Upe saka tecēdama

Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meit’.
Ja tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
Kā jūrāi netecēšu,
Jūra manis tēvs māmiņ’.

 

Jūriņai simtu duru,
Divi simti stenderīts.
Ik pie katras stenderītes
Pa buntami atslēdziņ.
Atbrauc viena zveju laiva,
Atslēdz visas atslēdziņs.

 

Jūrā gāju naudu sēti,
Saujā nesu dvēselīt’.
Dārga bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīt’.
Visa balta jūras nauda
Nevērts manas dvēselīts.