Aiz augstiem kalniem

Aiz augstiem kalniem, aiz zaļām birzīm,
Tur viens smuks puika gauži raud.
Ko raudi, puika, kas kaiš tev, puika,
Vai tev nav sava tēv’ un māt’s?
Kas man no tēva, kas man no mātes,
kad man nav sava īsta draug’?
Putniņš, kas mežā, tam ir savs draudziņš,
Bet man nav sava īsta draug’.

 

Aiz augstiem kalniem, aiz zaļām birzīm,
Tur viens smuks puika gauži raud.
Ko raudi, puika, kas kaiš tev, puika,
Vai tev nav sava brāļ’ un mās’s?
Kas man no brāļa, kas man no māsas,
kad man nav sava īsta draug’?
Putniņš, kas mežā, tam ir savs draudziņš,
Bet man nav sava īsta draug’.

 

Aiz augstiem kalniem, aiz zaļām birzīm,
Tur viens smuks puika gauži raud.
Ko raudi, puika, kas kaiš tev, puika,
Vai tev nav sava īstā brūt’?
Nu esu priecīgs, nu esu laimīgs,
Nu man ir sava īstā brūt’.