Jāņi

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu plašu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.
Es pārsviedu zelta zirni
Pār sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurītes.

Celies, brālīti, aunies kājas,
Iesim Jānīšu ielīgoti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem.
Ozolu mežā, tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu.
Nevarēju pāri kļūti,
Ne apkārt aptecēti.
Kad saplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūti.
Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem(i).
Devītā(i) žuburā(i)
Zelta poga galiņā.
Līgodama nolīgoju
Līdz pašai gaismiņai.
Rītiņā(i) mīļš Jānītis
Ar saulīti rotājās.

Jānīts ziedus salasīja,
Pēterītis izkaisīja.
Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti.
Tā Pētera paša vaina,
Kam ziediņus izkaisīja.
Badu, badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterītis.
Jēkabiņis gudrs vīrs
Nāk ar maizes riecieniņu.
Jānīšami skaista sieva,
Siera, piena paēdusi;
Pēteram zili melna,
Puse bada nomirusi;
Jēkabam zema resna,
Rudzu maizes pieēdusi.

Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā(i).
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Došu siera gabaliņu.
Jānīšam(i) treji vārti,
Visus trejus virināja:
Pa vieniem Jānīts gāja,
Pa otriem(i) Jāņa bērni,
Pa trešiem mīļā Māra,
Div’ dzelteni kumeliņi.

Jānīts sēdēj ozolā(i)
Vaska sveces rociņā.
Tās dedzina Jāņu nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.
Kuriet lielu Jāņu guni
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Ņem, Jānīti, zelta tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus.
Jāņa bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām.
Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taures atskanēj’.

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām.
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
Jāņu dienu jauni puiši
Jaunas meitas dancināja.
Jānīts sēdēj kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Ausim, meitas, balti kājas,
Iesim Jāni kaitināt.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem.
Šim stūrītis, tam stūrītis
Jānīšami viducītis.
Jāņu māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdāi, Jāņu māte,
Dosim mazus gabaliņus.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Sev pašai viducītis;
Sev pašai viducītis
Par akmeņa cēlumiņ’.
Kas bij laba Jāņa māte,
Tā saņēma Jāņa bērnus.
Kas tā tāda cūcenīte,
Guļ ar vīru gubenī.

Kas to celiņu sidrabiem nolēja?
Jānīša līgava, ūdeni nesdama.
Liniņu labadi līgoti gāju,
Lai mani liniņi līdzeni auga.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu meitas,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Kopā(i), kopā(i), kaimiņu puiši,
Iesim Jānīti padaudzināti.
Klausies, Jānīti, kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām, pa ceļu ceļiem,
Ozolu mežā tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina, kronīšus pinot.

Kādi ziedi rudzīšami?
Pelēkziedi rudzīšami.
Kādi ziedi kviesīšami?
Balti ziedi kviesīšami.
Kādi ziedi liniņami?
Zili ziedi liniņami.
Kādi ziedi zirnītim?
Sarkanziedi zirnītim.
Kādi ziedi tupeļam?
Zili ziedi, balti ziedi.
Kādi ziedi pupiņai?
Raidi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi.
Tie bij Dieva pakariņi;
Tie bij Dieva pakariņi,
Mīļās Māras vizulīši.

Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Jānīts jāja niedru tiltu
Ar diženu kumeliņu.
Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
Jānīts sēja sudrabiņu
Celmotā(i) līdumā.
Sēj’, Jānīti, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā(i).
Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Jānīts brida rudzu lauku
Ar zeltītu mētelīti.
Kad izbrida, tad apbēra
Sidrabiņa vārpiņām.

Lielais Jānis kalniņā
Strīķēj savu izkaptiņu. (trin)
Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs.
Mazais Jānis lejiņā
Taisa savu stabulīti. (tais)
Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte neskanēs.
Meitenīte zilacīte
Patur Jāņu stabulīti. (tur)
Ja tu cieši neturēsi,
Stabulīte neskanēs.

Līgodama vien sagaidīju
Caur garo(i) vasariņu.
Salīgoju brāļam sievu,
Sev diženu arājiņu.
Pie avotiņa līgot gāju
Pašā Jāņu vakarā(i).
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Es nopinu vainadziņu
Deviņām zemenēm.
Sanākuši Jāņa bērni,
Grib vainagu lūkoties.
Pirkt gribēja, nedrīkstēja,
Prasa, cik tāds maksājot?
Pieci simti zelta naudas,
Jauku puisi piedevām.

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena.
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis.
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci daiļas meitas.
Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti Jāņu dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs(i) vizēdama.

Metat zarus no celiņa
Brauks Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņš.
Jāņu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem.
Lai perāsi tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņi.
Pušķojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām.
Kam bītiesi dzīvodamis
Ar labiem ļautiņiem.
Iestādīju ozoliņu
Jāņu tēva pagalmā.
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem Jānīšiem.

Neguļami, neguļami
Līgojami, līgojami
Redzēsimi, redzēsimi
Kā saulīte rotājās.
Es redzēju Jāņu nakti
Trīs saulītes uzlecam.
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
Tā sacīja, tā bij tiesa
Īsa bija Jāņu nakte.
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šogad lietu nevajag.
Salīs mana Jāņu zāle,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod Dieviņi Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņā.
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņu uguntiņu.

Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīti.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja
Visi darbi padarīti
Līdz Jānīša vakaram(i):
Vārtu stabi, gultu gali,
Visi meijām appušķoti.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama.
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda;
Nu dziesmiņas jāizdzieda
Līdz otram(i) rītiņam.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien rokas, sasien kājas;
Sasien rokas, sasien kājas
Iemet dadžu krūmiņā.

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā.
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
Jānīšam lieli zirgi,
Pēteram vēl lielāki.
Jānīts jāja meža vidu,
Pēters meža virsotnītes.
Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters nāca, Pēters nāca.
Pa lapiņu, lapiņām,
Pa žagaru, žagariem.
Ai, Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, puškainīti.
Jānīts ziedus salasīja,
Pēterīts izkaisīja.
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad līgoja Jāņa bērni.
Kad atnāca Pēterdiena,
Tad līgoja Pēterītis.
Kad aizgāja Jāņa diena,
Tad apklusa lakstīgala.
Tad līgoja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.

Saule brida miglājos
Jāņu dienas vakarā(i).
Kur, Dieviņi, lielu guni,
Sildi visu pasaulīti.
Kas spīdēja, kas vizēja,
Viņa kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Dimantiņa pakaviem.
Pavasari ievas zieda
Pa visiem sētmaļiem;
Jāņu nakti gunis dega
Pa visiem pakalniem.

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā(i).
Plūc pa priekšu buldurjāni,
Tad balto(i) āboliņu.
Grāvju grāvju izstaigāju,
Buldurjāni meklēdama.
Ne tās visas Jāņu zāles,
Ko rauj Jāņu vakarā(i):
Rumbatenes, buldurenes –
Tās īstās Jāņu zāles,
Jāņu bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņu zāles:
Pumpatenes, rumbatenes –
Tās īstās Jāņu zāles.
Sak Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti dabūjām;
Mēs Jānīti dabūjām
Pēterīša krūmiņā.