Metens brauca pār kalniņu

Metens brauca pār kalniņu
saules groži rociņā.
Dedziet, meitas, gaišu guni,
pušķojiet istabiņu.

Metens nāca pār kalniņu
galvas puse kabatā.
Kas bijāti saimenieki,
kurat guni namiņā.

Meteņami putru viru
deviņiem(i) miezīšiem.
Man deviņi bāleliņi
miežu putras ēdājiņ’.

Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarā.
Būs pupiņas, būs zirnīši,
būs cūciņas smecerīts.