Apkārt kalnu gāju, kalniņā uzkāpu
Apkārt kalnu gāju, kalniņā uzkāpu,
Ieraudzīju meitenīti gauži raudājam.
Ko tu, meitiņ, raudi, ko tu bēdājies?
Kā man bija nebēdāt, bāliņš karā iet.
Karā bij man iet, karā nepalikt.
Karā bija grūta dzīva tēva dēliņam:
Zobentiņu celti, karodziņu nesti,
Ienaidnieka pulciņā asariņas dzert.
Ne tur tēva, mātes, ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas svešā zemītē.
Soma – tēvs, māmiņa, plinte – līgaviņa,
Zobentiņis īstais brālis svešā zemītē.