kozu saplūsēj’
Smolkajuos kryumeņuos.
Tālu, tālu čigānos
Ziemassvētku vakarā.
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.
Čigānos laizdamies,
Trīs kulītes līdzi ņēmu:
Vienā pupas, otrā zirņi,
Trešā cūkas smecerīte.
Čigāniņi pagāniņi,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits ar meitu pūnītē.
Čigānos laizdamies,
Vilku biezu kažociņu.
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur rungu pa muguru.
(Līvāni)
Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņu vizināja.
Visu nakti sveces dega
Sidrabiņa lukturosi.
Mēnestiņis ceļu rāda
Saules meitas vedējiem.
Saule deva savu meitu
No veļiem šai zemē.
Sen gaidīju, nu atnāca, kaladõ, kaladõ,
Tie bagāti Ziemassvētki, kaladõ, kaladõ.
Tekat bērni saņemati
Ziemassvētku kumeliņu:
Gar zemīti krēpes vilka
Ledainām kājiņām.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Svētki nāca, svētki nāca,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ejat, bērni, skatīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
Ejat bērni klausīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvētki alu dara,
Tie pa namu rībināja.
Sabraukuši Zīmyssvātki
Raksteituomi kamanuom(i).
Saguojuši kaladnīki
Prosa cymdu, prosa zeču.
Atīdami Zīmyssvātki,
Kū ir labi atnasdami?
Atnas pupu, atnas zierņu,
Atnas cyukys smecerīti.
Kū mes bārni dareisim(i)
Zīmyssvātku vokorā?
Peiruogam(i) nabogam
Obi goli apdaguši.
(Baļtinova)
Labvakari, saimeniece
Vai gaidīji budēlīšus?
Vai būs gaļa izvārīta?
Vai būs alus izbrūvēts?
Iesim iekšā, budēlīši,
Raudzīs, kāda istabiņa.
Vai ir silta kurināta?
Vai ir tīra izslaucīta?
Ja būs silta kurināta,
Tad būs jauka valodiņa.
Iesim prom, budēlīši,
Te mūs labi pamieloja:
Te mums deva gaļu ēsti,
Saldu alu nodzerties.
Iesim projām, budēlīši,
Pie citiem ļautiņiem.
Tur mums dos desas ēst,
Saldu vīnu nodzerties.
Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Nezagšu īlenu, nezagšu adatu,
Susekli to zagšu, to manim vajag, –
Ķekatu bērniņiem galviņas sukāt.
Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Ķekatu bērniņiem kājiņas sala.
Ķekatu tēvam tērauda bikses,
Ķekatu māmiņai vara lindraciņi,
Ķekatai ļekatai melni svārki mugurā.
Māmiņa mīļā, laid mani iekšā,
Glāžu tavs namiņš, glāžu istabiņa,
Sudraba slotiņa istabu slauka,
Dimantu sietiņu mēsliņus nesa.
Kur es savu avitiņu
Svētu rītu paganīšu?
Baltābola kalniņā,
Tur es viņu paganīšu.
Sargies, mana avitiņa,
Vilciņš ķēra, vilciņš ķēra.
Kuodu dzīsmu dzīduosami
Zīmyssvātku vokorā(i)?
Peirāgami nabagami
Abi goli apdaguši.
Ej, muoseņa, cīmuotīs
Zīmyssvātku vokorā(i).
Byus pupenis, byus zirneiši,
Byus cyucenis šņukurītis;
Byus cyucenis šņukurītis
Apiņuotis aluteņš.
Dūs tī ēsti, dūs tī dzerti,
Dūs naksneņu puorgulēti.
(Medņova)
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti tikti,
Man nekaltis kumeliņš.
Ziemassvētku kumeliņi
Sidrabiņa pakaviem
No kalniņa, pret kalniņu,
Skrēja ledu lauzīdami.
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiem nāca budēlīšu,
Citi lieli, citi mazi.
Nāca jauni, nāca veci
Ziemassvētku vakarā.
Jauni nāca padejoti,
Veci nāca desas ēst.
Danco mana kodaļiņa,
Es tev mācīš’ zirgus zagti,
Samenieci izmānīt.
Ej tu, labā saimeniece,
Kur tev staļļa atslēdziņa?
Ej tu projām, zirgu zagli,
Nedoš staļļa atslēdziņu.
Sameniece gudra sieva,
Nedod staļļa atslēdziņu.
Čīgu čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Dejosim, budēlīši,
Ziemassvētku vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuza ķuza, vizu vizu
Ziemassvētku vakarā.
Kas ne ķuza, kas ne viza,
Tam liniņi neziedēj’.
Ieraksts
Cepu vilkam kukulīti
Sēnalāsi mērcēdama
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņāi.