Divējādi saule teka

Divējādi saule teka, tek kalnā(i), tek lejāi,
trā ri-di rā, tek kalnāi, tek lejā.
Divējāds man mūžiņ(i)s ar to vienu dvēselīti.

Aiziet Saule vakarā(i), zelta zarus zarodama,
Kaut manam(i) mūžiņam(i) jel pusīte tā zarotu.

Ozols auga Daugavā, ledainām(i) lapiņām,
Tur Saulīte miglu meta, vai bij’ ziema, vai vasara.

Trīs rītiņi Saule lēca aiz zaļā(i) ozoliņa,
Paliek veci jauni puiši, tā kociņa nedabūja.

Es atradu to kociņu svētu rītu ganīdama.
(Nereta)