Šī Valmier’ skaista pilsēta
Šī Valmier’ skaista pilsēta,
Kur zaldāts dienēja.
Tam jāiet bij’ uz karalauk,
Kur lielgabali dun.
Un kad viņš gāj’ uz šaušanu,
Tad mīļā gauži raud.
Neraudi mana mīļākā,
Man palikšan’ nav šeit.
Kad viņš šos vārdus runāja
Te nāca viena lod’.
Viņš pakrita un žēli sauc,
Man palikšan’ nav šeit.
Nāc, mīļais biedri, paklausi,
Šo manu lūgšanu.
Noraksti manai mīļākai,
Ka sašauts esmu es.
Bet biedris atbild skumīgi,
Man nav ne tint’ ne spalv’.
Iemērcē manās asinīs,
Lai mīļā tās vēl redz.
Nāc mīļais biedri paklausi,
Šo manu lūgšanu.
Noraksti maniem vecākiem,
Un sak’ tiem ardievas.
Es esmu grūti ievaiņots,
Un tālāk nespēj iet.
Dievs, sargi visus latviešus,
Kas sargā tēviju.