Lēni, lēni Dieviņš brauca

Lēni, lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Jānīts jāja niedru tiltu
Ar diženu kumeliņu.
Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
Jānīts sēja sudrabiņu
Celmotā(i) līdumā.
Sēj’, Jānīti, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā(i).
Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
Jānīts brida rudzu lauku
Ar zeltītu mētelīti.
Kad izbrida, tad apbēra
Sidrabiņa vārpiņām.