Dziesmas

Citas T–Z

Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.

Te man tika, te dziedāju
Šai kalniņa galiņā.
Lai vējiņis balsu nesa
Tautu dēla sētiņā.
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Dziedi, balsu locīdama.
Man deviņi bāleliņi,
Kas uz tevi klausījās.
Ik vakaru dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā.
Izdziedāju savu pūru,
Savu zelta gredzentiņu.

Tys viejeņš pyuta,
Puisāns doncuoja.
Tei jauna meiteņa
Gauži rauduoja.
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši.
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muote.
Kas maņ nu muotis,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais tāvs.
Kas maņ nu tāva,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muosa.
Kas maņ nu muosys,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais bruoļs.
Kas maņ nu bruoļa,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Mežā ir putneņš,
Tam ir sovs draudzeņš,
Es vīna pate,
Kū lai es doru?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais draudzeņš.
Vairs narauduošu,
Vairs napyuteišu,
Niu maņ ir, niu maņ ir
Sovs meilais draudzeņš.

Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.

Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos meļneicuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešuo mežā nūblūdej.
Taku, taku pa celeņu
Satīk jaunu zvejnīceņ’.
Labrīt, cīma zaltaineite,
Byusi muna leigaveņ?
Kai es varu tova byut(i),
Ka man mozs augumeņš.
Kas nu daiļa augumeņa,
Ka nav loba tikumeņ’?

Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos ūdzeņuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešā mežā nūblūdej.
Tī atroda zaļu jiuru,
Zalis jiurys zvejnīceņus.
Dīvs paleidza, zvejnīceni,
Kū jius šeitā zvejūjat?
Paļdis, cīma zaltaineita,
Nuoci poša paleigā.
Voi tu beji lelu rodu,
Voi boguotu bruoļu muos?
Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muos.
Mieness tāvs gūdu deva,
Saule muote pyuru lyka.

Treis putneņi skaisti dzīda
Smolkā lozdu kryumeņā.
Treis muosenis dreiži roksta
Pi lūdzeņa sādādams.
Vīna beja muna muosa,
Ūtra bruoļa ļaudaveņa,
Jau tei trešuo eistyn sveša,
Tei maņ kryta pruoteņā.
As jai devu sovu rūku,
Sovu zalta gredzenteņ’.
As jai pierku bryunus svuorkus
Līdz zemei šyudynuots.
(Cibla, Ciblas dancis)

Treis vosorys saturieju
Stalī bāru kumeleņ’.
Caturtā vosorā
Lyku sadlus mugorā.
Lyku sadlus mugorā,
Bieru rīkstus kārmanā.
Bieru rīkstus kārmanā,
Braucu meitu sietiņā.
Vīnu sauju meitom devu,
Ūtru meitu māmeņai,
Trešū sauju izkaisieju,
Pa pogolmu staiguodams.
Cikom meitas rīkstus losa
Jau sauleite nūrūtiej.
Tais māmeņa meikstu gultu
Tymsajā kakteņā,
Lai es varu šū naksneņu
Ar meiluokū puorgulieti.
Ar meiluokū puorguliet,
Meilus vuordus parunuot.
Nav vēļ vysi izrunuoti,
Jau māmeņa stuovus ceļ.
Celīs, meiteņ, kuo tu guli,
Jau sauleite gobolā.
Vaicoj muote pīcaldama,
Kuoda muna nūskumšan.
Nu tuos rīkstu lasiešonas
Vysu myužu tauteņuos.
Še, lazdeņa, tovi rīksti
Ar vysīm kūdūlim.
Es atdūšu tovu dālu
Ar vysīm lobumim.

Trīs daiļas māsas sēž rožu dārzā,
Ņem, brālīt, vienu, es ņemšu otru.
Tā trešā maza, lai paliek mātei.
Lai paliek mātei, lai dara pūru.
Lai dara pūru, lai gaida godus.
To teicu mātei, vai dosi meitu?
Ne tev ir naudas, ne branga zirga.
Ar dievu paliec, ne tev vien meitas.
Vēl dažai mātei, aug daiļas meitas.

Trīs putniņi skaisti dzieda
Sīkā lazdu krūmiņā.
Trīs meitiņas sēd pie loga,
Raibus rakstus rakstīdamas.
Divas raksta smalkus rakstus,
Trešā zīda nēzdodziņu.
Visapkārti mīļus vārdus,
Vidū lika sav sirsniņ(u).
Skrej, putniņi, uz to zemi,
Kur aug manis arājiņ(i)s.
Aiznes tam mīļus vārdus
Jele spārna galiņā.
(Baldone)

Tumsā mani tautas veda
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa neredzēja
Pie saviem bāliņiem.
Tumši, tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt,
Nav neviena ozoliņa.
Nav neviena ozoliņa
Robainām(i) lapiņām.
Sveši, sveši tie ļautiņi,
Sveši tuvu, sveši tālu
Kā nebija svešiem būt,
Nav neviena bāleliņa.
Nav neviena bāleliņa
Dzelteniem matiņiem.

Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju.
Tumsiņāi, vakarā
Pārved sevim līgviņ’.
Pie vārtiem pastāvēj’,
Lai iznesa uguntiņu.
Lai nes guni, kam vajag,
Man uguņa nevajag.
Bij’ manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurāi.
Bij’ man paša ļaudaviņ’
Zvaigžņu deķu audējiņ’.
Lec, saulīte, rītā agri
Nedod meitas ausekļam.
Nedod meitas ausekļam
Meitām dārgas dāvaniņas.
Ieraksts

Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi rallalā!
Ai virvir virvir bam bam bam bam tr-r-r-r rasasā,
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi ralalā!
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ’.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik daiļu valodiņ’?
Es, māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb’ s.
Gribu jūsu meitiņ’ precēt,
To, lūdzami, neliedziet!
Mana meita cārta, balta,
Tev noplīsis kažociņš.
Pa pāriemi rieksti auga,
Pa pāriemi āboliņš.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriemi pāroties.

Tumšis bija gaišs palika
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināj’?
Krievu pili dedzināj’,
Krievu naudas gribēdam.
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi.
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēvu bērus kumeliņus.
Tēvu bērus kumeliņus,
Mātes govis raibaliņš.
Mātes govis raibaliņas,
Māsu baltas villainītes.

Tupi, lāci, tupi, lāci,
Saiminiece aizmaksās.
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maizs.
Tupi, runci, tupi, runci,
Peles bēgot nosmakos:
Peļu astes guļ uz kastes,
Tās tu vari apošņāt.
Jūsi trīsi, mēsi trīsi,
Sametami čumuriņ’,
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa aizdurvē.
(Alsunga)

Tymseņš guoja, tymseņš guoja,
Es par tymsa nabāduoju.
Bej’ munam(i) kumeļam
Zvaigžņu dečis mugorā.
Tys derēja tymsā juoti,
Līdz uzlēce mienesteņš.
Bej mun pašam ļaudaveņa
Zvaigžņu deču audiejeņa.

Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meit’.
Ja tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
Kā jūrāi netecēšu,
Jūra manis tēvs māmiņ’.
Jūriņai simtu duru,
Divi simti stenderīts.
Ik pie katras stenderītes
Pa buntami atslēdziņ.
Atbrauc viena zveju laiva,
Atslēdz visas atslēdziņs.
Jūrā gāju naudu sēti,
Saujā nesu dvēselīt’.
Dārga bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīt’.
Visa balta jūras nauda
Nevērts manas dvēselīts.

Uz akmiņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Nevēlēja tīras maizes,
Stallī bēra kumeliņa.
Dievs man deva tīru maizi,
Stallī bēru kumeliņ’.
(Saldus)

Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņ’.
Tullai rullai, tullai rullai,
Strautā kūru uguntiņ’.
Trādi ritam, kas kaiš citam, ka mēs mīļi dzīvojam.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēj’.
Labu, labu tiem vēlēšu,
Kas man laba nevēlēj’.
Apkārt kalnu, apkārt kalnu,
Kam nav kaltis kumeliņš.
Man bij’ kaltis kumeliņš,
Es par kalnu nebēdāj’.
Man saspēra ledus kalnu
Devinos gabalos.
Lai izsprāga skauģiem acis
Ar tiem ledus gabaliem.
Sēd blakām sirdspuķīte,
Lai sirsniņa tev nesāp.
Lai stāv pretī tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēj.

Vai es kunga riju kūlu,
Vai strādāju druviņā,
Sēdžu savu augumiņu
Ar balto villainīt.
Lai tā mana dvēselīte
Villainītes baltumā.

Vīna poša vīšņa guoja,
Puor ezeru leiguodama.
Tei nabeja vīna vīšņa,
Tei bej Laimys muomuleņa.
Lobvakar, buorineite,
Dzieržu tevi sadarātu.
Nava tīsa, Laimys muote,
Nav vēļ vysa gatavaiņ.
Aj ar Dīvu, buorineite,
Dūšu vysu gatavaiņu.
Dūšu symtu gūvu, vušku,
Divi simti vilnaineišu.
Dūšu seši siermi zyrgi,
Myužam lobu oruojeņu.

Visi ciema kukainīši gaida mani nomirstot.
Negaidati, kukainīši, es nemiršu šai zemē.
Es nemiršu šai zemēi, es nomiršu Vāczemē.
Es nomiršu Vāczemēi, baltā rožu dārziņā.
Vedīs mani sirmi zirgi, skanēs zelta iemauktiņ’.
Apraks mani lieli kungi sidrabiņa šķipelēm.
(Valmiera)

Visu dienu bites dzinu
Gar garo(i) sila malu.
Tur sadzinu, tur panācu,
Mūs kundziņa dārziņā.
Ņem, kundziņi, tās bitītes,
Dod man vienu zeltenīti.
Ej, puisīti, kambarē(i),
Ņem no pulka, kura tīk.
To es ņemšu, tā man tika
Dzelteniem(i) matiņiem.
Dzelteniem(i) matiņiem,
Sarkaniem(i) vaidziņiem.
Nē, puisīti, to nedošu,
Tā mani visu jaunākā.
Tā man visu jaunākā,
Par visām daiļākā.
Tai vajaga sešu zirgu,
Trīs puisīšu ormanīš’.
Trīs puisīšu ormanīš’,
Niedras kātu pātadziņ.

Vysu dīnu Jumi dzynu
Pa lelū teirumeņ’.
Nu sadzynu, nu dadzynu
Teirumeņa galeņā.
Ai, Jumeiti, okulteni
Tu leigovi dryveņā.
Leigoj munā klieteņā
Da cytai vosorai.
Jumeits stuova dryveņā
Vuorpu puškeits rūceņā.
Vuorpu puškeits rūceņā,
Vaiņudzenis galveņā.

Visu dienu Jumi ņēmu
Pa garo(i) tīrumiņ’.
Nu sadzinu, nu saņēmu
Tīrumiņa maliņā.
Saņēmuši, sapļāvuši
Nesam Jumi apcirknē.
Kur, Jumīti, tu gulēji
Tādu garu vasariņ’?
Tīrumiņa galiņā,
Zem pelēka akmentiņ’.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiz kalniņa lejiņāi
Zaļa glāžu muižiņā.
Aunu, aunu vieglas kājas
Eju mīļās aplūkot.
Vēl nav pulkstenis divpadsmit
Jau es glāžu muižiņāi;
Jau es glāžu muižiņāi
Savas mīļas kambarē.
Mana mīļā sēd pie galda
Raksta mazu vēstulīti;
Visapkārti mīļus vārdus
Vidū lika sav’ sirsniņu.
To vēl labi nezināju
Ko ielika pavārdē;
Vaj ar mani pierakstīja,
Vaj ar cita tēva dēlu.

Zynu, zynu tāva sātu,
Navajaga ruodeituoja.
Tur bej muna tāva sāta,
Kur aug kupli ūzuleni.
Tur es tāvam gonūs guoju,
Tur es pynu vaiņuceni.
Tur es pynu vaiņuceni,
Tur es grīzu stabulīti.
Ilgi māmeņa dzeivova,
Kaut jel ilguok dzeivuojuse.
Kur īdama naīdama,
Padūmeņa papraseju.
(Viļaka)

Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deveinom’i aileitem;
Muni bruoli klieti taisa
Deveinim’i orūdim.
Taisot bruoli, kū taisoti,
Iztaisot maņ ustabeņ’,
Iztaisot maņ ustabeni
Ar trejaidom’ durovom.
Pa vīnom’i saule lēce,
Pa ūtrom’i nūrītiej’,
Pa trešom’i as izguoju
Ar tū miršu vauņuceni.
Vedit mani, kur vazdami,
Pa sileņu navedit.
Munys kuojys smiļktis grauze,
Skujys byra vaiņukā.
Vedit mani, kur vazdami,
Par upeiti navedit.
Ni as muoku puori airiet,
Ni ar puori puorsamaut.
Vedit mani, kur vazdami,
Par tiļteņu navedit.
Grabēs munys tukšais pyurys,
Par tiļteņu puorvadūt.
Dīnom, naktim raudoidama,
Stuovu upes maleņā,
Stuovu upes maleņā,
Verūs puori upeitei.
Munys acs nu pīris sleid,
Verūtīs tī tuoļumā:
Kur palyka bruoleleni,
Kur palyka muomuleņa.
Kū tu verīs, kū tu gaidi,
Muna jaunuo ļaudaveņa?
Voi tev tryukst te suoļa, maizes?
Voi as meili narunuoju?
Maņ natryukst te suoļa, maizes;
Tu tai meili nadzeivoji.
Tu tai meili nadzeivoji,
Meilu vuordu narunoji.
Īš i īšu atpakal
Pi tim sovim bruolelenim;
Pi tim sovim bruolelenim,
Pī tuos boltuos muomuleņas.
Škeirīs, škeirīs tu, tautīt,
Lauž laulobu gredzinteņu.
Lauž laulobu gredzinteņu,
Met upeites dybynā.
Lai tys guļ ņiu upes dzeļmēs,
Na tovā rūceņā.
Tod as byušu otkon breiva,
Tod staiguošu dzīdoidama.
Ieraksts

Ziņģe
Es aizbrauc uz tālem laukem
Spekulēt ar cūke taukem.
Es aizbrauc pa tādem celem,
Kur bij buble līdz pat mēlei.
Es piebrauc pie tāde kroge,
Kam nebij neviene loge.
Iekšā sēdēja tāde kunge,
Kam bij’ vēdere kā bunge.
Es aizgāj pie savem ratem,
Kāds man tumsē rau aiz matem.
Es pa ficke uzrau špicke,
Ieraug save dēle Icke.
Icke spēlē balalaike
Un pa laikem nolaiž tvaike.
Šitai dziesmiņai nav gala,
Vārna sēž uz ozolzare.
Vārna sēž uz ozolzare
un ar knābe knābāj nabe!

Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.

Citas P–Š

Padzīduojit jius muosenis,
Kū jius šudiņ nadzīžat?
Kuruos biteitis nūnesa
Jiusu jauku volūdeņ’?
Tī nūnesa volūdeņu,
Kur sauleite nakti guļ.
Tumša, tumša tā egleite,
Kur sauleite nakti guļ.
Nakti guļ, nakti guļ,
Kur sauleite nakti guļ.
Leigaveņa, naprašeņa,
Munu lynu namaitā!
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni tu bolta bolynuot.
Mun muoseņa tīvu sprēde,
Tīvu boltu balynuoj’.

Padzīžoti jyus moseņas, vysas vīnā puļceņā.
Dīvs tū zyna cytu godu, kur mēs kura leigōsim.
Cyta toļi tauteņōs, cyta smiļkšu kaļneņā.
Kura tōli tauteņōs, tū par godu īraudzeit.
Kura smiļkšu kaļneņā, tōs myužami naredzēt.

Pa vējami es dziedāju,
Pa vējami gavilēju.
Vējiņš manu balsi nesa
Tautu dēla sētienāja.
Tautu dēla sētienāja,
Pa lodziņu istabāja.
Dēlu māte klausījāse,
Pie lodziņa sēdēdama.
Klau, dzied mana malējiņa,
Mana dēla līgaviņa.
Grauz akmeni, dedz ūdeni,
Līdz es tava malējiņa.
Purvā dzērve gaŗu kaklu –
Tā būs tava malējiņa.
Tā būs tava malējiņa,
Tava dēla līgaviņa.

Pār Gauju pār braucu
Līgavas lūkoties.
Pie niedres laivu sēju,
Pie auzas kumeliņu.
Pats kāpu kalniņāi
Zeltenes lūkoties.
Tur redzu Gaujas meitu
Rozītes ravējam.
Tai Dievpalīgu devu
Un lūdzu pastaigāt.
Pastaigāt gan es iešu,
Kur kāršu vainadziņ’?
Kāru savu vainadziņu
Ozola zariņā –
Lai vējiņš vēdināja,
Lai saule balināja.
Trūkst laiva no niedrītes,
No auzas kumeliņš,
Iet laiviņa līgodama,
Kumeliņš dancodams.

Patais manim bāleliņi
Sausa koka sprigulīti,
Man jāieti rijas kulti
Klip klap klap.
Dziedādamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiemi,
Augsti cēla, viegli laida.
Kultin kūla kūlējiņi,
Maltin mala malējiņi,
Sakūluši, samaluši.
Laižat mani rijas kulti,
Es mācēju rijas kulti,
Augsti cēlu, viegli laidu.
Ieraksts

Pateik maņ(i) tys kalneņš,
Kur sorkonys ūgys aug.
Oi, reitā agri sauleite lēc
Pateik manim tys cīmeņš,
Kur aug muns(i) oruojeņš.
Iz tū pusi bolsu laižu,
Kur aug muns(i) oruojeņš.
Ka jis manis naredzieja,
Lai balsteņā remdējos.
(Rekova)

Pīci bāri kumeliņi
Vys ar auzom baruojam
Vysi pīci pīderieja
Jaunajami bruoleišam.
Brouleits prosa brouleišam(i)
Kaidu jyugt(i) kumeleņ
Kod palāka gaisma ausa
Jyudz palāku kumeleņ.
Kod sarkana sauļe ļēcea
Jyudz sarkanu kumeleņ.
Puortecieju Daugaveņu
I solušu, nasoluš’.
Kura vīta nasoluse,
Tī aug zalta purineņš.
Īsabrydu, nūsaplyuču
Nūsaveju vaiņuceņ.
Kod izlyku gaļveņā
Kai sauleite atspeidiej.
Kad nūjeme tautu dāls(i),
Kai sauleite nūrītēj.
I as lydžu, i prasieju,
Atdūd munu vainuceņ.

Puor deveņis kungu zemis
Aizved mani tautiņās.
Puor devenis vosarenis
Iz māmeņu cīmūs guoju.
Muna vaca muomuleņa
Paceļ krāslu ustobā.
Siestīs, meiteņ, parunuosam,
Kuoda dzeive tauteņuos.
Voi tu, māmeņ, nazynovi,
Kaida tautu dzeivuošona?
Reitā rutki, vokorā(i),
Pušdīnā(i) rudzu putra.
Pīstā gryusta auzu maize
Tei ar dāli izdalāta.
Kaidi vieji, kaidi vilni,
Tevi, meiteņ, tī aizpyuta?
Ni tī vieji, ni tī vilni,
Tautu dāla meili vuordi.
Tautu dāla meili vuordi,
Bāri siermi kumeleni.

Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.

Rudens nāk ar saviem priekiem,
Aukstiem vējiem un ar lietiem.
Salna kokiem lapas brauca,
Izkapts vārpas rauj no lauka.
Pelēks zvirbuls lien, kur dūmi,
Meklē sevim siltu rūmi.
Puisēns meklē sevīm brūti,
Kurai vaiņags nestāv grūti.
Mācītāš to salaulāja,
Gredzentiņus samainīja.
Ērģelnieks, kas ērģels spēlē,
Augstas laimes tiem novēlē.
Priecājieties, nū, radiņi,
Nu ir jauna radiniece.
Dēlam jauna līgaviņa,
Mātei jauna vedekliņa.

Pynu pynu sītu
pynu rašetoju.
Sapynu venčiku
zam zaļu pļenčiku.
Vot i harašo!
Rozpletaju sītu,
Rozvej rešotanku,
Rozveju veņčiku,
Rozveju pļenčiku,
Rozvej harašo.

Pluovova laiveņa
Pa dziļu jiuru.
A kas tymā laiveņā
Vydā siedieja?
Jauns puiškyns siedieja,
Mateņus sukova.
Palaida mateņus
pa dziļu jiuru.
Pluovojte, muni mateņi,
Da bolta bierzeņa.
Tur muna meiluo
Iudini smiele.
Pavaicovu nu meiluos,
Voi jei meiļoj mani?
Lai tevi meiļoj
Iudiņs i akmiņs.
Tu nu munu osoru
Upi tacynovi.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu dzilis jiurenis
Upi tacynovu.
Tu nu muna vaiņuka
Tyltu taisieji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bārza žogora
Tyltu taisieju.
Tu nu munu mateņu
Grūzeišus veji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bolta lyneņa
Grūzeišus vieju.
Ieraksts

Rāmi, rāmi es dziedāju,
Vēl jo rāmi gavilēju.
Lai nedzirda sveši ļaudis,
Lai balstiņu nevainoja.
Lai balstiņu vien vainotu,
Vainā(i) visu augumiņu.
Vainā(i) visu augumiņu,
Man gudro(i) padomiņu.
Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laižu valodiņu.
Dievs dod manim ielīgot
Rāmi ļaužu sētiņā.
Ieraksts

Sarkandaiļa roze auga
Liela ceļa maliņā.
Tā uzauga, tā ziedēja
Sarkanbaltiem ziediņiem.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisēnu kairināj’?
Brīv’ man augti, brīv’ ziedēti,
Brīv’ puisēnu kairināt.
Brīv’ puisēnu kairināt
Visu garu vasariņu.
Uz kariņu bāliņš jāja
Nepušķotu cepurīt’.
Ej, māsiņa, dārziņā,
Pušķo brāļa cepurīt’!
Vienu roku rozes rāva,
Otru slauka asariņš.
Kam tu raudi, man māsiņa,
Vai tev bija rožu žēl?
Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl.
Dziedādama appušķoju,
Raudādama pavadīj’.
Karavīram īss mūžiņš
Kā vasaras launadziņš.
Kā vasaras launadziņš,
Kā ūdeņa burbulīts.
Karavīra dvēselīte
Sēd zobenu galiņā.
Sēd zobena galiņā,
Uguntiņas maliņā.
Ieraksts

Saulīt, mana krustamāte,
Aiz upītes roku deva.
Abas rokas pilni pirksti
Zelta grieztu gredzentiņu.
Saule sēja sudrabiņu
Pa lielo tīrumiņu.
Kam saulīte sīku sēji?
Nevarēju salasīt.
Noiet saule vakarā,
Sijādama vētīdama.
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
Saulīt, mana krustamāte,
Pār Daugavu pārtecēja.
Ne tai mirka zelta kurpes,
Ne sudraba ielociņi.

Saules meitas sagšas raksta
Ledus kalna galiņā.
Kas gribēja klātu tikti,
Lai kaldina zobentiņu.
Apkārt kalnu, garām kalnu,
Kam nav kalta kumeliņa.
Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu.
Man bij’ kaltis kumeliņis,
Es par kalnu nebēdāju.
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņos gabalos.
Tad novedu Saules meitu
Ar visām villainēm.

Saule rāja mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja.
Mēnestiņš atbildēja,
Tev dieniņa, man naksniņa.
Tev dieniņa ar ļaudīm,
Man naksniņa ar zvaigznēm.
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebija.
Auseklītis aiztecēja,
Saules meitas lūkoties.
Lec, saulīte, rītā agri,
Nedod meitas Ausekļam,
Nedod meitas Ausekļam,
Meitām dārgas dāvaniņas.

Saule savu pūru veda,
Sila malas pušķodama.
Liepai kāra zelta jostu,
Ozolami sudrabiņa;
Bērziņami raibi cimdi;
Ošam balti pirkstainīši;
Kļaviņam(i) zīdautiņ(i)s
Rakstītām(i) maliņām(i);
Sīkajam(i) kārkliņam(i)
Zaļa vara pakariņi.

Saulīt vēlu noiedama
Pušķo koku galotnīts.
Liepai kāra zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa.
Tam rudami alksnītim
Ruda vara vainadziņ’.
Vismaziem krūmiņiem
Katram zelta gredzentiņš.

Saulīt vēlu vakarā
Sēžas zelta laiviņā.
Rītā agri uzlekdama,
Atstāj laivu līgojot.
Kam, saulīte, vēlu lēci,
Kur tik ilgi kavējies?
Aiz viņiem kalniņiem,
Bāra bērnus sildīdama.

Sī sesku, su sesku,
Seskam aste pakaļā.
Neskatieties, mani bērni,
Kam tā seska aste krīt.

Skaņu balseņu palaidu
Skaņa meža maleņā(i).
Lai jis guoja skaneidamys
Pa vysim(i) zarenim.
Skaņ balseni reitā agri,
Vairuok skaniej vokorā.
Dīnys vydā saskanieja
Kai biteite uobulā.
Iz kalneņa stuovādama,
Lejā laidu gredzenteņ’.
Kas paceļs(i) gredzenteņu,
Tys byus muns(i) oruojeņš.
(Rekova)

Snieg sniedziņis, putināja,
Laukā manis kumeliņš.
Griezies, manu kumeliņ,
Jel vītola ēniņā.
Atskrien manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādamis.
Ņem, māsiņa, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu.
Kumeliņa galvu glaudu
Ar abām(i) rociņām,
Lai iznesa augumiņa
Caur deviņi zobentiņ(i).

Strauja, strauja upe tecēj’
Gar brālīša namdurvīm.
Noliecos, nodzēros
Straujas upes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu!
Oša laiva strauji teka,
Tā nogrima dibenā.
Ņem, bŗālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vainadziņu!
Liepu laiva viegli teka,
Tā noķēra vainadziņu.
Kur, brālīti, sadzenāji
Manu spangu vainadziņu?
Viņpus jūras leišmalē,
Leišu puiša klētītē.
Sol brālīti vienu simtu,
Vairo manu vainadziņ’.
Sasolīju vienu simtu,
Ne galviņu napagrieza.
Sol, brālīti, otru simtu,
Vairo manu vainadziņ’.
Sasolīju otru simtu,
Tad galviņu pakratīja.
Sol, brālīti, trešo simtu,
Vairo manu vainadziņu’.
Sasolīju trešo simtu,
Tad vārsiņu izsacīja.
Lai nāk pati valkātāja,
Man cimdiņu adītāja.
Man cimdiņu adītāja,
Man vietiņas taisītāja.
Man vietiņas taisītāja,
Man blakām(i) gulētāja.

Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Lai gan zaķīts līču loču,
Tomēr suņi panāk to.
Aiz Daugavas suņu muiža,
Tur aizveda mūs māsiņ.
Es ar jātu pānakšņosi
Ādas lamši mugurā.
Suņi lamšus apēduši,
Pogas vieni pametuš.
Ja uz mutes nenokristu
Ne podziņas nepalikt.

Šā notika, tā notika
Lielam krogus dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu.
Zars norāva cepurīt’.
Iet pa ceļu raudādami,
Kumeliņu meklēdami.
Satiek ciema zeltenīti:
Redzēj’ manu kumeliņ’?
Es, puisīti, nepazinu,
Kāds ar bija tavs kumeļš?
Tēva lauka ganībās
Pie vien liela ozoliņa.
Tur tas zviedza, tur tas kliedza,
Visi ļaudis brīnījās.
Zīda deķi nopušķotis,
Zelta sedli mugurā(i).
Zelta sedli mugurā(i),
Apzeltīti iemauktiņi.
(Limbaži)

Šorīt agri saule lēca
Sarkanāi kociņāji;
Jauni puiši veci tapa
To kociņu meklēdami.
Es uzgāju to kociņu
Svētu rītu ganīdama;
Zelta zari, vaŗa saknes
Sidrabiņa lapiņām.
Strazdiņš dzied galiņā
Lakstīgala pazarē.

Šyupoj mani, muomuleņa,
Vuolyudzeitis šyupulī,
Lai es augu tik lūkona,
Kuo lūcieja vuolyudzeit.
Lūk lūkīmi upe teka
Caur azarim Daugavā.
Aiz Daugavas tur aug muna,
Tur aug muna leigaveņ.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kod māmeņa naredziej.
Jius muosenis redzejat,
Nasokati muomeņai.

Citas G–O

Gaismeņa ausa, sauleite lēce,
Jaunais puiškinis zyrgu sadluoja.
Zyrgu sedluoja, tuoli dūmuoja:
Juošu, es juošu iz lelu cīmu,
Iz lelu cīmu, iz jaunu meitu.
Tev, jauns puiškinis, treis duorzi prīškā:
Pyrmejā duorzā kyukoj dzaguze,
Ūtrejā duorzā syt laksteigola,
Trešejā duorzā sēd jauna meita.
Tev dzaguzeite uoriski bārzi,
Tev laksteigola malnys upinis,
Tev jaunā meiteņ sveša puseite.

Gani, gani, sargiet kazu,
Kazai jāja preciniek.
Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj.
Skic, kaziņa, mežiņāi
Liepu lapu lupināt.
Bet tik pati piesargiesi
No tā meža junkuriņ.
Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkami mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ.

Gara, gara šī naksniņa
Par visāmi naksniņām(i).
Gaida mani līgaviņa,
Šo naksniņu aizejot.
Vai tu gaidi, vai negaidi,
Šo naksniņu neaiziešu.
Šo naksniņu pārgulēšu
Baltābola kalniņā(i).
Baltābola kalniņā(i)
Pie bērāji kumeliņa.
Sedlus liku pagalvē(i),
Iemauktiņus apsegā.
No sedliem saule lēca,
No iemauktiem mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Uzlec rīta auseklītis.

Gauži raud saulīte ābeļu dārzā
Ābelei nokrita zeltābolītis.
Neraudi, saulīte, dievs dara citu
No vara, no zelta, no sudrabiņa.
Ko gan ta saulīte tik gauži rauda?
Jūrā noslīka sudraba laiva.
Ko gan ta saulīte tik gauži rauda?
Rīgā pazuda dimanta rati.

Gudra, gudra vuovereite
Gudrai bārnus audzynuoj’:
Pati guļ sileņāi,
Bārni syla maleņā.
Juosim, bruoli, sileņā,
Šausim syla vuovereiti.
Nuošāvuši vuovereiti,
Palaidīsim naudeņā.
Palaiduši naudeņā,
Pirksim labu kumeleņ’.
Nuopirkuši kumeleņ’,
Juosim, bruoli, cīmeņā.
Juoja, juoja vīnu dīnu,
Dasajuoja augsti kolni.
Puorsajuoja augsti kolni,
Dasajuoja šautri meži.
Pīsalauza šautru saivys,
Dasajuoja lelu cīmu.
Nadzierd mani cīma suni,
Nadzierd cīma dzaltainītis.
Svīžu šautru sētmalī
Sasatrūka cīma suni.
Sasatrūka cīma suni,
Iztek cīma dzaltainītis.
Divi mani poti vada,
Mani poti ustobā.
Kumeleņam auzys deve,
Maņ pa ceļam zalta krāslu.
Tais muomeņa mīkstu vītu
Tymsajā kakteņā.
Lai es redzu gulādams,
Kū dar cīma dzaltainītis.
Vīni šyuni, ūtra auži,
Trešā roksta zeižonītis.
Atdūd, māmeņ’, tū meiteņu,
Kura roksta zeižonītis.
Nadabuosi tū meiteņu,
Es nūmieršu biedeņā.

Gulbis dūca ezerā
Es ļautiņu valodā
Ne gulbimi ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņ’.
Cēlās gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēj’?
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēj.
Puisis miega negulēja
Par meitāmi domādams.
Meita miega negulēja
Pusim cimdus adīdam’.

Guoju pa mežu,
Rubynus šaudeidams.
Tymā mežā es izguoju
Lelu, kuplu līpu.
Tymā lelā, kuplā līpā
Zalta šyupeleiti.
Tymā zalta šyupeleitī
Guļ jauna meiteņa.
Uci, luli, jauna meita,
Kaidam šeļmam tiksi?
Voi tu tiksi šaučam, kraučam,
Voi tam skrypačam?
Ni es tikšu šaučam, kraučam,
Ni tam skrypačam.
Es jau tikšu tam puiseišam,
Kas maņ īšyupuoja.
Uci, luli, jauna meita,
Audzi lela, skaiška.
Ieraksts

Irbīt gūla ceļmalāi,
Baida manu kumeliņu
Ok ca ca cā tid ral la la lā,
Baida manu kumeliņu.
Vai, irbīte, nezināji,
Ko maksāja kumeliņis?
Maksāj’ manis kumeliņis
Pieci zelta gabaliņi.
Kad es kāpu mugurāje,
Stāvus lēca, nozviedzāse.
Nevienami tas nebija,
Kas maname kumeļame:
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Zaļa zīda pavadiņa.

Jau rudiņs tyvuojās,
Rūžu lauks steidzās nūzīdēt.
Vēļ vīna rūzeite
Vīna pat duorzā zīdēja.
Vēļ vīna meiteņa
Vīna pat bādu meiteņa.
Jei nu vysim atstuota,
Un nu sova mīļuokuo.
Muns mīļais ir gon skaists:
Zylajom acteņom, dzaltonimi matenim.
Es nu viņa naškieršūs,
Cikom vīn es dzeivuošu.

(Liepnas Jūle) Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj? (ierastā versija)
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, ciema suņus rīdinot.
Ciema suņus rīdinot, tēv’ ar māti sirdījot.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināji?

(Liepnas Jūle) Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj? (jvlma versija)
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Tev bij’ mīksti spilventiņi, man bij’ cietā gultas mal’.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, tavas durvis virināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Man pie tevis staigājot, koka eņģes čīkstināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Koka eņģes čīkstināt, Tēv ar māti sirdināt.
Ieraksts

Kad es no rīta uzceļos un matus ķemmēju,
Mans mīļākais aiz durvīm stāv kā rīta zvaigznīte.
Ja esi iekšā mīļākā, tad durvis atvari.
Es ašu iekšā mīļākais, es tevis negribu.
Tu meklē skaistu, bagātu, es tāda neesmu.
Kur bāra bērns var mantu ņemt, kam nava vecāku.
Man tēvs nomira maziņai un māte atraitne.
Es paliku kā mazputniņš uz koka zariņa.
Ja vējš to zaru kustinās, es zemē kritīšu.
Man citas mantas nevajag, tik meitiņ tevi vien.
Tā pasaul’s manta izkūpēs kā rīta gaismiņa,
Bet mīlestība pastāvēs līdz kapa maliņai.

Kas kaitēja man dzīvota
Mana tēva zemītē.
Visapkārt zaļa birze,
Vidū kuplis ozoliņis.
Kad es gāju uz kariņu,
Nocērt kuplu ozoliņu.
No celmiņa bungas taisu,
No zariem(a) – stebulīt’.
No tā paša vidutiņa –
Bitītēm(a) mājas vietu.
No tās pašas galotnītes,
Māsiņai pūra tīni.
(Nīca)

Kaut man būtu tā naudiņa
Kas guļ jūras dibenā
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem
Es vācietim to darīju
Ko vācietis man darīj’.
Es vācieti dancinātu
Uz sarkana ķiegelīš’.
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņ.
Vāciešami gari stilbi,
Velna šuti zābaciņ.
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.

Ko mēs, meitas, darīsim, visas dziesmas izdziedāts?
Apseglosim veco puisi, jāsim dziesmas mācīties.
Kamēr dziesmas mācāmies, vecais puisis nomaucies.
Lai tas puisis, kur tas puisis, ka tik segl’ un iemauktiņ’.
Vecais puisis melno muti guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņi, siltu laiku, būs mušāmi barībiņ.
Vecais puisis melno muti ienāk meitu pulciņā.
Ej projām tu, vecais puisi, mazgā savu melno muti.
Nomazgājis melno muti, tad nāc meitu pulciņā.
Veca puiša dvēselīte padebešos karājas.
Negrib dievi, negrib velni, negrib rijas kūlējiņ’.
Sitat, velni, vaŗa bungas, lai krīt elles dibenā.
Ieraksts

Ko tu raudi, tēvs, māmiņa,
Nu tu esi atdevusi.
Nu tu esi atdevusi
Žēlotāja rociņā.
Kas tas jods par žēlotāju,
Kas par mani negādāj’?
Visu savu sīku naudu
Nes uz krogu izdzerdams.
Ēd sieviņa melnu maizi,
Līdz izaugu mieži rudz’.
Kad izaugsi mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama.
Ēd maizīti sijādama,
Brauc kumeļu dīdīdama.
(Urdanga)

Krauklīts sēdēj’ ozolā
Zelta kokles rociņā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie bij māsas precinieki.
Brālīts māsai galvu glauda,
Neej, māsiņ, šovakar.
Tīšām iešu, nepalikšu,
Tev brālīti spītēdam’.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs māsiņ’.
Gar niedrainu ezeriņu,
Ābolainu atmatiņu.
Mūs māsiņa gultu taisa,
Mīkstiem dūnu spilveniem.
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem linu palagiem.
Smalkiem linu palagiem,
Raibiem rožu deķīšiem.
Tur iegūla mūs māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte.
Tur iegūla tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.

Krupis lec pār plānu,
Divi zeidi rokā.
Lec, krupi, lec, vēzi,
Lec, suda bambuli.
Krupi, krupi, vēzi,
Zeidi maksā naudu.

Kungi mani karā sūta
Ar to ledus zobentiņ’.
Karā bija karsta saule,
Izkūst ledus zobentiņš.
Izkūst ledus zobentiņis,
Pazūd manis augumiņis.

Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēj’?
Mēs bijām, mēs bijām daiļu ratu pārdevēj’.
Ne līdz vārtiem neaizbrauca,
Kad salūza ritentiņis.
Cik maksāja, cik maksāja daiļu ratu ritentiņš?
Maksā vienis ritentiņis pieci zelta gabaliņ’.
Lai maksāja, ko maksāja, ka tik labis ritentiņš.
Brauc Rīgā, Jelgavā nelūzīs, nelūzīs.

Kur tu skriesi, jūras zeņķi,
Nāc man līdzi šeit uz šeņķi.
Līgo, līgo, līgo kuģis, līgo kuģis jūriņā.
Šeņķī tur ir gardas desas,
Alus, šņabis, liķieri.
Jūrnieki kad krastā brauc,
Tad jaunas meičas pretī sauc.
Jūriniekiem plati krāgi,
Paliek meičām vaigi bāli.
Bet meitām ne ilga laime
Jūriniekiem sānus sildīt.
Kuģis uzvelk krastā buras
Un viņš dodas plašās jūrās.
Tamdēļ, meitas, ievērojiet,
Jūriniekiem nesekojiet.

Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzīti,
Vai ir liela izaugusi.
Ir gan liela, ir gan kupla,
Zari līka Daugavā.
Trīs zariņus es nolauzu,
Tos iemetu Daugavā.
No Daugavas izpeldēja
Trīs dzelteni kumeliņi.
Aiz priekiem(i) nezināju,
Kuram sēsties mugurā.
Tam es sēdos mugurāi,
Kam tie zelta sedli bija.
To pie rokas dancināju,
Kam tie zīda iemauktiņ’.
No pakaļas tas tecēja,
Kam tērauda pakaviņi.
Ieraksts

Laid iekšā, meitu māte,
Es pie tavām meitām nācu.
Man kājiņas nosalušas,
Lai tās sagšas mani silda.
Visas meitas manis bēga:
Dižas bēga, maģas bēga.
Maģas bēga muļķa prāta,
Kāda joda dižas bēga?
Dižas bēga tāda joda,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebaidies,
Nebūs māte mūs mūžiņu.
Izvārīsim krūkļa putru,
Nosprāgs māte dancodama.
Tad tev būse manas klētes,
Manu klēšu atslēdziņa.

Lielās meitas tirgū gāja,
Es izgāju ganiņos.
Nopelnīju siera ņuku,
Tirgus dienas ganījum’.
Es to sieru kungam devu,
Kundziņš manim naudu dev’.
Es to naudu kurpniekam,
Kurpnieks manim kurpes deva,
Es tās kurpes leišam dev’,
Leitis manim aitu deva,
Es to aitu vilkam dev’.
Vilciņš manim padancoja
Uz pelēka akmentiņ’.

Lien, pelīte, pa zemīti
Apraug’ mana mūža māju.
Vai rūsēja, vai pelēja,
Vai skanēja staigājote.
Nei rūsēja, ne pelēja,
Skanēt (platais “ē”) skane staigājote.
Jūdzat bērus, jūdzat raudus,
Vedat mani smiltienāja.
Pāries bēri, pāries raudi,
Es mūžame nepāriešu.
Es mūžame nepāriešu,
Jūsu dures virināte.
Jūsu dures virināte,
Jūsu kannas skandināte.
(Liepāja)
Ieraksts

Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām.
Arājami daiļas meitas
Zēģelīšu audējiņs.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņ’.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Žēlabās nomirušu?
Tās meitiņas dārziņā
Zem rozīšu saknītēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāca
No puķēm kroņus pīt.

Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā.
Ramtai rīdi rā rai rīdi rallalā
Manā rožu dārziņā.
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāj’.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es liela dziedātāja.
Kam tu kāri šūpulīti
Kur dziedāja lakstīgala.
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
Ieraksts

Lustīt, mana, laimīt, mana,
Tu visur līdzi nāci.
Bēdas manas, asariņas
Paliek ceļa maliņā.
Jo es bēdu bēdājos,
Jo nelaime priecājās.
Labāk gāju dziedādama,
Lai nelaime bēdājās.
Lustīgai man dzīvot(i)
Liela ciema draudzītē.
Ja lustīgi nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.
Prātiņ, manu priecīgo,
Kur man bija tevi likt?
Saku vārdu, meži skana,
Speru soli, zeme rība.

Ļaudis mani burvi sauca,
Burvis manis kumeliņis.
Burvis manis kumeliņis,
Tas bur zemes gabaliņu.
Mellis manis kumeliņis
Tēraudiņa pakaviem:
To varēja nakti jāti,
Gaisā šķīla dzirkstelītes.
Man bij’ mellis kumeliņis,
Es pa velnu nebēdāju.
Laižu savu kumeliņu,
Velns palika raugoties.
Lai bēdaja velns par bēdu,
Es pa bēdu nebēdāju;
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājinām.

Māmiņai trīs meitiņas
Katra savu daiļumiņ’.
Pirmā bija tieva gara,
Otra bija zema resna,
Trešā bija mellu ģīmi.
Vāciets ņēma tievu garu,
Latviets ņēma zemu resnu,
Čigāns ņēma mellu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Latviets savu strādināja,
Čigāns savu vizināja.
(Ventspils)

Māte savas meitas sauca,
Vai ir visas vakarā(i).
Rāmi, lēnām, rāmi, lēnām, rāmi, lēnām, rām`.
Ir visas vakarā(i)
Pastarītes vien nevaidi.
Pastarīte aiztecējse
Gar Daugavu spēlēdama.
Gar Daugavu spēlēdama,
Baltas rozes lasīdama.
Baltas rozes kacēdama,
Iekrīt pati Daugavā(i).
Daugaviņa nepanesa,
Tā iznesa maliņā(i).
Tur izauga kupla liepa,
Deviņām(i) galotnēm(i).
Tur atjāja svētu rītu
Dieva dēl(i)s kokles cirsti.
Cērtat brāļi tās koklītes,
Tās koklītes koši skana.

Mēs ejam caur, mēs ejam caur
Caur veco Rīgas tiltu.
Tas tilts ir caurs, tas tilts ir caurs,
To vajag salāpīt.
Ar ko gan, ar ko gan?
Ar zeltu, sudrabu.
To pēdējo, to pēdējo,
To vajag turēt ciet!

Muote mani tuoļi deve
Sūlās mani narauduot.
Ni kuojenis naapāvu,
Jau māmeņa gauži raud.
Kod es lyku vaiņuceni,
Raud mozuokuos mun muosenis.
Kod es sedzu vilnaineiti,
Rauda bruoļa ļaudaveņ.
Kod es guoju pa duriem(i),
Rauda muns(i) bruoleleņš.
Sādūs tāva kumeļā(i),
Zvīdze tāva kumeleņš.
Kod es braucu pa vuortīm(i),
Māva gūvys laidarā.
Vēļ sunīts(i) leidza tak
Sovā lelā žālumā.
Ej, māmeņa, pazaverīs,
Kur aizvede vīglu dīnu.
Aiztak tova vīgla dīna,
Puor kolnīm(i) leiguodama.
Kolnā kuopu lyukuotīs(i),
Kur aizvede mun muoseņu.
Zeidautiņu vin redzieju,
Spieļmanīšu kumeleņu.

Nadūd, Dīvsi, veitulam(i)
Boltim zīdim nūzīdēt.
Vysmīļākū jaunkundzi pajem pi sevis
A viņu dzeivoj laimeigi.
Dzāruojeņa leigaveņa
Ik vokora gauži raud.
Raud par veiru dzāruojeņu,
Raud par bārū kumieleņ’.
Nadaguoju da gultenis,
Syt dzaruojis duravuos.

Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ pie slitas,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tās vecās meitas līdz.
Vecās meitas guļ aiz krāsns,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz.
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
(Cesvaine)

No rītiņa smalki malu,
Uz gaimiņu puspusēmi.
Uz gaismiņu puspusēmi,
Atmīdziņa gribēdama.
Ar kaķīti malti gāju,
Ne ar brāļa līgaviņu.
Kaķīšami gara aste –
Vīgli vilka dzirnaviņas.
Mal, māsiņa, pī durvīm(i),
Lai es malu dibinā(i).
Lai tas tautu neveiklītis,
Neredz mana augumiņa.

Citas A–F

Adat, bērni, ko adati,
Vilkam zeķes noadiet.
Vilkam kājas nosalušas
Purvus, mežus bradājot.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilcinis nedabūj.
Nu guļ suņi, nu guļ lopi,
Nu guļ paši ganītāj’.
Nu ir laiks vilciņam
Kazu ķerti dārziņā.
Vilciņš kazu saplosīja
Smalkā lazdu krūmiņā.

Ai, kad es būtu zinājuse,
Ai, kuru ceļu tu atjāsi.
Ai, es būt tiltu pagrūduse
Ai, ar tiem baltiem dukātiem.
Ai, ar tiem baltiem dukātiem,
Ai, ar tiem zelta dālderiem.
Ai, sirsniņ dārga dvēselīte
Ai, kur gulēji šo naksniņu?
Ai, zem priedītes, zem eglītes,
Ai, skuju klēpis pagalvē.
Ai, kad es būtu zinājuse,
Būt aiznesuse paladziņu,
Būt aiznesuse paladziņu,
Ir pate klāt pagulējse.

Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.

Ai, zaļā(i) līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties, –
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
Jūriņ prasa smalku tīklu,
Laiviņ’ baltu zēģelīti.
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa mirdzēdama.
Iet laiviņa mirdzēdama
Līdz tautieša namdurvīm.
Tautiets manim laipu meta,
Laipu laipas galiņā.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipu gāju.
Tēva dubļi sidraboti,
Tautu laipa asarota.

Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņš.
Apakš liepas avotiņis,
Kur zaldāti zirgus dzirda.
Kur zaldāti zirgus dzirda,
Jaunas meitas velējās.
Jaunas meitas velējās,
Par zaldātu nebēdā, –
Zaldātam īss mūžiņis,
Šodien teje, rītu tur.
Nākat ļaudis skatīties,
Kur zaldāti pulkiem jāj –
Bēri zirgi, melni sedli,
Spoži stangu iemauktiņi.

Aizskrēja vanadziņš, aizlidinēja
Irbīšu gūstit(i) jūrmalā.
Atskrēja vanadziņš, atlidinēja,
Neroda irbīšu jūrmalā.
Še roda irbītes dārziņā
Zem liepu lapām zem pazarēm.
Ložņāji, ložņāji pa liepu lapām,
Pa liepu lapām, pa pazarēmi.
Jau irbīte gana gudra,
Še būs tavis gudrumiņš;
Še būs tavis gudrumiņis
Vanadziņa nadziņos.

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man aizveda.
Pār upīti man aizveda
Uz svešām tautiņām.
Paliek manis bāleliņis
Šai malā raudādam’.
Kliedzin’ kliedza māj ar roku,
Nāc, māsiņa, atpakaļ.
Es neiešu, bāleliņ’,
Skarba tava līgaviņ’.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņ’.
Vai brālīti manis dēļ
Rāsi savu līgaviņ’?
Nebēdājies, bāleliņ’,
Es atradu maizes vietu.
Es atradu maizes vietu,
Pa prātam(i) arājiņ’.

Ak, tu boludeiti zilu puteneņu,
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes siēja?
Redzēt i redzēju, dzirdēt nadzirdiēju,
Vot kai šitai, vot kai šitai maganeņis siēja.
Mysu meitām šitai vīn, šitai vīn, šitai vīn,
Visa monta mugurā, bogoteiba vādarā.
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes auga?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes plauka?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pļova?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pyuva?

Apkārt kalnu gāju, kalniņā uzkāpu,
Ieraudzīju meitenīti gauži raudājam.
Ko tu, meitiņ, raudi, ko tu bēdājies?
Kā man bija nebēdāt, bāliņš karā iet.
Karā bij man iet, karā nepalikt.
Karā bija grūta dzīva tēva dēliņam:
Zobentiņu celti, karodziņu nesti,
Ienaidnieka pulciņā asariņas dzert.
Ne tur tēva, mātes, ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas svešā zemītē.
Soma – tēvs, māmiņa, plinte – līgaviņa,
Zobentiņis īstais brālis svešā zemītē.

Ar laiviņu ielaidos
Irbju šauti jūriņā.
Nezināju, kuru šauti,
Visām zelta cekuliņ’.
Es nošāvu to irbīti,
Kas gar malu lidināj’.
Irbīt, mana zeltspārnīte,
Tu guļ jūras dibenā.
Tu guļ jūras dibenā,
Es ozola laiviņā.
Es laidīšu zelta āķi
Līdz taviem spārniņiem.
Līdz taviem spārniņiem,
Līdz spārniņu galiņiem.
Mirdzēs āķis tev spārnos(i),
Vilkšu tevi laiviņā.
(Zemgale)

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: skrūdera zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par skrūdera sīvu,
Skrūders bikšu luopeituojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: bondara zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par bondara sīvu,
Bondars bucu steipuotuojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: spielņika zeļļi
Ņui, ņui, ņui, ņui, vot, vot, vot!
Tētete spieļuos, bierņeņi doncuos,
Pati jauki pasprindžos!

Atašīnis suseklis
Moza beju, gonūs guoju,
Muolu nešu kuleitē.
Apsasēdu iz celmeņa,
Taisu mozu cilvēceņ’.
Es redzieju zaļā pļovā,
Divi putni kīvējās.
Lelais kuopa iz mozuo,
Mozais asti trycynuoj’.
Bolta kēve strupu asti –
Tei bej loba muolu vest.
Jauna meita kuplu prīšku –
Tei bej loba škiunī vest.
Muote, muote, meklej gona,
Es vairs cyuku naganeiš,
Kaimeņ puika Mikeļs sacej’,
Ka par sīvu jimšūt dreiž.

Atīt zūsis klaiguodamys
Nu dūņainuo (j)ezereņa.
Atīt meitys dzīduodamys,
Nu tuo rudzu teirumeņa.
Tolka nuoca pogolmā,
Kupla līpa vuortus vēre.
Tei nabeja kupla līpa,
Tei bej tolkys muomuleņa.
Tolka dzīdi, tolka ļustej’,
Saimieica nūskumuse.
Daudz apēde, daudz izdziere,
Moz darbeņa padareja.

Aurēdama, vēja māte,
Remdējiesa vakarā.
Rā-ra rīdidi rai-rada rīdidi, rai-dai-dā
Gana biji piekususi,
Mežu galus locīdama.
Mežu galus locīdama,
Jūras viļņus bangodama.
Nikni šņāca jūras viļņi,
Gauži rauda māmuliņa:
Izlolota dvēselīte
Uz ūdeņa līgojās.

Āvu, āvu, baltas kājas, lēcu dārziņāi,
Lēcu, lēcu dārziņāi, plūcu baltas rozs (2x)
Plūcu, plūcu baltas rozes, pinu vaiņadziņu,
Pinu, pinu vaiņadziņu, liku galviņā. (2x)
Liku, liku galviņāi, bridu jūriņā,
Sacēlāsi rīta vējiņš nopūš vaiņadziņ. (2x)
Nopūš manu vaiņadziņu jūŗas dziļumā,
Teku, teku gar jūŗmalu, vaiņags jūŗiņā. (2x)
Tecēdama sasatiku divus bāleliņus,
Viens ar mani parunāja jauku valodiņ’. (2x)
Viens ar mani parunāja jauku valodiņu,
Otris saka, še meitiņa, patur’ kumeliņ. (2x)
Patur’ manu kumeliņu, lai es peldu (platais “e”) jūŗā.
Lai es peldu pēc vaiņaga jūŗas dziļumā. (2x)
Še, meitiņa, vaiņadziņis, nesak’ māmiņai,
Ka peldēju pēc vaiņaga, jūŗas dziļumā. (2x)
ieraksts

Beķer cepti klinģerīši
Govju piens un medutiņš.
Vīns no kļavu lapiņām –
Goda galda mielastiņš.
Lustīgs tēvs ar māmuliņu,
Dēls noķēra cielaviņ’.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij dēla līgaviņa.
Dēls ar savu līgaviņu
Abi gāja tecēties.

Bij’ man dziesmu, skaistu dziesmu,
Nebij labu līdzētāju.
Māsas maģas nemācēja,
Svešas tautas nelīdzēja.
Paaugs manas maģas māsas,
Es tautāmi žēl darīšu:
Ar savāmis māsēnāmis,
Ar dalāmis dziesmītēmis.
(Nīca)

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja.
Māmiņ, tavu auklējumu,
Sveši ļaudis aprunāja.
Kam tas manis vainadziņis
Stāv tik smagi galviņā.
Kā tas smagi nestāvēs,
Pilns ļautiņu valodiņu.
Aizdurvē klausījos,
Ļaudis mani aprunāja.
Spēru kāju pa durvīm,
Trūkst ļaužiem valodiņas.

Cibu, cibu pijole, meitas grieza danci.
Bungo base, dižā base, puiši lēca līdz.
Šoaķeli, toaķeli, ak tu manu vai,
Abi gali subi gali, tradi rīdi rai.
Suns irēja pirazdams pirtes pakaļā,
Pērnaji brūtgāni apsada ķimēj’.
Ak tu manu tētīti tavu labu māti,
Visu nakti klaberjakte gana tupu rāpu.
Nosamauca zābakus i zeķītēs vien,
Tēvs ar māti tā sacīja, tā pelīte lien.
Ak tu manu tētīti, kas tad nu te būs,
Puiši pikti, meitas dikti, nosabaidījās.
Iesameta puišelis visa muca alus,
Jau meitiņa kā guntiņa maģa vēr pelīt.
Šoķeli toķeli ak tu manu vai
Abi gali subi gali, tradi rīdi rā.
Ieraksts

Citu reizi mana māte dārziņu turēj.
Dārziņu turēdama sīpolus sēja.
Sīpolus sēdama knipu-knapu gāja.
Es biju cierējsi dažu vācu zemi.
Dažu vācu puišeli nolūkojusi.
Neguli saulīte apiņu dārzā.
Mēnesis jādija malējas meklēt.
Mūci, mūci, saulīte, mēnesis dzenas.

Cūciņ pelda pār Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Peld, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Vidzemē.
Kad cūciņa malā peld,
Grimst naudiņa dibenā.

Čigāniņa dēliņs biju
Mellu zirgu jājējiņš.
Čigāns mani iemācīja
Savu gudru padomiņ’:
Zirgus mīti, ļaudis krāpti,
Pa krūmiem jērus zagt.
Kad čigāni zirgus mija,
Es pa logu raudzījos.
Es pa logu raudzījos,
Ka čigāna nepiekrāpj.

Čigāns sēd uz augstas sētas
Un viņš teic, ka meitas lētas.
Aka čika follā drisā
Tīdi risā džindžalā
Džārilā džārilā
Margarita džārilā
Čigāns manim iemācīja
Savu gudru amatiņu:
Zirgus pirkti, jērus zagti,
Jaunas meitas krūmos vest.
Čigāniete kārtis zīlē,
Vecais čigāns meitas mīlē.
Čigāniņa dēliņš biju,
Čigāniņa meitas gribu.
Čigāniņa meita biju,
Čigāniņa dēlu gribu.
Pērn precēja zirgu zaglis,
Šogad krampja lauzējiņš.

Dai cytys meitys prīļus auž,
Dai, es pa cepli vuoļuojūs.
Dai, maņ pītryuka cymdu zeč,
Dai, līču vīzis dai auklām.
Dai, līču vīzis deju aukls,
Dai, lyku pyura dybynā.
Dai, cytām meitām sārti jāj,
Dai, es pa prīkšu gruozījuos.
Dai, maņ pa prīšku gruozuoties,
Dai, pašai pyrmai gadejās.
Dai, pašai pyrmai gadejās
Tas diženākais tāva dāls.

Dancoj, meiteņ, ci nadancot,
Šūgad tauteņuos naīsi,
Sātā lyni nanūaugua,
Reigā nauda naskanēja.
Doncotuoju zyrgu pierku,
Dzīdotuoju ļaudaveņu.
Doncoj zyrgs(i), dzīd ļaudova,
Es aiz prīcys navarieju.
Es aiz prīcys navarieju
Komonuos(i) nūsēdēt(i).

Dancojit(i), guļojit(i),
Darma maizis naiedit(i).
Tod iedit(i) darma maizi,
Kod darbeni pastruoduoti.
Ai puišim(i) dancuot guoju,
Naudu bieru bašmakūs(i).
Soka puiši doncuodami,
Tev sudroba bašmaceni.
Puiši, suni narejit(i)
Jius maņ zūbu naruodit(i).
Ka pajimšu lelu skruči,
Jiusim zūbus izbadeišu.

Div’ laiviņas peld pa jūru,
Niedras vieni līgojās.
Viena bija puišu laiva,
Otra jaunu meitenīš’.
Puišu laiva izpušķota
Ar ozola zariņiem.
Meitu laiva izpušķota
Ar sarkanām rozītēm.
Meitas solās projām braukti
Uz tām prūšu robežām.
Tur tām došot medu ēsti,
Salda vīna nodzerties.
Tur tām lika pupas malti,
Vara bungas rībināt.
Ieraksts

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritulīts.
Visas upes cauri brida
Augstajām kājiņām.
Daugavā peldināju
Zaļa vara pavadā.
Tad uzvedu kalniņā
Saulītē nožāvēj’.
Saulītē nožāvēju,
Zīda sagšu noslaucīju.
Ieraksts

Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.

Dziedātāju māsu devu
Sīvajāse tautiņāse.
Radiri rallalā
Radi rallalādi rallalādi
Radiri radiri raidārādi
Radiri rallalā
Kad tautiņas naidu cēla,
Staigāj’ māsa dziedādama.
Staigāj’ māsa dziedādama,
Tautu dusmas remdēdama.
Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvoj’ koši aizgājusi.
Dari godu tai māsai,
Kas palika sētiņā.
(No Kurzemes)

Dzīdat meitas, kū gaidat(i),
Voi jums rūzes nazīdieja?
Es dzīdovu, gavileju,
Man zīd rūzes duorzeņā(i).
Man zīd rūzes duorzeņā(i)
Leidz pašīm(i) Mārtiņīm(i).
Mārtiņdīnā appuškovu
Tautu dālam capurīti.
Dzīdu, kūši lūceidama,
Dzīdu, gari pavylkdama.
Viejins munu bolsu nesa
Pašā tautu sieteņā(i),
Pašā tautu sieteņā(i),
Pa lūdzeņu ustobā,
Pa lūdzeņu ustobā
Pi tuos dālu muomuleņas.

Dzīduot muoku, doncut muoku,
Sīna pļauti namuacieju.
Byt muociejsi sīna pļaut
Sen byt vīra dabūjusi.
Lai pļaun sīna, kam vajg sīna,
Man sīneņa navajaga,
As izīšu tauteņuos
Ar vysomi teleitem.
Teleitem bys pūra sins
Man bys sveša muomuleņa.
Pūra zuoli as izbrydu
Bosojomi kuojenom,
Veira muotis napīlyudžu
Meilajimi vuordenim.
Veira muote valna muote
Atdūd munu vainuceņi,
As atdūšu tovu dālu,
Kuru dīnu grybādama.
Vai pīktdīni, voi sastdīni,
Voi svātdīnis reiteņa.

Es bij’ vīna gūda meita
Nikas mane napreciej’.
Šaidys taiday bumburneicys
Vysys šūgad izpreciej’.
Gludu gaļveņu saglaužu,
I uzlyku vaiņuceņ’.
Es nabeju bumburneica –
Bez vaiņuka nastaiguoj’.
Boltys munys rūkis, kuojis,
Bolta muna vylnaineit.
Šaidys taidys bumburneicys
Lynu sedza paladzeņ,
Šaidys taidys bumburneicys
Vysys šūgad izpreciej’.
Es palyku vīna pate
Kai lylā sīna kaudze.

Es ar sauli saderēju
Reizē tikti Vāczemē.
Nav saulīte brokastā,
Es jau biju jūrmalā.
Nav saulīte pusdienā,
Es jūras līkumā.
Nav saulīte vakarā,
Es jau biju Vāczemē.
Es atradu Saules meitu,
Liepas galdu mazgājot.
Liepas galdu mazgājot
Ar basām kājiņām.
Labvakar, smukmeitiņa,
Es jau tevi bildināju.
Paldies tevim, smukpuisīti,
Piesien savu kumeliņu.
Piesien savu kumeliņu
Pie manām(i) rozītēm.
Ej iekšā istabā,
Dod godiņu māmiņai.
Būšu tava līgaviņa,
Tavas mājas kopējiņa.

Es apsedzu sav galdinu
Ar balto(i) paladziņu.
Apsedz, Dieviņ, manu sētu
Ar sidraba mētelīt’.
Galdiņami četri stūri,
Visi četri vajadzīg’.
Uz pirmā saule lēca,
Uz otrā norietēj’.
Uz trešā Laima sēda,
Uz ceturtā mīļā Māra.

Es iegāju maltuvē,
Laba rīta nedevus
Dieviņš sēdēj, mīļā Laima,
Laba rīta gaidīdam.
Pelēkais akmentiņi,
Nāc ar mani spēlēties.
Gan es tevi iespēlēšu
Baltā miltu kupenā.
Guli, guli, baltgulbīti,
Baltas jūras vilnīšos.
Tā guļ manas dzirnaviņas
Baltos rudzu miltiņos.
Bitīt liela, bitīt maza,
Bitīt šūnu šuvējiņ’.
Māsiņ liela, māsiņ maza,
Māsiņ malu malējiņ.
(Jelgava)

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
Ja ne virza kunga salmi,
Lai virst kunga pelaviņas.
Augstu cēlu, viegli laidu
Kunga rijas sprigulīti.
Lai rociņas nepiekusa,
Lai varītes nepietrūka.
Elle, elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņis.
Ko ellē izkūlām,
To uz Rīgu aizvedām.

Es zinu vienu rozīti,
Ko noplūkt varētu.
Es zinu vienu meiteni,
Ko mīlēt varētu.
Kad es ar viņu runājos,
Tad ļaudis brīnījās.
Kad es ar viņu dancoju,
Tad puisēni dusmojās.
Nedusmojat jūs, puisēni,
Nedusmojat, jūs, zēnēni,
Nedusmojaties jūs.
Varbūt jūs paši noplūksiet
Šo skaisto rozīti.
Varbūt jūs paši paņemsiet
Šo skaisto meiteni.
Es esmu lozīt izvilcis,
Man projām jāaiziet.
Man jādien krievu ķeizaram,
Kam esmu zvērējis.
Kam esmu svēti zvērējis
Līdz pēdējās asins lās.
Ieraksts

Ziemassvētki

Cepu vilkam kukulīti (rotaļdeja)
Sēnalāsi mērcēdama
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņāi.

Čīgu čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Dejosim, budēlīši,
Ziemassvētku vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuza ķuza, vizu vizu
Ziemassvētku vakarā.
Kas ne ķuza, kas ne viza,
Tam liniņi neziedēj’.
Ieraksts

Danco mana kodaļiņa,(rotaļdeja)
Es tev mācīš’ zirgus zagti,
Samenieci izmānīt.
Ej tu, labā saimeniece,
Kur tev staļļa atslēdziņa?
Ej tu projām, zirgu zagli,
Nedoš staļļa atslēdziņu.
Sameniece gudra sieva,
Nedod staļļa atslēdziņu.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti tikti,
Man nekaltis kumeliņš.
Ziemassvētku kumeliņi
Sidrabiņa pakaviem
No kalniņa, pret kalniņu,
Skrēja ledu lauzīdami.
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiem nāca budēlīšu,
Citi lieli, citi mazi.
Nāca jauni, nāca veci
Ziemassvētku vakarā.
Jauni nāca padejoti,
Veci nāca desas ēst.

Kuodu dzīsmu dzīduosami
Zīmyssvātku vokorā(i)?
Peirāgami nabagami
Abi goli apdaguši.
Ej, muoseņa, cīmuotīs
Zīmyssvātku vokorā(i).
Byus pupenis, byus zirneiši,
Byus cyucenis šņukurītis;
Byus cyucenis šņukurītis
Apiņuotis aluteņš.
Dūs tī ēsti, dūs tī dzerti,
Dūs naksneņu puorgulēti.
(Medņova)

Kur es savu avitiņu (rotaļdeja)
Svētu rītu paganīšu?
Baltābola kalniņā,
Tur es viņu paganīšu.
Sargies, mana avitiņa,
Vilciņš ķēra, vilciņš ķēra.

Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Nezagšu īlenu, nezagšu adatu,
Susekli to zagšu, to manim vajag, –
Ķekatu bērniņiem galviņas sukāt.
Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Ķekatu bērniņiem kājiņas sala.
Ķekatu tēvam tērauda bikses,
Ķekatu māmiņai vara lindraciņi,
Ķekatai ļekatai melni svārki mugurā.
Māmiņa mīļā, laid mani iekšā,
Glāžu tavs namiņš, glāžu istabiņa,
Sudraba slotiņa istabu slauka,
Dimantu sietiņu mēsliņus nesa.

Labvakari, saimeniece
Vai gaidīji budēlīšus?
Vai būs gaļa izvārīta?
Vai būs alus izbrūvēts?
Iesim iekšā, budēlīši,
Raudzīs, kāda istabiņa.
Vai ir silta kurināta?
Vai ir tīra izslaucīta?
Ja būs silta kurināta,
Tad būs jauka valodiņa.
Iesim prom, budēlīši,
Te mūs labi pamieloja:
Te mums deva gaļu ēsti,
Saldu alu nodzerties.
Iesim projām, budēlīši,
Pie citiem ļautiņiem.
Tur mums dos desas ēst,
Saldu vīnu nodzerties.

Sabraukuši Zīmyssvātki
Raksteituomi kamanuom(i).
Saguojuši kaladnīki
Prosa cymdu, prosa zeču.
Atīdami Zīmyssvātki,
Kū ir labi atnasdami?
Atnas pupu, atnas zierņu,
Atnas cyukys smecerīti.
Kū mes bārni dareisim(i)
Zīmyssvātku vokorā?
Peiruogam(i) nabogam
Obi goli apdaguši.
(Baļtinova)

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki.
Tekat bērni saņemati
Ziemassvētku kumeliņu:
Gar zemīti krēpes vilka
Ledainām kājiņām.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Svētki nāca, svētki nāca,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ejat, bērni, skatīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
Ejat bērni klausīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvētki alu dara,
Tie pa namu rībināja.

Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņu vizināja.
Visu nakti sveces dega
Sidrabiņa lukturosi.
Mēnestiņis ceļu rāda
Saules meitas vedējiem.
Saule deva savu meitu
No veļiem šai zemē.

Tālu, tālu čigānos
Ziemassvētku vakarā.
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.
Čigānos laizdamies,
Trīs kulītes līdzi ņēmu:
Vienā pupas, otrā zirņi,
Trešā cūkas smecerīte.
Čigāniņi pagāniņi,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits ar meitu pūnītē.
Čigānos laizdamies,
Vilku biezu kažociņu.
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur rungu pa muguru.
(Līvāni)

Tupi, lāci, tupi, lāci, (rotaļdeja)
Saimeniece aizmaksās.
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz’s.

Tupi, runci, tupi, runci,
Peles bēgot nosmakos:
Peļu astes guļ uz kastes,
Tās tu vari apošņāt.

Jūsi trīsi, mēsi trīsi,
Sametami čumuriņ’ –
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa aizdurvē.

Nākat ļaudis, nākat ļaudis,
Kādi ērmi aizdurvē –
Brūna kaza, vara nagi,
Ik pārdienas puiši jāj.

Māte meitas, māte meitas
Cūku kūte paglabāj’.
Cūku vecis pagalvē
Ar austiņām nosedzāse.

Lai tur sūt, lai tur sūt,
Līdz citieme budēļiem.
Lec, ķekati, prom lēkdamis,
Ziņģi, briņģi vastalāvi.

Vylks dora olu (rotaļdeja)
Nīdruoja molā,
Aicenoj kazeņu
Alteņa dzerti.
Na myusu koza,
Kaimeņu koza.
Vylks ar kozu saderēj’
Deviņām vosarām.
Vylks nagaida treju dīnu,
Kreit kozai mugurā.
Vilceņš kozu saplūsēj’
Smolkajuos kryumeņuos.

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdams.
Nu atnāca Ziemassvētki, Olilō, Olilō!
Nu naudiņa jātērē. Olilō, Olilō-ja!
Kādu dziesmu dziedāsim
Pašā bluķa vakarā?
No ošiem, no kļaviem,
No zaļiem ozoliem.
Bluķa māte bluķi vilka
Pašā bluķa vakarā.
Tā vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šai zemē(i).

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām.
Eita laukā, saiminieki,
Saņemati Ziemassvētkus.
Laužat skalus, pūšat guni,
Laižat Dievu istabā.
Dieviņš stāvēj’ aiz vārtiem(i)
Nosvīdušu kumeliņ’.
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā
Vaicā nama saimeniek’.
Tas bija nama saimenieks,
Kas sēž galda galiņā;
Kas sēž galda galiņā
Baltā linu krekliņā.
(Dagda)

Mārtiņi

Nogodēju rudzus miežus,
Nogodēju apenīšus.
Aizasēdu aiz galdiņa,
Rudentiņu daudzenāj’.
Muorteņš brauca ziemas ceļu,
Mīkstu sniegu putenāj’;
Mīkstu sniegu putenāja,
Rudza lauku sargādams.
Muorteņam gaili kāvu
Sarkanāmi kājeņām.
Lei guntiņas navajdzēja,
Kumeliņus barojot.
Melnu vistu i nokāvu
Muortenīša rīteņā,
Lei aug raibas man telītes,
Lei gosniņas naaiztrūkst.
(Ļaudona)

Mārtiņš kūra uguntiņu,
Un Katrīna gaļu cep.
Iesim viņus apraudzīt
Un pīpītes uzpīpot.
Jānīts skaita siena gubas,
Jēkabs savas rudzu kaudzes,
Miķelītis nokliedzās
Auzu gubas galiņā.

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem.
Tas baroja, tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.
Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu cekulainu
Ar visiem nadziņiem.
Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem –
Ik rudeni, pavasari
Pašā maizes laiciņā.
Rudentiņis, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināj’:
Pilnas klētis labībiņas,
Pilnas saujas sudrabiņ’.
Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena!
Kaut varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt.
Ej, Mārtiņ nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām,
Nāc atkali citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši dancīti veda.
Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās,
Šodien sētā ierībināja:
Deviņi ratiņi, simts kumeliņi
Trīs simti sulaiņu, bruņotu vīru.
Atbrauca Mārtiņš, atrībināja,
Pakāra mēteli vārtstuburā.
Piesēja Mārtiņu tumšajā kaktā.
Kam bites pārlaida pār Daugaviņu?
Kam māte necepa medplācenīšus?
Kam tēvs nedara saldalutiņu?
Aizbrauks Mārtiņš, aizrībinās,
Aiznesīs mēteli zobena galā.
(Iecava)

Jāņi

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.
Es pārsviedu zelta zirni
Pār sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Puišiem vedi ozolinu,
Meitām ziedu vainadziņus.

Celies, brālīti, aunies kājas,
Iesim Jānīšus ielīgoti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem.
Ozolu mežā, tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat zarus no celiņa
Brauks Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņš.
Jāņu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem.
Lai perāsi tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņi.
Pušķojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām.
Kam nīdiesi dzīvodamis
Ar labiem ļautiņiem.
Iestādīju ozoliņu
Jāņu tēva pagalmā.
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem Jānīšiem.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu.
Nevarēju pāri kļūti,
Ne apkārt aptecēti.
Kad saplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūti.
Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem(i).
Devītā(i) žuburā(i)
Zelta poga galiņā.
Līgodama nolīgoju
Līdz pašai gaismiņai.
Rītiņā(i) mīļš Jānītis
Ar saulīti rotājās.

Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņ.
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņ’.
Trejdeviņas dzirkstelītes
Pret saulīti uzlēkuš’.
Lai sadega nelaimīte
Kā uguņa dzirkstelīte.
Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņam
Trejdeviņas dzirkstelītes.

Jānīts nāca līgodamis,
Alus kannas cilādamis.
Sešas kannas vēderā,
Septītā rociņā.
Aiz ko Jānim salda misa,
Aiz ko gards alutiņis?
Jāns ar savu līgaviņu
Aiz kubula bučājāsi.
Jāņa tēvsi bēdājāsi,
Zaķi miežus noēduši.
Tā ir labi, tā vajaga,
Kam miestiņu nedarīja.

Jānīts ziedus salasīja,
Pēterītis izkaisīja.
Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti.
Tā Pētera paša vaina,
Kam ziediņus izkaisīja.
Badu, badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterītis.
Jēkabiņis gudrs vīrs
Nāk ar maizes riecieniņu.
Jānīšami skaista sieva,
Siera, piena paēdusi;
Pēteram zili melna,
Puse bada nomirusi;
Jēkabam zema resna,
Rudzu maizes pieēdusi.

Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā(i).
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Došu siera gabaliņu.
Jānīšam(i) treji vārti,
Visus trejus virināja:
Pa vieniem Jānīts gāja,
Pa otriem(i) Jāņa bērni,
Pa trešiem mīļā Māra,
Div’ dzelteni kumeliņi.

Jānīts sēdēj ozolā(i)
Vaska sveces rociņā.
Tās dedzina Jāņu nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.
Kuriet lielu Jāņu guni
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Ņem, Jānīti, zelta tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus.
Jāņa bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām.
Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taures atskanēj’.

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām.
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Jāņu dienu jauni puiši
Jaunas meitas dancināja.
Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Ausim, meitas, balti kājas,
Iesim Jāni kaitināt.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem.
Šim stūrītis, tam stūrītis
Jānīšami viducītis.
Jāņu māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdāi, Jāņu māte,
Dosi mazus gabaliņus.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Sev pašai viducītis;
Sev pašai viducītis
Par akmeņa cēlumiņ’.
Kas bij laba Jāņa māte,
Tā saņēma Jāņa bērnus.
Kas tā tāda cūcenīte,
Guļ ar vīru gubenī.
Ieraksts

Kas to celiņu sidrabiem nolēja?
Jānīša līgava, ūdeni nesdama.
Liniņu labadi līgoti gāju,
Lai mani liniņi līdzeni auga.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem,
Ozolu mežā tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Kādi ziedi rudzīšami? (rotaļdeja)
Pelēkziedi rudzīšami.
Kādi ziedi kviesīšami?
Balti ziedi kviesīšami.
Kādi ziedi liniņami?
Zili ziedi liniņami.
Kādi ziedi zirnītim?
Sarkanziedi zirnītim.
Kādi ziedi tupeņam?
Zili ziedi, balti ziedi.
Kādi ziedi pupiņai?
Raidi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi.
Tie bij Dieva pakariņi;
Tie bij Dieva pakariņi,
Mīļās Māras vizulīši.

Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Jānīts jāja niedru tiltu
Ar diženu kumeliņu.
Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
Jānīts sēja sudrabiņu
Celmotā(i) līdumā.
Sēj’, Jānīti, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā(i).
Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Jānīts brida rudzu lauku
Ar zeltītu mētelīti.
Kad izbrida, tad apbēra
Sidrabiņa vārpiņām.

Lielais Jānis kalniņā (rotaļdeja)
Strīķēj savu izkaptiņu.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt izkaptiņ’.
Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’.
Mazais Jānis lejiņā
Taisa savu stabulīti.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte neskanēs.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Meitenīte zilacīte
Patur Jāņu stabulīti.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.
Ja tu labi neturēsi,
Stabulīte neskanēs.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.

Līgodama vien sagaidīju
Caur garo(i) vasariņu.
Salīgoju brāļam sievu,
Sev diženu arājiņu.
Pie avotiņa līgot gāju
Pašā Jāņu vakarā(i).
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Es nopinu vainadziņu
Deviņām zemenēm.
Sanākuši Jāņa bērni,
Grib vainagu lūkoties.
Pirkt gribēja, nedrīkstēja,
Prasa, cik tāds maksājot?
Pieci simti zelta naudas,
Jauku puisi piedevām.

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena.
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis.
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci daiļas meitas.
Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti Jāņu dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs(i) vizēdama.

Neguļami, neguļami
Līgojami, līgojami
Redzēsimi, redzēsimi
Kā saulīte rotājās.
Es redzēju Jāņu nakti
Trīs saulītes uzlecam.
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
Tā sacīja, tā bij tiesa
Īsa bija Jāņu nakte.
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietu nevajag.
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod Dieviņi Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņā.
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņu uguntiņu.

Ozoliņi, ozoliņi,
Līgo, līgo!
Tavu lielu resnumiņu,
Līgo, līgo!
Trīs dieniņas saule teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu kuplumiņu.
Trīs dieniņas irbe teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu diženumu,
Meitas nāca dziedādamas, vainagiem zarus lauzt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu vecumiņu,
Es piedzimu, tev atradu, es nomiršu, tu paliksi.
Sanākat, Jāņa bērni, zem kuplā ozoliņa,
Zem kuplā ozoliņa, tur Jānīša goda vieta.

Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīti.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja
Visi darbi padarīti
Līdz Jānīša vakaram(i):
Vārtu stabi, gultu gali,
Visi meijām appušķoti.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama.
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda;
Nu dziesmiņas jāizdzieda
Līdz otram(i) rītiņam.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien rokas, sasien kājas;
Sasien rokas, sasien kājas
Iemet dadžu krūmiņā.

Riet, Saulīte, rietēdama,
Līgo, līgo!
Nelīdzini koku galus.
Līgo, līgo!
Jau piekusa govju gani,
Jau arāja kumeliņi.

Riet, Saulīte, rietēdama,
Nelīdzini koku galus.
Lai līdzina Dieva dēli
Ar asiem(i) zobeniem(i).

Sak’, Saulīte, noiedama,
Kāda būsi, rītdieniņa?
Vai būs lietus, vai būs saule,
Vai migliņa apmiglos(i)?

Aiziet Saule vakarā,
Visus mežus pušķodama,
Priedei sagša, eglei sagša,
Bērzam balta villainīte.

Nava tiesa, nava tiesa,
Ka Saulīte nakti gūla,
Vai Saulīte tur uzlēca,
Kur vakaru norietēja?

Noiet saule mirdzēdama,
Dieva dēlu vadīdama;
Uzlec, zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.

Lēni, lēni, Jānīt’s brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.

Skaista, skaista tā pļaviņa,
Kur Saulīte rotājās,
Kur Saulīte rotājās
Zelta ziedu vainagā.

Noiet saule vakarā,
Zelta starus starodama;
Dod, Dieviņi, tā starot
Jele mūža galiņā.

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā.
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
Jānīšam lieli zirgi,
Pēteram vēl lielāki.
Jānīts jāja meža vidu,
Pēters meža virsotnītes.
Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters nāca, Pēters nāca.
Pa lapiņu, lapiņām,
Pa žagaru, žagariem.
Ai, Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, puškainīti.
Jānīts ziedus salasīja,
Pēterīts izkaisīja.
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad līgoja Jāņa bērni.
Kad atnāca Pēterdiena,
Tad līgoja Pēterītis.
Kad aizgāja Jāņa diena,
Tad apklusa lakstīgala.
Tad līgoja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.

Saule brida miglājos
Jāņu dienas vakarā(i).
Kur, Dieviņi, lielu guni,
Sildi visu pasaulīti.
Kas spīdēja, kas vizēja,
Viņa kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Dimantiņa pakaviem.
Pavasari ievas zieda
Pa visiem sētmaļiem;
Jāņu nakti gunis dega
Pa visiem pakalniem.

Saules meita jūrā brauca pašu Jāņu vakariņu.
Līgo, līgo, līgo!
Laiviņā sēdēdama, pina mirtu vainadziņu.
Pin, Saulīte, dod man vienu, man jāiet tautiņās.
Jāņu rītā gaisma ausa, sudrabota saule lēca,
Zaļi svārki brālīšam, sudrabota audējiņ’.
Jāņu rītu saule lēca, kā tā spoži netecēj’?
Kam meitiņa daiļi augi, ka godiņu neglabāji?

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņa uguntiņu.
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām.
Kuriet lielu jāņuguni
Jāņa dienas vakarā
Jāņa bērni samirkuši.
Jāņa zāles lasīdami.
Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņu vakarā,
Pūt laukā ienaidiņu
No maliņu maliņām.
Dedzi gaiši, jāņugune,
Pār deviņi novadiem,
Pār deviņi novadiem
Līdz saulīte rotāsies.

Šurp, Jāņa bērni (rotaļdeja)
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt!

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā(i).
Plūc pa priekšu buldurjāni,
Tad balto(i) āboliņu.
Grāvju grāvju izstaigāju,
Buldurjāni meklēdama.
Ne tās visas Jāņu zāles,
Ko rauj Jāņu vakarā(i):
Rumbatenes, buldurenes –
Tās īstās Jāņu zāles,
Jāņu bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņu zāles:
Pumpatenes, rumbatenes –
Tās īstās Jāņu zāles.
Sak Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti dabūjām;
Mēs Jānīti dabūjām
Pēterīša krūmiņā.

Lieldienas un pavasaris

Atīti Lendīna
Car augstim kolnim;
Car augstim kolnim,
Car zalim bārzim.
Sorkonys ūlenis
Kāčuodama.
Sudobra pūdzenis
Buorsteidama.
Sudobra ūlenis
Mātuodama.
Mozuos bierneņus
Muoneidama.
Dzaltonys pučeitis
Buorsteidama.

Dzīdi, dzīdi, puteneni,
Nuoci, nuoci, vasareņ’.
Jau zīmeņa kuojis uova
Iz palāka akmisteņ’.
Prūjom guoja zyli ladi,
Nu byus jauka vasareņ’.
Byus īvuom(i) bolti zīdi,
Byus kūkim zalis lops.
Atjuoj vīns sabruņuotis
Pa tū lelū teirumeņ’.
Tys atnesa kūkim lopu,
Tys vuorpeņu teirumā.

Nāc, nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevi gaida;
Visi bērni tevi gaid’
Aiz vārtiem sasēduš’.
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēj’.
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc Lieldienu uz brāļiem.
Lieldien brāļi alu dara,
Lieldien kāra šūpolīts.
Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpolīts?
Aiz upītes kalniņā
Div’ sudraba ozoliņi.
Metat mani, metējiņi,
Pa zariņu zariņiem.
Cielaviņas meita biju
Zaru gala laipotāj’.
Ko es došu metājam,
Ko šūpoļu kārējam?
Olu došu metējam,
Olas čaulu kārējam.

Nakarati šyupeleišu
Ni kolnā, ni lejā.
Kolnā maņi vieji pyuta,
Lejā ļaudis aprunuoj’.
Skaista beju vieju pyusta,
Gudra ļaužu aprunuot.
Nakarati bruoleleni
Iz iudeņa šyupeleit.
Samyrks munys boltys kuojis,
Nūkryss zeiļu vainadzeņš.
Tryuks vierveitis dimdēsīsi,
Kryss muoseņa iudinī.

Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā.
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra.
Kam kāpi, Anniņa,
Kas tevi šūpos?
Še nava tava,
Kas tevi šūpos.
Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu.
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.
Pavadu Lieldienu
Pār augstu kalnu;
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Caur zaļu birzi
Upītes malā.
Guli nu, Lieldiena,
Līdz citam gadam;
Līdz citam gadam
Upītes malā.

Ūsi, ūsi, kod lapuosi?
Vysi kūceni lapova,
Ūseits vīn nalapova.
Ūseitis tod lapova,
Kod atskrēja laksteigola.
Laksteigola krūni kola
Munā rūžu duorzeņā(i).
Ni maņ mīga, ni maņ dorba,
Laksteigolys juosaklausa.
Ieraksts

Vai, vai, Leldīna,
Garš tavs gavēns.
Apēžu mātei
Ruduku dobi.
Apēžu tēvam
Kaņepju bucu.

Zēni, zēni, Liela diena (3x)
Kur kārsim šūpulīt?
Ievienāja, liepienāja,
Tur kārsimi šūpulīt.
Kuŗai lūza liepas zari,
Tā atraiša līgaviņ.
Šūpoj’t mani, ciema puiši,
Es jums došu olu, ol’,
Man vistiņas dȩ̄tin dēja, (“ȩ̄” – platais “ē”)
Kladzināti kladzināj.
Ieraksts

Meteņi

Cūkīna diet gāja, rindīna pakaļ. (rotaļdeja)
Paši cūki šūtas kurpes, suvēniemi zābaciņ.
Cūkīna māsīna, mēs abas godā,
Tu sēdēji uz galdīna, es galdīna galiņā.
Satiku cūkīnu rindīnu vedam
Piecas cūkas, seši vepri, kas to sīku suvēniņ.
(Bārta)
Ieraksts

Čuži, čuži, ruži, ruži
Metenīša vakarā
Kas ne čuži, kas ne ruži,
tam liniņi neizaugs.
Metens kaktā sukājās
pelnu dienu gaidīdams.
Kad atnāca pelnu diena,
pērk pusstopa brandavīn.
Pērk pusstopa brandavīna,
dzer, pa zemi laistīdams.
Brangi, brangi tie bērniņi,
kas piedzima Metenī.
Kā tie brangi nestāvēs
cūkacīša pieēduš.

Dej, mani jēriņi, dej, kazlēnēni, (rotaļdeja)
Ij es pati deju Metenīša vakarā.
Sik, sik, āzīši, istabāi.
Pa priekšu sirmie, pēc pelēkie, no visas pakaļas rūsganie.
Dil, dil, buciņi, ved kazu dancot.
Kaziņai stillas kurpes, bukam stilli zābaciņ’.
Ai, nama māmiņa, tavu mundru meitiņu.
Visi mazi auniņi, visi paēduši, visi labi paēduši, ļipas sacēluši.
Kupāti kupāja auniņa vilna.
Tā lai kupā nama saimneniece.
Ieraksts

Lec, ķekati, kur lekdamis, ē vastalāvi,
Lec kāpostu dārziņā.
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Rūtainām lapiņām.

Metens brauca pār kalniņu
saules groži rociņā.
Dedziet, meitas, gaišu guni,
pušķojiet istabiņu.
Metens nāca pār kalniņu
galvas puse kabatā.
Kas bijāti saimenieki,
kurat guni namiņā.
Meteņami putru viru
deviņiem(i) miezīšiem.
Man deviņi bāleliņi
miežu putras ēdājiņ’.
Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarā.
Būs pupiņas, būs zirnīši,
būs cūciņas smecerīts.

Metens sola saltas dienas
sola visus sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
vedīsim Meteņam.
Lai sakūra lielu guni,
lai sasailda pasaulīt’.
Ap Meteni slaidi laižu,
lai liniņi gari aug.
Lai var pūru pielocīt
smalkiem linu palagiem.
Metenīša vakarā
tālu braucu pīrāgos.
Lai aug jēriem gara vilna,
lai aitiņas pārojas.
Metens ēda smecerīti,
aiz ausīmi turēdams.
Cūka kaklu nolauzusi,
no kalniņa laizdamās.
Kad atnāca Metenītis.
tad vārīju cūkas ausi.
Tad vārīju cūkas ausi,
lai liniņi gari aug.
Iemet ausi tarbiņā,
gāj uz kalnu šļūcēties.
Cik no kalna nolaidos,
tik no austiņs nokožos.

Miesmeti, Melnaci, kam nāci agri?
Kas tevi sūtīja, kas aicināja?
Miesmeti, Melnaci, kur gulēji šovakar?
Laba vīra klētī, pažobelē(i).
Miesmeti, Melnaci, kur liki gaļu?
Klētī, plauktā, krustiņš virsū.
Miesmetis, Melnacis apēda gaļu,
Lieldienu Mārģiete, tā taupa bērniem.

Nāc, nākdamis, Metenīti,
daudz ir tevis gaidītāj’.
Gaid arāji, ecētāji,
gaid miezīšu sējējiņ’.
Metens nāca pār kalniņu,
ko Metens atnesīs?
Cūkas ausi atnesīsi,
miežu miltu plācenīt’.
Meteņami pieci dēli,
visi pieci arājiņ’.
Meteņami piecas meitas,
visas piecas malējiņs.
Uz Meteni tālu braucu,
lai liniņi gari aug.
Uz Lieldienu šūpojos,
lai telītes barojās.

Padejoji, saimeniece, (rotaļdeja)
Metenīša vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuzu, ķuzu, vizu, vizu
Metenīša vakarā.
Kas ne ķuzu, kas ne vizu,
Tam liniņi neziedēj’.
Čīgu, čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Danci, danci kunga meita
Kaņepāju krekliņā,
Kur tu liki tēva naudu,
Kur māmiņas sudrabiņ’?

Rotaļdejas un danči

Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: gruovrača zeļļi
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par gruovrača sīvu,
Gruovračs dubļu bridējeņč.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: skrūdera zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par skrūdera sīvu,
Skrūders bikšu luopeituojs.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: bondara zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par bondara sīvu,
Bondars bucu steipuotuojs.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: spielņika zeļļi
Ņui, ņui, ņui, ņui, vot, vot, vot!
Tētete spieļuos, bierņeņi doncuos,
Pati jauki pasprindžos!

Atašienes Sila Ješka
Ak tu, Sila Ješka, dod man savu meitu;
Tava meita bagāta, naudas pilna kabata.

Cepu vilkam kukulīti
Sēnalāsi mērcēdama
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņāi.

Cūciņ pelda pār Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Peld, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Vidzemē.
Kad cūciņa malā peld,
Grimst naudiņa dibenā.

Cūkīna diet gāja, rindīna pakaļ.
Paši cūki šūtas kurpes, suvēniemi zābaciņ.
Cūkīna māsīna, mēs abas godā,
Tu sēdēji uz galdīna, es galdīna galiņā.
Satiku cūkīnu rindīnu vedam
Piecas cūkas, seši vepri, kas to sīku suvēniņ.
(Bārta)
Ieraksts

Danco mana kodaļiņa,
Es tev mācīš’ zirgus zagti,
Samenieci izmānīt.
Ej tu, labā saimeniece,
Kur tev staļļa atslēdziņa?
Ej tu projām, zirgu zagli,
Nedoš staļļa atslēdziņu.
Sameniece gudra sieva,
Nedod staļļa atslēdziņu.

Dej, mani jēriņi, dej, kazlēnēni,
Ij es pati deju Metenīša vakarā.
Sik, sik, āzīši, istabāi.
Pa priekšu sirmie, pēc pelēkie, no visas pakaļas rūsganie.
Dil, dil, buciņi, ved kazu dancot.
Kaziņai stillas kurpes, bukam stilli zābaciņ’.
Ai, nama māmiņa, tavu mundru meitiņu.
Visi mazi auniņi, visi paēduši, visi labi paēduši, ļipas sacēluši.
Kupāti kupāja auniņa vilna.
Tā lai kupā nama saimneniece.
Ieraksts

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.

Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.

Kādi ziedi rudzīšami?
Pelēkziedi rudzīšami.
Kādi ziedi kviesīšami?
Balti ziedi kviesīšami.
Kādi ziedi liniņami?
Zili ziedi liniņami.
Kādi ziedi zirnītim?
Sarkanziedi zirnītim.
Kādi ziedi tupeņam?
Zili ziedi, balti ziedi.
Kādi ziedi pupiņai?
Raidi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi.
Tie bij Dieva pakariņi;
Tie bij Dieva pakariņi,
Mīļās Māras vizulīši.

Krupis lec pār plānu,
Divi zeidi rokā.
Lec, krupi, lec, vēzi,
Lec, suda bambuli.
Krupi, krupi, vēzi,
Zeidi maksā naudu.

Kur es savu avitiņu
Svētu rītu paganīšu?
Baltābola kalniņā,
Tur es viņu paganīšu.
Sargies, mana avitiņa,
Vilciņš ķēra, vilciņš ķēra.

Lidu lidu vanadziņi
Toļi tad tu skrīsi (lido)

Skrīši, skrīšu aiz upītes
Ļīpas apsavārtu (lec, rokas sānos)

Cik jei leila izaugusi
Kū jei padarēja (zosu gājiens)

Dīzgon lēla, dīzgon kupla
Zori leika Daugavā (lido)

Lielais Jānis kalniņā
Strīķēj savu izkaptiņu.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt izkaptiņ’.
Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’.
Mazais Jānis lejiņā
Taisa savu stabulīti.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte neskanēs.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Meitenīte zilacīte
Patur Jāņu stabulīti.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.
Ja tu labi neturēsi,
Stabulīte neskanēs.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.

(Liepnas Jūle) Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj? (jvlma versija)
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Tev bij’ mīksti spilventiņi, man bij’ cietā gultas mal’.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, tavas durvis virināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Man pie tevis staigājot, koka eņģes čīkstināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Koka eņģes čīkstināt, Tēv ar māti sirdināt.
Ieraksts

Ozolīti, zemzarīti, kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja, garām jāja dravinieki.
Meitas tavus zarus lauza, kalniņāi stāvēdams.
Lauziet meitas, ko lauzdamas, galotnīti nelauzieti.
Lai palika galotnīte, kur putniemi uzmesties.
Tur atskrēja lakstīgala zeltotiemi spārniņiem.
Tā nebija lakstīgala, tā bij’ mana līgaviņa.

Padejoji, saimeniece,
Metenīša vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuzu, ķuzu, vizu, vizu
Metenīša vakarā.
Kas ne ķuzu, kas ne vizu,
Tam liniņi neziedēj’.
Čīgu, čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Danci, danci kunga meita
Kaņepāju krekliņā,
Kur tu liki tēva naudu,
Kur māmiņas sudrabiņ’?

Padespaņs
Tur dancoja mācītājs, ķesters un žīds,
Un es ar to mācītājmeitiņ uz plīts.
Tā plīts bija karsta, es nevar tikt līdz,
Un mācītājmeitiņai ciskiņas trīc.

(Priekš tevis) Deržābelis
Priekš tevis, priekš tevis, it visu kas man,
Priekš tevis visskaistākā dziesma lai skan.
Daudz skaistules citas, kas skaistas ir ar’,
Tās visas, tās visas, kas tās vairs priekš’ man’.
Starp tūkstošu tūkstošām vienīga tu,
Ko meklēju ilgi, to atradu nu.
Priekš tevis, priekš tevis it visu, kas man,
Priekš tevis lai arī šī dziesmiņa skan.

Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.

Sēņu polka (Sienīsi)
Sienīsi, sienīsi baraviku lauzti.
Lai tie citi, kur tie citi, es ar visiem līdzi.

Sī sesku, su sesku,
Seskam aste pakaļā.
Neskatieties, mani bērni,
Kam tā seska aste krīt.

Skroderīši, vēverīši, tie tik tādi puszaglīši,
Tie tik tādi puszaglīši, tie gar mani pinas.
Kam pietrūka, tam pielika, kam atlika, tam nogrieza,
Kam atlika, tam nogrieza, es paliku tukšā.

Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Lai gan zaķīts līču loču,
Tomēr suņi panāk to.
Aiz Daugavas suņu muiža,
Tur aizveda mūs māsiņ.
Es ar jātu panākšņosi
Ādas lamši mugurā.
Suņi lamšus apēduši,
Pogas vieni pametuš.
Ja uz mutes nenokristu
Ne podziņas nepalikt.

Šaine
Šaine, šaine, kas par vaini,
Redz, kur vīgla dancošan’.
Kas tā velns par dancošanu,
Tā bij’ smieklu taisīšan’.
Kas ar kurpēm, tas nenāca,
Ar zābakiem – nemācēj’.
Es ar savām kārklu vīzēm
Čabināti čabināj’.

Šurp, Jāņa bērni
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt!

Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.

Vēja lauzta tā priedīte, tie skaliņi gaiši deg.
Cauri viļņiem ātrāk, ātrāk, lai negrimstam dibenā!
Ja es grimšu dibenāi, saukšu tevi palīgā.
Ļaužu smieta tā meitiņa, tā būs mana līgaviņ’.
Maza, maza tā muižiņa, visapkārti ievas zied.
Visapkārti ievas zied, vidū kupla ābelīte.
Vidū kupla ābelīte pieciem zelta āboliem.
Es, apkārt staigādama, visus piecus nolasīju.
Divus devu brālītim, trīs es pate paturēju.
Par to vienu zirgu pirku, par to otru arājiņ’.
Par trešo es nopirku sevīm zemes gabaliņu.
Ja nav labis arājiņš, lai stāv zeme atmatā!
Ja nav labis ņēmējiņš, lai stāv manis vainadziņš!
Ieraksts

Vylks dora olu
Nīdruoja molā,
Aicenoj kazeņu
Alteņa dzerti.
Na myusu koza,
Kaimeņu koza.
Vylks ar kozu saderēj’
Deviņām vosarām.
Vylks nagaida treju dīnu,
Kreit kozai mugurā.
Vilceņš kozu saplūsēj’
Smolkajuos kryumeņuos.

Sūr rīnda um saistõn
Sūŗ rīnda um saistõn,
Piškīst um knašīdõ;
Kus, ǟmā, minā istāb,
Minā – seļļi äbknaš?

Oi-di-ridi ri-di ridi rīdi rīdi

Istā, neitst(õ), tutkāmõ,
Alā li sidāmt vȯtšõm;
Tulāb vȯņ, võtāb tutkāmõst,
Äb lǟ sidāmt vȯtšõm.

Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Se um knaššõ ļinkist!
Lǟb kabāb, panāb mōzõ,
Kȭļõb, tegīž ļinkist.

Ak, tēvs, ak vec’ Andre
Tou maz spuk putan!
Iet gabliņ’, liek’ zeme,
Rou atkal putan.

Izruna:

ä – e kā vārdā enkurs
ǟ– ē kā vārdā tēvs
o – o kā vārdā oboja
ts – c kā vārdā pats

tš – č kā vārdā patēriņtš
õ – kā krievu ы vai poļu, latgaļu y

ȭ – gara õ skaņa
ȯ – skaņa starp uo un õ

ț – līdzīgi kā latviešu ķ