Mārtiņam gaili kāvu

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem.
Ram-tai-rīdi rī-rīdi rīdi rallalā,
Deviņiem cekuliem.

Tas baroja, tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.

Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu cekulainu
Ar visiem nadziņiem.

Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem –
Ik rudeni, pavasari
Pašā maizes laiciņā.

Rudentiņis, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināj’:
Pilnas klētis labībiņas,
Pilnas saujas sudrabiņ’.

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena!
Kaut varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt.

Ej, Mārtiņ nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām,
Nāc atkali citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.