Rotaļdejas un danči

Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.

Aizskrēja vanadziņš, aizlidinēja
Irbīšu gūstit(i) jūrmalā.
Atskrēja vanadziņš, atlidinēja,
Neroda irbīšu jūrmalā.
Še roda irbītes dārziņā
Zem liepu lapām zem pazarēm.
Ložņāji, ložņāji pa liepu lapām,
Pa liepu lapām, pa pazarēmi.
Jau irbīte gana gudra,
Še būs tavis gudrumiņš;
Še būs tavis gudrumiņis
Vanadziņa nadziņos.

Beķer cepti klinģerīši
Govju piens un medutiņš.
Vīns no kļavu lapiņām –
Goda galda mielastiņš.
Lustīgs tēvs ar māmuliņu,
Dēls noķēra cielaviņ’.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij dēla līgaviņa.
Dēls ar savu līgaviņu
Abi gāja tecēties.

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.

Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.

Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēj’?
Mēs bijām, mēs bijām daiļu ratu pārdevēj’.
Ne līdz vārtiem neaizbrauca,
Kad salūza ritentiņis.
Cik maksāja, cik maksāja daiļu ratu ritentiņš?
Maksā vienis ritentiņis pieci zelta gabaliņ’.
Lai maksāja, ko maksāja, ka tik labis ritentiņš.
Brauc Rīgā, Jelgavā nelūzīs, nelūzīs.

Mēs ejam caur, mēs ejam caur
Caur veco Rīgas tiltu.
Tas tilts ir caurš, tas tilts ir caurš,
To vajag salāpīt.
Ar ko gan, ar ko gan?
Ar zeltu, sudrabu.
To pēdējo, to pēdējo,
To vajag turēt ciet!

Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.

Padzīduojit jius muosenis,
Kū jius šudiņ nadzīžat?
Kuruos biteitis nūnesa
Jiusu jauku volūdeņ’?
Tī nūnesa volūdeņu,
Kur sauleite nakti guļ.
Tumša, tumša tā egleite,
Kur sauleite nakti guļ.
Nakti guļ, nakti guļ,
Kur sauleite nakti guļ.
Leigaveņa, naprašeņa,
Munu lynu namaitā!
Ni tu muoku tīva sprēst,
Ni tu bolta bolynuot.
Mun muoseņa tīvu sprēde,
Tīvu boltu balynuoj’.

Šyupoj mani, muomuleņa,
Vuolyudzeitis šyupulī,
Lai es augu tik lūkona,
Kuo lūcieja vuolyudzeit.
Lūk lūkīmi upe teka
Caur azarim Daugavā.
Aiz Daugavas tur aug muna,
Tur aug muna leigaveņ.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kod māmeņa naredziej.
Jius muosenis redzejat,
Nasokati muomeņai.

Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.

Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.

Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.

Atašienes Sila Ješka
Ak tu, Sila Ješka, dod man savu meitu;
Tava meita bagāta, naudas pilna kabata.

Liepnas Jūle
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, ciema suņus rīdinot.
Ciema suņus rīdinot, tēv’ ar māti sirdījot.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināji?

Šurp, Jāņa bērni
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt!

Sēņu polka (Sienīsi)
Sienīsi, sienīsi baraviku lauzti.
Lai tie citi, kur tie citi, es ar visiem līdzi.

Šaine
Šaine, šaine, kas par vaini,
Redz, kur vīgla dancošan’.
Kas tā velns par dancošanu,
Tā bij’ smieklu taisīšan’.
Kas ar kurpēm, tas nenāca,
Ar zābakiem – nemācēj’.
Es ar savām kārklu vīzēm
Čabināti čabināj’.

Deržābelis
Priekš tevis, priekš tevis, it visu kas man,
Priekš tevis visskaistākā dziesma lai skan.
Daudz skaistules citas, kas skaistas ir ar’,
Tās visas, tās visas, kas tās vairs priekš’ man’.
Starp tūkstošu tūkstošām vienīga tu,
Ko meklēju ilgi, to atradu nu.
Priekš tevis, priekš tevis it visu, kas man,
Priekš tevis lai arī šī dziesmiņa skan.

Padespaņs
Tur dancoja mācītājs, ķesters un žīds,
Un es ar to mācītājmeitiņ uz plīts.
Tā plīts bija karsta, es nevar tikt līdz,
Un mācītājmeitiņai ciskiņas trīc.

Sūr rīnda um saistõn
Sūŗ rīnda um saistõn,
Piškīst um knašīdõ;
Kus, ǟmā, minā istāb,
Minā – seļļi äbknaš?

Oi-di-ridi ri-di ridi rīdi rīdi

Istā, neitst(õ), tutkāmõ,
Alā li sidāmt vȯtšõm;
Tulāb vȯņ, võtāb tutkāmõst,
Äb lǟ sidāmt vȯtšõm.

Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Ak, tōţi, vanā Aņdrõk
Se um knaššõ ļinkist!
Lǟb kabāb, panāb mōzõ,
Kȭļõb, tegīž ļinkist.

Ak, tēvs, ak vec’ Andre
Tou maz spuk putan!
Iet gabliņ’, liek’ zeme,
Rou atkal putan.

(abas līvu dejas dejotas Ziemeļkurzemē no Miķeļtorņa līdz Kolkai)

Izruna:
ä – e kā vārdā enkurs
ǟ– ē kā vārdā tēvs
o – o kā vārdā oboja

ts – c kā vārdā pats
tš – č kā vārdā patēriņtš
õ – kā krievu ы vai poļu, latgaļu y
ȭ – gara õ skaņa
ȯ – skaņa starp uo un õ
ț – līdzīgi kā latviešu ķ