Kas kaitēja man dzīvot
Manā tēvu zemītē
Uz kalniņa tīra maize
Lejā skaidris ūdentiņš
Kuplis auga ozoliņis
Mana tēva pagalmā
Sper pērkonis, rīb zemīte
Ne lapiņa nedrebēj.
Margodama saule lēca
Caur ozola lapiņām.
Dod, Dieviņi, tā margot
Ar manā mūžiņā