Meteņi

Dej, mani jēriņi, dej, kazlēnēni,
Ij es pati deju Metenīša vakarā.
Sik, sik, āzīši, istabāi.
Pa priekšu sirmie, pēc pelēkie, no visas pakaļas rūsganie.
Dil, dil, buciņi, ved kazu dancot.
Kaziņai stillas kurpes, bukam stilli zābaciņ’.
Ai, nama māmiņa, tavu mundru meitiņu.
Visi mazi auniņi, visi paēduši, visi labi paēduši, ļipas sacēluši.
Kupāti kupāja auniņa vilna.
Tā lai kupā nama saimneniece.

Lec, ķekati, kur lekdamis, ē vastalāvi,
Lec kāpostu dārziņā.
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Rūtainām lapiņām.
Viza, viza kamaniņas
Metenīša vakarā.
Tā vizēja liniņā
Zelta poga kalniņā.

Metens brauca pār kalniņu
saules groži rociņā.
Dedziet, meitas, gaišu guni,
pušķojiet istabiņu.
Metens nāca pār kalniņu
galvas puse kabatā.
Kad bijāti saimenieki,
kurat guni namiņā.
Meteņami putru viru
deviņiem(i) miezīšiem.
Man deviņi bāleliņi
miežu putras ēdājiņ’.
Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarā.
Būs pupiņas, būs zirnīši,
būs cūciņas smecerīts.

Metens sola saltas dienas
sola visus sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
vedīsim Meteņam.
Lai sakūra lielu guni,
lai sasailda pasaulīt’.
Ap Meteni slaidi laižu,
lai liniņi gari aug.
Lai var pūru pielocīt
smalkiem linu palagiem.
Metenīša vakarā
tālu braucu pīrāgos.
Lai aug jēriem gara vilna,
lai aitiņas pārojas.
Metens ēda smecerīti,
aiz ausītm turēdams.
Cūka kaklu nolauzusi,
no kalniņa laizdamās.
Kad atnāca Metenītis.
tad vārīju cūkas ausi.
Tad vārīju cūkas ausi,
lai liniņi gari aug.
Iemet ausi tarbiņā,
gāj uz kalnu šļūcēties.
Cik no kalna noalidos,
tik no austiņs nokožos.

Miesmeti, Melnaci, kam nāci agri?
Kas tevi sūtīja, kas aicināja?
Miesmeti, Melnaci, kur gulēji šovakar?
Laba vīra klētī, pažobelē(i).
Miesmeti, Melnaci, kur liki gaļu?
Klētī, plauktā, krustiņš virsū.
Miesmetis, Melnacis apēda gaļu,
Lieldienu Mārģiete, tā taupa bērniem.

Nāc, nākdamis, Metenīti,
daudz ir tevis gaidītāj’.
Gaid arāji, ecētāji,
gaid miezīšu sējējiņ’.
Metens nāca pār kalniņu,
ko Metens atnesīs?
Cūkas ausi atnesīsi,
miežu miltu plācenīti.
Meteņami pieci dēli,
visi pieci arājiņ’.
Meteņami piecas meitas,
visas piecas malējiņs.
Uz Meteni tālu braucu,
lai liniņi gari aug.
Uz Lieldienu šūpojos,
lai telītes barojās.

Padejoji, saimeniece,
Metenīša vakarā.
Lai dejoja govis, aitas
Pavasara tīrumā.
Ķuzu, ķuzu, vizu, vizu
Metenīša vakarā.
Kas ne ķuzu, kas ne vizu,
Tam liniņi neziedēj’.
Čīgu, čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.