Nav grūt, nav grūt
Par ķēkšu Rīgā būt.
Pa siltu ķēķi vien
Tīk strādāt katru dien
Zum Tinglingling, berzt pannas
Un kastroļus un kannas,
Zum Tinglingling, zum Tinglingling,
Un labi baŗoties.
Kad iet, kad iet
Uz Daugav’s tirgus viet’
Priekš ķēķa andelēt
Un lēti nodiņģēt,
Zum Tinglingling, tad arī
Kāds grasis atliek pāri,
Zum Tinglingling, zum Tinglingling,
Var braukt ar fūrmani
Par brūt’, par brūt’,
Tā ķēkša var drīz kļūt,
Kas tik par labu ņem,
Ko liktens viņai lem:
Zum Tinglingling, lai kučers,
Vai atsavnieks, jeb zāģers,
Zum Tinglingling, zum Tinglingling,
Jo vīrs ir taču vīrs.
Un ja, un ja
Nav kāda laimīga,
Kad brūtgāns atstāj to,
Tad citu mīļāko,
Zum Tinglingling, drīz atrod,
To katra ķēkša saprot, —
Zum Tinglingling, zum Tinglingling,
Tā ķēkšām Rīgā iet.
Piezīme: vācu valudas “zum” latviski izrunājams kā “cum”