Ziemassvētki

Čīgu čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā.
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā.
Dejosim, budēlīši,
Ziemassvētku vakarā.
Lai dejoja govis, vērši
Pavasara tīrumā.
Ķuza ķuza, vizu vizu
Ziemassvētku vakarā.
Kas ne ķuza, kas ne viza,
Tam liniņi neziedēj’.

Danco mana kodaļiņa,(rotaļdeja)
Es tev mācīš’ zirgus zagti,
Samenieci izmānīt.
Ej tu, bargā saimeniece,
Kur tev staļļa atslēdziņa?
Ej tu projām, zirgu zagli,
Nedoš staļļa atslēdziņu.
Sameniece gudra sieva,
Nedod staļļa atslēdziņu.

Kas tu kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūtas ledus tauri,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti tikti,
Man nekaltis kumeliņš.
Ziemassvētku kumeliņi
Sidrabiņa pakaviem
No kalniņa, pret kalniņu,
Skrēja ledu lauzīdami.
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiem nāca budēlīšu,
Citi lieli, citi mazi.
Nāca jauni, nāca veci
Ziemassvētku vakarā.
Jauni nāca padejoti,
Veci nāca desas ēst.

Kuodu dzīsmu dzīduosami
Zīmyssvātku vokorā(i)?
Peirāgami nabagami
Abi goli apdaguši.
Ej, muoseņa, cīmuotīs
Zīmyssvātku vokorā(i).
Byus pupenis, byus zirneiši,
Byus cyucenis šņukurītis;
Byus cyucenis šņukurītis
Apiņuotis aluteņš.
Dūs tī ēsti, dūs tī dzerti,
Dūs naksneņu puorgulēti.
(Medņova)

Kur es savu avitiņu (rotaļdeja)
Svētu rītu paganīšu?
Baltābola kalniņā,
Tur es viņu paganīšu.
Sargies, mana avitiņa,
Vilciņš ķēra, vilciņš ķēra.

Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Nezagšu īlenu, nezagšu adatu,
Susekli to zagšu, to manim vajag, –
Ķekatu bērniņiem galviņas sukāt.
Ķekatu māmiņa, laid mani iekšā,
Ķekatu bērniņiem kājiņas sala.
Ķekatu tēvam tērauda bikses,
Ķekatu māmiņai vara lindraciņi,
Ķekatai ļekatai melni svārki mugurā.
Māmiņa mīļā, laid mani iekšā,
Glāžu tavs namiņš, glāžu istabiņa,
Sudraba slotiņa istabu slauka,
Dimantu sietiņu mēsliņus nesa.

Labvakaram, saimeniece
Vai gaidīji budēlīšus?
Vai būs gaļa izvārīta?
Vai būs alus izbrūvēts?
Iesim iekšā, budēlīši,
Raudzīs, kāda istabiņa.
Vai ir silta kurināta?
Vai ir tīra izslaucīta?
Ja būs silta kurināta,
Tad būs jauka valodiņa.
Iesim prom, budēlīši,
Te mūs labi pamieloja:
Te mums deva gaļu ēsti,
Saldu alu nodzerties.
Iesim prom, budēlīši,
Pie citiem ļautiņiem.
Tur mums dos desas ēst,
Saldu vīnu nodzerties.

Sabraukuši Zīmyssvātki
Raksteituomi kamanuom(i).
Saguojuši kaladnīki
Prosa cymdu, prosa zeču.
Atīdami Zīmyssvātki,
Kū ir labi atnasdami?
Atnas pupu, atnas zierņu,
Atnas cyukys smecerīti.
Kū mes bārni dareisim(i)
Zīmyssvātku vokorā?
Peiruogam(i) nabogam
Obi goli apdaguši.
(Baļtinova)

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki.
Tekat bērni saņemati
Ziemassvētku kumeliņu:
Gar zemīti krēpes vilka
Ledainām kājiņām.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Svētki nāca, svētki nāca,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ejat, bērni, skatīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
Ejat bērni klausīties,
Kas pa namu rībināja.
Ziemassvetki alu dara,
Tie pa namu rībināja.

Tālu, tālu čigānos
Ziemassvētku vakarā.
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.
Čigānos laizdamies,
Trīs kulītes līdzi ņēmu:
Vienā pupas, otrā zirņi,
Trešā cūkas smecerīte.
Čigāniņi pagāniņi,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits ar meitu pūnītē.
Čigānos laizdamies,
Vilku biezu kažociņu.
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur rungu pa muguru.
(Līvāni)

Vylks dora olu
Nīdruoja molā,
Aicenoj kazeņu
Alteņa dzerti.
Na myusu koza,
Kaimeņu koza.
Vylks ar kozu saderēj’
Deviņām vosarām.
Vylks nagaida treju dīnu,
Kreit kozai mugurā.
Vilceņš kozu saplūsēj’
Smolkajuos kryumeņuos.

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdams.
Nu atnāca Ziemassvētki, Olilō, Olilō!
Nu naudiņa jātērē. Olilō, Olilō-ja!
Kādu dziesmu dziedāsim
Pašā bluķa vakarā?
No ošiem, no kļaviem,
No zaļiem ozoliem.
Bluķa māte bluķi vilka
Pašā bluļka vakarā.
Tā vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šai zemē(i).

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām.
Eita laukā, saiminieki,
Saņemati Ziemassvētkus.
Laužat skalus, pūšat guni,
Laižat Dievu istabā.
Dieviņš stāvēj’ aiz vārtiem(i)
Nosvīdušu kumeliņ’.
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā
Vaicā nama saimeniek’.
Tas bija nama saimenieks,
Kas sēž galda galiņā;
Kas sēž galda galiņā
Baltā linu krekliņā.
(Dagda)