Rotaļdejas un danči
Adat, bērni, ko adati,
Vilkam zeķes noadiet.
Vilkam kājas nosalušas
Purvus, mežus bradājot.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilcinis nedabūj.
Nu guļ suņi, nu guļ lopi,
Nu guļ paši ganītāj’.
Nu ir laiks vilciņam
Kazu ķerti dārziņā.
Vilciņš kazu saplosīja
Smalkā lazdu krūmiņā.
Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.
Aizskrēja vanadziņš, aizlidinēja
Irbīšu gūstit(i) jūrmalā.
Atskrēja vanadziņš, atlidinēja,
Neroda irbīšu jūrmalā.
Še roda irbītes dārziņā
Zem liepu lapām zem pazarēm.
Ložņāji, ložņāji pa liepu lapām,
Pa liepu lapām, pa pazarēmi.
Jau irbīte gana gudra,
Še būs tavis gudrumiņš;
Še būs tavis gudrumiņis
Vanadziņa nadziņos.
Ak, tu boludeiti zilu puteneņu,
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes siēja?
Redzēt i redzēju, dzirdēt nadzirdiēju,
Vot kai šitai, vot kai šitai maganeņis siēja.
Mysu meitām šitai vīn, šitai vīn, šitai vīn,
Visa monta mugurā, bogoteiba vādarā.
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes auga?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes plauka?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pļova?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pyuva?
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: gruovrača zeļļi
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par gruovrača sīvu,
Gruovračs dubļu bridējeņč.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: skrūdera zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par skrūdera sīvu,
Skrūders bikšu luopeituojs.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: bondara zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par bondara sīvu,
Bondars bucu steipuotuojs.
As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: spielņika zeļļi
Ņui, ņui, ņui, ņui, vot, vot, vot!
Tētete spieļuos, bierņeņi doncuos,
Pati jauki pasprindžos!
Atašienes Sila Ješka
Ak tu, Sila Ješka, dod man savu meitu;
Tava meita bagāta, naudas pilna kabata.
Beķer cepti klinģerīši
Govju piens un medutiņš.
Vīns no kļavu lapiņām –
Goda galda mielastiņš.
Lustīgs tēvs ar māmuliņu,
Dēls noķēra cielaviņ’.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij dēla līgaviņa.
Dēls ar savu līgaviņu
Abi gāja tecēties.
Cibu, cibu pijole, meitas grieza danci.
Bungo base, dižā base, puiši lēca līdz.
Šoaķeli, toaķeli, ak tu manu vai,
Abi gali subi gali, tradi rīdi rai.
Suns irēja pirazdams pirtes pakaļā,
Pērnaji brūtgāni apsada ķimēj’.
Ak tu manu tētīti tavu labu māti,
Visu nakti klaberjakte gana tupu rāpu.
Nosamauca zābakus i zeķītēs vien,
Tēvs ar māti tā sacīja, tā pelīte lien.
Ak tu manu tētīti, kas tad nu te būs,
Puiši pikti, meitas dikti, nosabaidījās.
Iesameta puišelis visa muca alus,
Jau meitiņa kā guntiņa maģa vēr pelīt.
Šoķeli toķeli ak tu manu vai
Abi gali subi gali, tradi rīdi rā.
Ieraksts
Citu reizi mana māte dārziņu turēj.
Dārziņu turēdama sīpolus sēja.
Sīpolus sēdama knipu-knapu gāja.
Es biju cierējsi dažu vācu zemi.
Dažu vācu puišeli nolūkojusi.
Neguli saulīte apiņu dārzā.
Mēnesis jādija malējas meklēt.
Mūci, mūci, saulīte, mēnesis dzenas.
Cepu vilkam kukulīti
Sēnalāsi mērcēdama
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņāi.
Cūciņ pelda pār Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Peld, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Vidzemē.
Kad cūciņa malā peld,
Grimst naudiņa dibenā.
Cūkīna diet gāja, rindīna pakaļ.
Paši cūki šūtas kurpes, suvēniemi zābaciņ.
Cūkīna māsīna, mēs abas godā,
Tu sēdēji uz galdīna, es galdīna galiņā.
Satiku cūkīnu rindīnu vedam
Piecas cūkas, seši vepri, kas to sīku suvēniņ.
(Bārta)
Ieraksts
Danco mana kodaļiņa,
Es tev mācīš’ zirgus zagti,
Samenieci izmānīt.
Ej tu, labā saimeniece,
Kur tev staļļa atslēdziņa?
Ej tu projām, zirgu zagli,
Nedoš staļļa atslēdziņu.
Sameniece gudra sieva,
Nedod staļļa atslēdziņu.
Dej, mani jēriņi, dej, kazlēnēni,
Ij es pati deju Metenīša vakarā.
Sik, sik, āzīši, istabāi.
Pa priekšu sirmie, pēc pelēkie, no visas pakaļas rūsganie.
Dil, dil, buciņi, ved kazu dancot.
Kaziņai stillas kurpes, bukam stilli zābaciņ’.
Ai, nama māmiņa, tavu mundru meitiņu.
Visi mazi auniņi, visi paēduši, visi labi paēduši, ļipas sacēluši.
Kupāti kupāja auniņa vilna.
Tā lai kupā nama saimneniece.
Ieraksts
Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.
Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.
Dzīduot muoku, doncut muoku,
Sīna pļauti namuacieju.
Byt muociejsi sīna pļaut
Sen byt vīra dabūjusi.
Lai pļaun sīna, kam vajg sīna,
Man sīneņa navajaga,
As izīšu tauteņuos
Ar vysomi teleitem.
Teleitem bys pūra sins
Man bys sveša muomuleņa.
Pūra zuoli as izbrydu
Bosojomi kuojenom,
Veira muotis napīlyudžu
Meilajimi vuordenim.
Veira muote valna muote
Atdūd munu vainuceņi,
As atdūšu tovu dālu,
Kuru dīnu grybādama.
Vai pīktdīni, voi sastdīni,
Voi svātdīnis reiteņa.
Gani, gani, sargiet kazu,
Kazai jāja preciniek.
Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj.
Skic, kaziņa, mežiņāi
Liepu lapu lupināt.
Bet tik pati piesargiesi
No tā meža junkuriņ.
Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkami mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ.
Kaut man būtu tā naudiņa
Kas guļ jūras dibenā
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem
Es vācietim to darīju
Ko vācietis man darīj’.
Es vācieti dancinātu
Uz sarkana ķiegelīš’.
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņ.
Vāciešami gari stilbi,
Velna šuti zābaciņ.
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.
Kādi ziedi rudzīšami?
Pelēkziedi rudzīšami.
Kādi ziedi kviesīšami?
Balti ziedi kviesīšami.
Kādi ziedi liniņami?
Zili ziedi liniņami.
Kādi ziedi zirnītim?
Sarkanziedi zirnītim.
Kādi ziedi tupeņam?
Zili ziedi, balti ziedi.
Kādi ziedi pupiņai?
Raidi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi.
Tie bij Dieva pakariņi;
Tie bij Dieva pakariņi,
Mīļās Māras vizulīši.
Krupis lec pār plānu,
Divi zeidi rokā.
Lec, krupi, lec, vēzi,
Lec, suda bambuli.
Krupi, krupi, vēzi,
Zeidi maksā naudu.
Kur es savu avitiņu
Svētu rītu paganīšu?
Baltābola kalniņā,
Tur es viņu paganīšu.
Sargies, mana avitiņa,
Vilciņš ķēra, vilciņš ķēra.
Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēj’?
Mēs bijām, mēs bijām daiļu ratu pārdevēj’.
Ne līdz vārtiem neaizbrauca,
Kad salūza ritentiņis.
Cik maksāja, cik maksāja daiļu ratu ritentiņš?
Maksā vienis ritentiņis pieci zelta gabaliņ’.
Lai maksāja, ko maksāja, ka tik labis ritentiņš.
Brauc Rīgā, Jelgavā nelūzīs, nelūzīs.
Lidu lidu vanadziņi
Toļi tad tu skrīsi (lido)
Skrīši, skrīšu aiz upītes
Ļīpas apsavārtu (lec, rokas sānos)
Cik jei leila izaugusi
Kū jei padarēja (zosu gājiens)
Dīzgon lēla, dīzgon kupla
Zori leika Daugavā (lido)
Lielais Jānis kalniņā
Strīķēj savu izkaptiņu.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt izkaptiņ’.
Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’.
Mazais Jānis lejiņā
Taisa savu stabulīti.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte neskanēs.
Tais, Jānīt, tais, Jānīt, tais, Jānīt, stabulīt’.
Meitenīte zilacīte
Patur Jāņu stabulīti.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.
Ja tu labi neturēsi,
Stabulīte neskanēs.
Tur, meitiņ, tur, meitiņ, tur Jāņa stabulīt’.
Lielās meitas tirgū gāja,
Es izgāju ganiņos.
Nopelnīju siera ņuku,
Tirgus dienas ganījum’.
Es to sieru kungam devu,
Kundziņš manim naudu dev’.
Es to naudu kurpniekam,
Kurpnieks manim kurpes deva,
Es tās kurpes leišam dev’,
Leitis manim aitu deva,
Es to aitu vilkam dev’.
Vilciņš manim padancoja
Uz pelēka akmentiņ’.
(Liepnas Jūle) Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj? (ierastā versija)
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, ciema suņus rīdinot.
Ciema suņus rīdinot, tēv’ ar māti sirdījot.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināji?
(Liepnas Jūle) Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj? (jvlma versija)
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Tev bij’ mīksti spilventiņi, man bij’ cietā gultas mal’.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, tavas durvis virināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Man pie tevis staigājot, koka eņģes čīkstināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Koka eņģes čīkstināt, Tēv ar māti sirdināt.
Ieraksts
Māmiņai trīs meitiņas
Katra savu daiļumiņ’.
Pirmā bija tieva gara,
Otra bija zema resna,
Trešā bija mellu ģīmi.
Vāciets ņēma tievu garu,
Latviets ņēma zemu resnu,
Čigāns ņēma mellu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Latviets savu strādināja,
Čigāns savu vizināja.
(Ventspils)
Mēs ejam caur, mēs ejam caur
Caur veco Rīgas tiltu.
Tas tilts ir caurs, tas tilts ir caurs,
To vajag salāpīt.
Ar ko gan, ar ko gan?
Ar zeltu, sudrabu.
To pēdējo, to pēdējo,
To vajag turēt ciet!
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ pie slitas,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tās vecās meitas līdz.
Vecās meitas guļ aiz krāsns,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz.
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
(Cesvaine)
Ozolīti, zemzarīti, kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja, garām jāja dravinieki.
Meitas tavus zarus lauza, kalniņāi stāvēdams.
Lauziet meitas, ko lauzdamas, galotnīti nelauzieti.
Lai palika galotnīte, kur putniemi uzmesties.
Tur atskrēja lakstīgala zeltotiemi spārniņiem.
Tā nebija lakstīgala, tā bij’ mana līgaviņa.
Padejoji, saimeniece,
Metenīša vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuzu, ķuzu, vizu, vizu
Metenīša vakarā.
Kas ne ķuzu, kas ne vizu,
Tam liniņi neziedēj’.
Čīgu, čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Danci, danci kunga meita
Kaņepāju krekliņā,
Kur tu liki tēva naudu,
Kur māmiņas sudrabiņ’?
Padespaņs
Tur dancoja mācītājs, ķesters un žīds,
Un es ar to mācītājmeitiņ uz plīts.
Tā plīts bija karsta, es nevar tikt līdz,
Un mācītājmeitiņai ciskiņas trīc.
Patais manim bāleliņi
Sausa koka sprigulīti,
Man jāieti rijas kulti
Klip klap klap.
Dziedādamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiemi,
Augsti cēla, viegli laida.
Kultin kūla kūlējiņi,
Maltin mala malējiņi,
Sakūluši, samaluši.
Laižat mani rijas kulti,
Es mācēju rijas kulti,
Augsti cēlu, viegli laidu.
Ieraksts
Pīci bāri kumeliņi
Vys ar auzom baruojam
Vysi pīci pīderieja
Jaunajami bruoleišam.
Brouleits prosa brouleišam(i)
Kaidu jyugt(i) kumeleņ
Kod palāka gaisma ausa
Jyudz palāku kumeleņ.
Kod sarkana sauļe ļēcea
Jyudz sarkanu kumeleņ.
Puortecieju Daugaveņu
I solušu, nasoluš’.
Kura vīta nasoluse,
Tī aug zalta purineņš.
Īsabrydu, nūsaplyuču
Nūsaveju vaiņuceņ.
Kod izlyku gaļveņā
Kai sauleite atspeidiej.
Kad nūjeme tautu dāls(i),
Kai sauleite nūrītēj.
I as lydžu, i prasieju,
Atdūd munu vainuceņ.
Pluovova laiveņa
Pa dziļu jiuru.
A kas tymā laiveņā
Vydā siedieja?
Jauns puiškyns siedieja,
Mateņus sukova.
Palaida mateņus
pa dziļu jiuru.
Pluovojte, muni mateņi,
Da bolta bierzeņa.
Tur muna meiluo
Iudini smiele.
Pavaicovu nu meiluos,
Voi jei meiļoj mani?
Lai tevi meiļoj
Iudiņs i akmiņs.
Tu nu munu osoru
Upi tacynovi.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu dzilis jiurenis
Upi tacynovu.
Tu nu muna vaiņuka
Tyltu taisieji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bārza žogora
Tyltu taisieju.
Tu nu munu mateņu
Grūzeišus veji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bolta lyneņa
Grūzeišus vieju.
Ieraksts
Puor deveņis kungu zemis
Aizved mani tautiņās.
Puor devenis vosarenis
Iz māmeņu cīmūs guoju.
Muna vaca muomuleņa
Paceļ krāslu ustobā.
Siestīs, meiteņ, parunuosam,
Kuoda dzeive tauteņuos.
Voi tu, māmeņ, nazynovi,
Kaida tautu dzeivuošona?
Reitā rutki, vokorā(i),
Pušdīnā(i) rudzu putra.
Pīstā gryusta auzu maize
Tei ar dāli izdalāta.
Kaidi vieji, kaidi vilni,
Tevi, meiteņ, tī aizpyuta?
Ni tī vieji, ni tī vilni,
Tautu dāla meili vuordi.
Tautu dāla meili vuordi,
Bāri siermi kumeleni.
(Priekš tevis) Deržābelis
Priekš tevis, priekš tevis, it visu kas man,
Priekš tevis visskaistākā dziesma lai skan.
Daudz skaistules citas, kas skaistas ir ar’,
Tās visas, tās visas, kas tās vairs priekš’ man’.
Starp tūkstošu tūkstošām vienīga tu,
Ko meklēju ilgi, to atradu nu.
Priekš tevis, priekš tevis it visu, kas man,
Priekš tevis lai arī šī dziesmiņa skan.
Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.
Padzīduojit jius muosenis,
Kū jius šudiņ nadzīžat?
Kuruos biteitis nūnesa
Jiusu jauku volūdeņ’?
Tī nūnesa volūdeņu,
Kur sauleite nakti guļ.
Tumša, tumša tā egleite,
Kur sauleite nakti guļ.
Nakti guļ, nakti guļ,
Kur sauleite nakti guļ.
Leigaveņa, naprašeņa,
Munu lynu namaitā!
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni tu bolta bolynuot.
Mun muoseņa tīvu sprēde,
Tīvu boltu balynuoj’.
Sēņu polka (Sienīsi)
Sienīsi, sienīsi baraviku lauzti.
Lai tie citi, kur tie citi, es ar visiem līdzi.
Sī sesku, su sesku,
Seskam aste pakaļā.
Neskatieties, mani bērni,
Kam tā seska aste krīt.
Skroderīši, vēverīši, tie tik tādi puszaglīši,
Tie tik tādi puszaglīši, tie gar mani pinas.
Kam pietrūka, tam pielika, kam atlika, tam nogrieza,
Kam atlika, tam nogrieza, es paliku tukšā.
Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Lai gan zaķīts līču loču,
Tomēr suņi panāk to.
Aiz Daugavas suņu muiža,
Tur aizveda mūs māsiņ.
Es ar jātu panākšņosi
Ādas lamši mugurā.
Suņi lamšus apēduši,
Pogas vieni pametuš.
Ja uz mutes nenokristu
Ne podziņas nepalikt.
Šaine
Šaine, šaine, kas par vaini,
Redz, kur vīgla dancošan’.
Kas tā velns par dancošanu,
Tā bij’ smieklu taisīšan’.
Kas ar kurpēm, tas nenāca,
Ar zābakiem – nemācēj’.
Es ar savām kārklu vīzēm
Čabināti čabināj’.
Šurp, Jāņa bērni
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt!
Šyupoj mani, muomuleņa,
Vuolyudzeitis šyupulī,
Lai es augu tik lūkona,
Kuo lūcieja vuolyudzeit.
Lūk lūkīmi upe teka
Caur azarim Daugavā.
Aiz Daugavas tur aug muna,
Tur aug muna leigaveņ.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kod māmeņa naredziej.
Jius muosenis redzejat,
Nasokati muomeņai.
Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.
Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.
Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi rallalā!
Ai virvir virvir bam bam bam bam tr-r-r-r rasasā,
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi ralalā!
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ’.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik daiļu valodiņ’?
Es, māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb’ s.
Gribu jūsu meitiņ’ precēt,
To, lūdzami, neliedziet!
Mana meita cārta, balta,
Tev noplīsis kažociņš.
Pa pāriemi rieksti auga,
Pa pāriemi āboliņš.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriemi pāroties.
Tupi, lāci, tupi, lāci,
Saiminiece aizmaksās.
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maizs.
Tupi, runci, tupi, runci,
Peles bēgot nosmakos:
Peļu astes guļ uz kastes,
Tās tu vari apošņāt.
Jūsi trīsi, mēsi trīsi,
Sametami čumuriņ’,
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa aizdurvē.
(Alsunga)
Vēja lauzta tā priedīte, tie skaliņi gaiši deg.
Cauri viļņiem ātrāk, ātrāk, lai negrimstam dibenā!
Ja es grimšu dibenāi, saukšu tevi palīgā.
Ļaužu smieta tā meitiņa, tā būs mana līgaviņ’.
Maza, maza tā muižiņa, visapkārti ievas zied.
Visapkārti ievas zied, vidū kupla ābelīte.
Vidū kupla ābelīte pieciem zelta āboliem.
Es, apkārt staigādama, visus piecus nolasīju.
Divus devu brālītim, trīs es pate paturēju.
Par to vienu zirgu pirku, par to otru arājiņ’.
Par trešo es nopirku sevīm zemes gabaliņu.
Ja nav labis arājiņš, lai stāv zeme atmatā!
Ja nav labis ņēmējiņš, lai stāv manis vainadziņš!
Ieraksts
Vylks dora olu
Nīdruoja molā,
Aicenoj kazeņu
Alteņa dzerti.
Na myusu koza,
Kaimeņu koza.
Vylks ar kozu saderēj’
Deviņām vosarām.
Vylks nagaida treju dīnu,
Kreit kozai mugurā.
Vilceņš kozu saplūsēj’
Smolkajuos kryumeņuos.
Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Sūr rīnda um saistõn
Sūŗ rīnda um saistõn,
Piškīst um knašīdõ;
Kus, ǟmā, minā istāb,
Minā – seļļi äbknaš?
Oi-di-ridi ri-di ridi rīdi rīdi
Istā, neitst(õ), tutkāmõ,
Alā li sidāmt vȯtšõm;
Tulāb vȯņ, võtāb tutkāmõst,
Äb lǟ sidāmt vȯtšõm.
Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Se um knaššõ ļinkist!
Lǟb kabāb, panāb mōzõ,
Kȭļõb, tegīž ļinkist.
Ak, tēvs, ak vec’ Andre
Tou maz spuk putan!
Iet gabliņ’, liek’ zeme,
Rou atkal putan.
ǟ– ē kā vārdā tēvs
o – o kā vārdā oboja
ts – c kā vārdā patstš – č kā vārdā patēriņtš
õ – kā krievu ы vai poļu, latgaļu yȭ – gara õ skaņa
ȯ – skaņa starp uo un õț – līdzīgi kā latviešu ķ