Vai, vai, Leldīna
Vai, vai, Leldīna,
Garš tavs gavēns.
Apēžu mātei
Ruduku dobi.
Apēžu tēvam
Kaņepju bucu.
Vai, vai, Leldīna,
Garš tavs gavēns.
Apēžu mātei
Ruduku dobi.
Apēžu tēvam
Kaņepju bucu.
Ūsi, ūsi, kod lapuosi?
Vysi kūceni lapova,
Ūseits vīn nalapova.
Ūseitis tod lapova,
Kod atskrēja laksteigola.
Laksteigola krūni kola
Munā rūžu duorzeņā(i).
Ni maņ mīga, ni maņ dorba,
Laksteigolys juosaklausa.
Ieraksts
Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā.
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra.
Kam kāpi, Anniņa,
Kas tevi šūpos?
Še nava tava,
Kas tevi šūpos.
Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu.
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.
Pavadu Lieldienu
Pār augstu kalnu;
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Caur zaļu birzi
Upītes malā.
Guli nu, Lieldiena,
Līdz citam gadam;
Līdz citam gadam
Upītes malā.
Nakarati šyupeleišu
Ni kolnā, ni lejā.
Kolnā maņi vieji pyuta,
Lejā ļaudis aprunuoj’.
Skaista beju vieju pyusta,
Gudra ļaužu aprunuot.
Nakarati bruoleleni
Iz iudeņa šyupeleit.
Samyrks munys boltys kuojis,
Nūkryss zeiļu vainadzeņš.
Tryuks vierveitis dimdēsīsi,
Kryss muoseņa iudinī.
Nāc, nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevi gaida;
Visi bērni tevi gaid’
Aiz vārtiem sasēduš’.
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēj’.
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc Lieldienu uz brāļiem.
Lieldien brāļi alu dara,
Lieldien kāra šūpolīts.
Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpolīts?
Aiz upītes kalniņā
Div’ sudraba ozoliņi.
Metat mani, metējiņi,
Pa zariņu zariņiem.
Cielaviņas meita biju
Zaru gala laipotāj’.
Ko es došu metājam,
Ko šūpoļu kārējam?
Olu došu metējam,
Olas čaulu kārējam.
Dzīdi, dzīdi, puteneni,
Nuoci, nuoci, vasareņ’.
Jau zīmeņa kuojis uova
Iz palāka akmisteņ’.
Prūjom guoja zyli ladi,
Nu byus jauka vasareņ’.
Byus īvuom(i) bolti zīdi,
Byus kūkim zalis lops.
Atjuoj vīns sabruņuotis
Pa tū lelū teirumeņ’.
Tys atnesa kūkim lopu,
Tys vuorpeņu teirumā.
Atīti Lendīna
Caur augstim kolnim;
Caur augstim kolnim,
Caur zalim bārzim.
Sorkonys ūlenis
Kāčuodama.
Sudobra pūdzenis
Buorsteidama.
Sudobra ūlenis
Mātuodama.
Mozuos bierneņus
Muoneidama.
Dzaltonys pučeitis
Buorsteidama.
Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Es aizbrauc uz tālem laukem
Spekulēt ar cūke taukem.
Es aizbrauc pa tādem celem,
Kur bij buble līdz pat mēlei.
Es piebrauc pie tāde kroge,
Kam nebij neviene loge.
Iekšā sēdēja tāde kunge,
Kam bij’ vēdere kā bunge.
Es aizgāj pie savem ratem,
Kāds man tumsē rau aiz matem.
Es pa ficke uzrau špicke,
Ieraug save dēle Icke.
Icke spēlē balalaike
Un pa laikem nolaiž tvaike.
Šitai dziesmiņai nav gala,
Vārna sēž uz ozolzare.
Vārna sēž uz ozolzare
un ar knābe knābāj nabe!
Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deveinom’i aileitem;
Muni bruoli klieti taisa
Deveinim’i orūdim.
Taisot bruoli, kū taisoti,
Iztaisot maņ ustabeņ’,
Iztaisot maņ ustabeni
Ar trejaidom’ durovom.
Pa vīnom’i saule lēce,
Pa ūtrom’i nūrītiej’,
Pa trešom’i as izguoju
Ar tū miršu vauņuceni.
Vedit mani, kur vazdami,
Pa sileņu navedit.
Munys kuojys smiļktis grauze,
Skujys byra vaiņukā.
Vedit mani, kur vazdami,
Par upeiti navedit.
Ni as muoku puori airiet,
Ni ar puori puorsamaut.
Vedit mani, kur vazdami,
Par tiļteņu navedit.
Grabēs munys tukšais pyurys,
Par tiļteņu puorvadūt.
Dīnom, naktim raudoidama,
Stuovu upes maleņā,
Stuovu upes maleņā,
Verūs puori upeitei.
Munys acs nu pīris sleid,
Verūtīs tī tuoļumā:
Kur palyka bruoleleni,
Kur palyka muomuleņa.
Kū tu verīs, kū tu gaidi,
Muna jaunuo ļaudaveņa?
Voi tev tryukst te suoļa, maizes?
Voi as meili narunuoju?
Maņ natryukst te suoļa, maizes;
Tu tai meili nadzeivoji.
Tu tai meili nadzeivoji,
Meilu vuordu narunoji.
Īš i īšu atpakal
Pi tim sovim bruolelenim;
Pi tim sovim bruolelenim,
Pī tuos boltuos muomuleņas.
Škeirīs, škeirīs tu, tautīt,
Lauž laulobu gredzinteņu.
Lauž laulobu gredzinteņu,
Met upeites dybynā.
Lai tys guļ ņiu upes dzeļmēs,
Na tovā rūceņā.
Tod as byušu otkon breiva,
Tod staiguošu dzīdoidama.
Ieraksts
Zynu, zynu tāva sātu,
Navajaga ruodeituoja.
Tur bej muna tāva sāta,
Kur aug kupli ūzuleni.
Tur es tāvam gonūs guoju,
Tur es pynu vaiņuceni.
Tur es pynu vaiņuceni,
Tur es grīzu stabulīti.
Ilgi māmeņa dzeivova,
Kaut jel ilguok dzeivuojuse.
Kur īdama naīdama,
Padūmeņa papraseju.
(Viļaka)
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiz kalniņa lejiņāi
Zaļa glāžu muižiņā.
Aunu, aunu vieglas kājas
Eju mīļās aplūkot.
Vēl nav pulkstenis divpadsmit
Jau es glāžu muižiņāi;
Jau es glāžu muižiņāi
Savas mīļas kambarē.
Mana mīļā sēd pie galda
Raksta mazu vēstulīti;
Visapkārti mīļus vārdus
Vidū lika sav’ sirsniņu.
To vēl labi nezināju
Ko ielika pavārdē;
Vaj ar mani pierakstīja,
Vaj ar cita tēva dēlu.
Visu dienu Jumi ņēmu
Pa garo(i) tīrumiņ’.
Nu sadzinu, nu saņēmu
Tīrumiņa maliņā.
Saņēmuši, sapļāvuši
Nesam Jumi apcirknē.
Kur, Jumīti, tu gulēji
Tādu garu vasariņ’?
Tīrumiņa galiņā,
Zem pelēka akmentiņ’.
Vysu dīnu Jumi dzynu
Pa lelū teirumeņ’.
Nu sadzynu, nu dadzynu
Teirumeņa galeņā.
Ai, Jumeiti, okulteni
Tu leigovi dryveņā.
Leigoj munā klieteņā
Da cytai vosorai.
Jumeits stuova dryveņā
Vuorpu puškeits rūceņā.
Vuorpu puškeits rūceņā,
Vaiņudzenis galveņā.
Visu dienu bites dzinu
Gar garo(i) sila malu.
Tur sadzinu, tur panācu,
Mūs kundziņa dārziņā.
Ņem, kundziņi, tās bitītes,
Dod man vienu zeltenīti.
Ej, puisīti, kambarē(i),
Ņem no pulka, kura tīk.
To es ņemšu, tā man tika
Dzelteniem(i) matiņiem.
Dzelteniem(i) matiņiem,
Sarkaniem(i) vaidziņiem.
Nē, puisīti, to nedošu,
Tā mani visu jaunākā.
Tā man visu jaunākā,
Par visām daiļākā.
Tai vajaga sešu zirgu,
Trīs puisīšu ormanīš’.
Trīs puisīšu ormanīš’,
Niedras kātu pātadziņ.
Visi ciema kukainīši gaida mani nomirstot.
Negaidati, kukainīši, es nemiršu šai zemē.
Es nemiršu šai zemēi, es nomiršu Vāczemē.
Es nomiršu Vāczemēi, baltā rožu dārziņā.
Vedīs mani sirmi zirgi, skanēs zelta iemauktiņ’.
Apraks mani lieli kungi sidrabiņa šķipelēm.
(Valmiera)
Vīna poša vīšņa guoja,
Puor ezeru leiguodama.
Tei nabeja vīna vīšņa,
Tei bej Laimys muomuleņa.
Lobvakar, buorineite,
Dzieržu tevi sadarātu.
Nava tīsa, Laimys muote,
Nav vēļ vysa gatavaiņ.
Aj ar Dīvu, buorineite,
Dūšu vysu gatavaiņu.
Dūšu symtu gūvu, vušku,
Divi simti vilnaineišu.
Dūšu seši siermi zyrgi,
Myužam lobu oruojeņu.
Vai es kunga riju kūlu,
Vai strādāju druviņā,
Sēdžu savu augumiņu
Ar balto villainīt.
Lai tā mana dvēselīte
Villainītes baltumā.
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņ’.
Tullai rullai, tullai rullai,
Strautā kūru uguntiņ’.
Trādi ritam, kas kaiš citam, ka mēs mīļi dzīvojam.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēj’.
Labu, labu tiem vēlēšu,
Kas man laba nevēlēj’.
Apkārt kalnu, apkārt kalnu,
Kam nav kaltis kumeliņš.
Man bij’ kaltis kumeliņš,
Es par kalnu nebēdāj’.
Man saspēra ledus kalnu
Devinos gabalos.
Lai izsprāga skauģiem acis
Ar tiem ledus gabaliem.
Sēd blakām sirdspuķīte,
Lai sirsniņa tev nesāp.
Lai stāv pretī tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēj.
Uz akmiņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Nevēlēja tīras maizes,
Stallī bēra kumeliņa.
Dievs man deva tīru maizi,
Stallī bēru kumeliņ’.
(Saldus)
Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meit’.
Ja tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
Kā jūrāi netecēšu,
Jūra manis tēvs māmiņ’.
Jūriņai simtu duru,
Divi simti stenderīts.
Ik pie katras stenderītes
Pa buntami atslēdziņ.
Atbrauc viena zveju laiva,
Atslēdz visas atslēdziņs.
Jūrā gāju naudu sēti,
Saujā nesu dvēselīt’.
Dārga bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīt’.
Visa balta jūras nauda
Nevērts manas dvēselīts.
Tymseņš guoja, tymseņš guoja,
Es par tymsa nabāduoju.
Bej’ munam(i) kumeļam
Zvaigžņu dečis mugorā.
Tys derēja tymsā juoti,
Līdz uzlēce mienesteņš.
Bej mun pašam ļaudaveņa
Zvaigžņu deču audiejeņa.
Tumšis bija gaišs palika
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināj’?
Krievu pili dedzināj’,
Krievu naudas gribēdam.
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi.
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēvu bērus kumeliņus.
Tēvu bērus kumeliņus,
Mātes govis raibaliņš.
Mātes govis raibaliņas,
Māsu baltas villainītes.
Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi rallalā!
Ai virvir virvir bam bam bam bam tr-r-r-r rasasā,
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi ralalā!
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ’.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik daiļu valodiņ’?
Es, māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb’ s.
Gribu jūsu meitiņ’ precēt,
To, lūdzami, neliedziet!
Mana meita cārta, balta,
Tev noplīsis kažociņš.
Pa pāriemi rieksti auga,
Pa pāriemi āboliņš.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriemi pāroties.
Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju.
Tumsiņāi, vakarā
Pārved sevim līgviņ’.
Pie vārtiem pastāvēj’,
Lai iznesa uguntiņu.
Lai nes guni, kam vajag,
Man uguņa nevajag.
Bij’ manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurāi.
Bij’ man paša ļaudaviņ’
Zvaigžņu deķu audējiņ’.
Lec, saulīte, rītā agri
Nedod meitas ausekļam.
Nedod meitas ausekļam
Meitām dārgas dāvaniņas.
Ieraksts
Tumsā mani tautas veda
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa neredzēja
Pie saviem bāliņiem.
Tumši, tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt,
Nav neviena ozoliņa.
Nav neviena ozoliņa
Robainām(i) lapiņām.
Sveši, sveši tie ļautiņi,
Sveši tuvu, sveši tālu
Kā nebija svešiem būt,
Nav neviena bāleliņa.
Nav neviena bāleliņa
Dzelteniem matiņiem.
Trīs putniņi skaisti dzieda
Sīkā lazdu krūmiņā.
Trīs meitiņas sēd pie loga,
Raibus rakstus rakstīdamas.
Divas raksta smalkus rakstus,
Trešā zīda nēzdodziņu.
Visapkārti mīļus vārdus,
Vidū lika sav sirsniņ(u).
Skrej, putniņi, uz to zemi,
Kur aug manis arājiņ(i)s.
Aiznes tam mīļus vārdus
Jele spārna galiņā.
(Baldone)
Trīs daiļas māsas sēž rožu dārzā,
Ņem, brālīt, vienu, es ņemšu otru.
Tā trešā maza, lai paliek mātei.
Lai paliek mātei, lai dara pūru.
Lai dara pūru, lai gaida godus.
To teicu mātei, vai dosi meitu?
Ne tev ir naudas, ne branga zirga.
Ar dievu paliec, ne tev vien meitas.
Vēl dažai mātei, aug daiļas meitas.
Treis vosorys saturieju
Stalī bāru kumeleņ’.
Caturtā vosorā
Lyku sadlus mugorā.
Lyku sadlus mugorā,
Bieru rīkstus kārmanā.
Bieru rīkstus kārmanā,
Braucu meitu sietiņā.
Vīnu sauju meitom devu,
Ūtru meitu māmeņai,
Trešū sauju izkaisieju,
Pa pogolmu staiguodams.
Cikom meitas rīkstus losa
Jau sauleite nūrūtiej.
Tais māmeņa meikstu gultu
Tymsajā kakteņā,
Lai es varu šū naksneņu
Ar meiluokū puorgulieti.
Ar meiluokū puorguliet,
Meilus vuordus parunuot.
Nav vēļ vysi izrunuoti,
Jau māmeņa stuovus ceļ.
Celīs, meiteņ, kuo tu guli,
Jau sauleite gobolā.
Vaicoj muote pīcaldama,
Kuoda muna nūskumšan.
Nu tuos rīkstu lasiešonas
Vysu myužu tauteņuos.
Še, lazdeņa, tovi rīksti
Ar vysīm kūdūlim.
Es atdūšu tovu dālu
Ar vysīm lobumim.
Treis putneņi skaisti dzīda
Smolkā lozdu kryumeņā.
Treis muosenis dreiži roksta
Pi lūdzeņa sādādams.
Vīna beja muna muosa,
Ūtra bruoļa ļaudaveņa,
Jau tei trešuo eistyn sveša,
Tei maņ kryta pruoteņā.
As jai devu sovu rūku,
Sovu zalta gredzenteņ’.
As jai pierku bryunus svuorkus
Līdz zemei šyudynuots.
(Cibla, Ciblas dancis)
Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos ūdzeņuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešā mežā nūblūdej.
Tī atroda zaļu jiuru,
Zalis jiurys zvejnīceņus.
Dīvs paleidza, zvejnīceni,
Kū jius šeitā zvejūjat?
Paļdis, cīma zaltaineita,
Nuoci poša paleigā.
Voi tu beji lelu rodu,
Voi boguotu bruoļu muos?
Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muos.
Mieness tāvs maņ gūdu deva,
Saule muote pyuru lyka.
Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos meļneicuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešuo mežā nūblūdej.
Taku, taku pa celeņu
Satīk jaunu zvejnīceņ’.
Labrīt, cīma zaltaineite,
Byusi muna leigaveņ?
Kai es varu tova byut(i),
Ka man mozs augumeņš.
Kas nu daiļa augumeņa,
Ka nav loba tikumeņ’?
Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.
Tys viejeņš pyuta,
Puisāns doncuoja.
Tei jauna meiteņa
Gauži rauduoja.
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši.
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muote.
Kas maņ nu muotis,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais tāvs.
Kas maņ nu tāva,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muosa.
Kas maņ nu muosys,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais bruoļs.
Kas maņ nu bruoļa,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Mežā ir putneņš,
Tam ir sovs draudzeņš,
Es vīna pate,
Kū lai es doru?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais draudzeņš.
Vairs narauduošu,
Vairs napyuteišu,
Niu maņ ir, niu maņ ir
Sovs meilais draudzeņš.
Te man tika, te dziedāju
Šai kalniņa galiņā.
Lai vējiņis balsu nesa
Tautu dēla sētiņā.
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Dziedi, balsu locīdama.
Man deviņi bāleliņi,
Kas uz tevi klausījās.
Ik vakaru dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā.
Izdziedāju savu pūru,
Savu zelta gredzentiņu.
Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.
Šyupoj mani, muomuleņa,
Vuolyudzeitis šyupulī,
Lai es augu tik lūkona,
Kuo lūcieja vuolyudzeit.
Lūk lūkīmi upe teka
Caur azarim Daugavā.
Aiz Daugavas tur aug muna,
Tur aug muna leigaveņ.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kod māmeņa naredziej.
Jius muosenis redzejat,
Nasokati muomeņai.
Šorīt agri saule lēca
Sarkanāi kociņāji;
Jauni puiši veci tapa
To kociņu meklēdami.
Es uzgāju to kociņu
Svētu rītu ganīdama;
Zelta zari, vaŗa saknes
Sidrabiņa lapiņām.
Strazdiņš dzied galiņā
Lakstīgala pazarē.
Šā notika, tā notika
Lielam krogus dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu.
Zars norāva cepurīt’.
Iet pa ceļu raudādami,
Kumeliņu meklēdami.
Satiek ciema zeltenīti:
Redzēj’ manu kumeliņ’?
Es, puisīti, nepazinu,
Kāds ar bija tavs kumeļš?
Tēva lauka ganībās
Pie vien liela ozoliņa.
Tur tas zviedza, tur tas kliedza,
Visi ļaudis brīnījās.
Zīda deķi nopušķotis,
Zelta sedli mugurā(i).
Zelta sedli mugurā(i),
Apzeltīti iemauktiņi.
(Limbaži)
Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Lai gan zaķīts līču loču,
Tomēr suņi panāk to.
Aiz Daugavas suņu muiža,
Tur aizveda mūs māsiņ.
Es ar jātu pānakšņosi
Ādas lamši mugurā.
Suņi lamšus apēduši,
Pogas vieni pametuš.
Ja uz mutes nenokristu
Ne podziņas nepalikt.
Strauja, strauja upe tecēj’
Gar brālīša namdurvīm.
Noliecos, nodzēros
Straujas upes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu!
Oša laiva strauji teka,
Tā nogrima dibenā.
Ņem, bŗālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vainadziņu!
Liepu laiva viegli teka,
Tā noķēra vainadziņu.
Kur, brālīti, sadzenāji
Manu spangu vainadziņu?
Viņpus jūras leišmalē,
Leišu puiša klētītē.
Sol brālīti vienu simtu,
Vairo manu vainadziņ’.
Sasolīju vienu simtu,
Ne galviņu napagrieza.
Sol, brālīti, otru simtu,
Vairo manu vainadziņ’.
Sasolīju otru simtu,
Tad galviņu pakratīja.
Sol, brālīti, trešo simtu,
Vairo manu vainadziņu’.
Sasolīju trešo simtu,
Tad vārsiņu izsacīja.
Lai nāk pati valkātāja,
Man cimdiņu adītāja.
Man cimdiņu adītāja,
Man vietiņas taisītāja.
Man vietiņas taisītāja,
Man blakām(i) gulētāja.
Snieg sniedziņis, putināja,
Laukā manis kumeliņš.
Griezies, manu kumeliņ,
Jel vītola ēniņā.
Atskrien manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādamis.
Ņem, māsiņa, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu.
Kumeliņa galvu glaudu
Ar abām(i) rociņām,
Lai iznesa augumiņa
Caur deviņi zobentiņ(i).
Skaņu balseņu palaidu
Skaņa meža maleņā(i).
Lai jis guoja skaneidamys
Pa vysim(i) zarenim.
Skaņ balseni reitā agri,
Vairuok skaniej vokorā.
Dīnys vydā saskanieja
Kai biteite uobulā.
Iz kalneņa stuovādama,
Lejā laidu gredzenteņ’.
Kas paceļs(i) gredzenteņu,
Tys byus muns(i) oruojeņš.
(Rekova)
Sī sesku, su sesku,
Seskam aste pakaļā.
Neskatieties, mani bērni,
Kam tā seska aste krīt.
Saulīt vēlu vakarā
Sēžas zelta laiviņā.
Rītā agri uzlekdama,
Atstāj laivu līgojot.
Kam, saulīte, vēlu lēci,
Kur tik ilgi kavējies?
Aiz viņiem kalniņiem,
Bāra bērnus sildīdama.
Saulīt vēlu noiedama
Pušķo koku galotnīts.
Liepai kāra zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa.
Tam rudami alksnītim
Ruda vara vainadziņ’.
Vismaziem krūmiņiem
Katram zelta gredzentiņš.
Saule savu pūru veda,
Sila malas pušķodama.
Liepai kāra zelta jostu,
Ozolami sudrabiņa;
Bērziņami raibi cimdi;
Ošam balti pirkstainīši;
Kļaviņam(i) zīdautiņ(i)s
Rakstītām(i) maliņām(i);
Sīkajam(i) kārkliņam(i)
Zaļa vara pakariņi.
Saule rāja mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja.
Mēnestiņš atbildēja,
Tev dieniņa, man naksniņa.
Tev dieniņa ar ļaudīm,
Man naksniņa ar zvaigznēm.
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebija.
Auseklītis aiztecēja,
Saules meitas lūkoties.
Lec, saulīte, rītā agri,
Nedod meitas Ausekļam,
Nedod meitas Ausekļam,
Meitām dārgas dāvaniņas.
Saules meitas sagšas raksta
Ledus kalna galiņā.
Kas gribēja klātu tikti,
Lai kaldina kumeliņu.
Apkārt kalnu, garām kalnu,
Kam nav kalta kumeliņa.
Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu.
Man bij’ kaltis kumeliņis,
Es par kalnu nebēdāju.
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņos gabalos.
Tad novedu Saules meitu
Ar visām villainēm.
Saulīt, mana krustamāte,
Aiz upītes roku deva.
Abas rokas pilni pirksti
Zelta grieztu gredzentiņu.
Saule sēja sudrabiņu
Pa lielo tīrumiņu.
Kam saulīte sīku sēji?
Nevarēju salasīt.
Noiet saule vakarā,
Sijādama vētīdama.
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
Saulīt, mana krustamāte,
Pār Daugavu pārtecēja.
Ne tai mirka zelta kurpes,
Ne sudraba ielociņi.
Sarkandaiļa roze auga
Liela ceļa maliņā.
Tā uzauga, tā ziedēja
Sarkanbaltiem ziediņiem.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisēnu kairināj’?
Brīv’ man augti, brīv’ ziedēti,
Brīv’ puisēnu kairināt.
Brīv’ puisēnu kairināt
Visu garu vasariņu.
Uz kariņu bāliņš jāja
Nepušķotu cepurīt’.
Ej, māsiņa, dārziņā,
Pušķo brāļa cepurīt’!
Vienu roku rozes rāva,
Otru slauka asariņš.
Kam tu raudi, man māsiņa,
Vai tev bija rožu žēl?
Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl.
Dziedādama appušķoju,
Raudādama pavadīj’.
Karavīram īss mūžiņš
Kā vasaras launadziņš.
Kā vasaras launadziņš,
Kā ūdeņa burbulīts.
Karavīra dvēselīte
Sēd zobena galiņā.
Sēd zobena galiņā,
Uguntiņas maliņā.
Ieraksts
Rāmi, rāmi es dziedāju,
Vēl jo rāmi gavilēju.
Ai-rā ai-rai-rā ai-rā rallalā
Lai nedzirda sveši ļaudis,
Lai balstiņu nevainoja.
Ai-rā ai-rai-rā ai-rā rallalā
Lai balstiņu vien vainotu,
Vainā(i) visu augumiņu.
Vainā(i) visu augumiņu,
Man gudro(i) padomiņu.
Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laižu valodiņu.
Dievs dod manim ielīgot
Rāmu ļaužu sētiņā.
Ieraksts
Pluovova laiveņa
Pa dziļu jiuru.
A kas tymā laiveņā
Vydā siedieja?
Jauns puiškyns siedieja,
Mateņus sukova.
Palaida mateņus
pa dziļu jiuru.
Pluovojte, muni mateņi,
Da bolta bierzeņa.
Tur muna meiluo
Iudini smiele.
Pavaicovu nu meiluos,
Voi jei meiļoj mani?
Lai tevi meiļoj
Iudiņs i akmiņs.
Tu nu munu osoru
Upi tacynovi.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu dzilis jiurenis
Upi tacynovu.
Tu nu muna vaiņuka
Tyltu taisieji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bārza žogora
Tyltu taisieju.
Tu nu munu mateņu
Grūzeišus veji.
Ai, muna meiluo,
Na pravda tova.
Es nu bolta lyneņa
Grūzeišus vieju.
Ieraksts
Pynu pynu sītu
pynu rašetoju.
Sapynu venčiku
zam zaļu pļenčiku.
Vot i harašo!
Rozpletaju sītu,
Rozvej rešotanku,
Rozveju veņčiku,
Rozveju pļenčiku,
Rozvej harašo.
Pūt, pūt, vēja māt’,
Met jel mieru vakarā.
Daža laba dvēselīte uz ūdeņa līgojās.
Jūrā mani bāleliņi vakarēja gājumiņ’.
Puor deveņis kungu zemis
Aizved mani tautiņās.
Puor devenis vosarenis
Iz māmeņu cīmūs guoju.
Muna vaca muomuleņa
Paceļ krāslu ustobā.
Siestīs, meiteņ, parunuosam,
Kuoda dzeive tauteņuos.
Voi tu, māmeņ, nazynovi,
Kaida tautu dzeivuošona?
Reitā rutki, vokorā(i),
Pušdīnā(i) rudzu putra.
Pīstā gryusta auzu maize
Tei ar dāli izdalāta.
Kaidi vieji, kaidi vilni,
Tevi, meiteņ, tī aizpyuta?
Ni tī vieji, ni tī vilni,
Tautu dāla meili vuordi.
Tautu dāla meili vuordi,
Bāri siermi kumeleni.
Pīci bāri kumeliņi
Vys ar auzom baruojam
Vysi pīci pīderieja
Jaunajami bruoleišam.
Brouleits prosa brouleišam(i)
Kaidu jyugt(i) kumeleņ
Kod palāka gaisma ausa
Jyudz palāku kumeleņ.
Kod sarkana sauļe ļēcea
Jyudz sarkanu kumeleņ.
Puortecieju Daugaveņu
I solušu, nasoluš’.
Kura vīta nasoluse,
Tī aug zalta purineņš.
Īsabrydu, nūsaplyuču
Nūsaveju vaiņuceņ.
Kod izlyku gaļveņā
Kai sauleite atspeidiej.
Kad nūjeme tautu dāls(i),
Kai sauleite nūrītēj.
I as lydžu, i prasieju,
Atdūd munu vainuceņ.
Pateik maņ(i) tys kalneņš,
Kur sorkonys ūgys aug.
Oi, reitā agri sauleite lēc
Pateik manim tys cīmeņš,
Kur aug muns(i) oruojeņš.
Iz tū pusi bolsu laižu,
Kur aug muns(i) oruojeņš.
Ka jis manis naredzieja,
Lai balsteņā remdējos.
(Rekova)
Patais manim bāleliņi
Sausa koka sprigulīti,
Man jāieti rijas kulti
Klip klap klap.
Dziedādamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiemi,
Augsti cēla, viegli laida.
Kultin kūla kūlējiņi,
Maltin mala malējiņi,
Sakūluši, samaluši.
Laižat mani rijas kulti,
Es mācēju rijas kulti,
Augsti cēlu, viegli laidu.
Ieraksts
Pār Gauju pār braucu
Līgavas lūkoties.
Pie niedres laivu sēju,
Pie auzas kumeliņu.
Pats kāpu kalniņāi
Zeltenes lūkoties.
Tur redzu Gaujas meitu
Rozītes ravējam.
Tai Dievpalīgu devu
Un lūdzu pastaigāt.
Pastaigāt gan es iešu,
Kur kāršu vainadziņ’?
Kāru savu vainadziņu
Ozola zariņā –
Lai vējiņš vēdināja,
Lai saule balināja.
Trūkst laiva no niedrītes,
No auzas kumeliņš,
Iet laiviņa līgodama,
Kumeliņš dancodams.
Pa vējami es dziedāju,
Pa vējami gavilēju.
Vējiņš manu balsi nesa
Tautu dēla sētienāja.
Tautu dēla sētienāja,
Pa lodziņu istabāja.
Dēlu māte klausījāse,
Pie lodziņa sēdēdama.
Klau, dzied mana malējiņa,
Mana dēla līgaviņa.
Grauz akmeni, dedz ūdeni,
Līdz es tava malējiņa.
Purvā dzērve gaŗu kaklu –
Tā būs tava malējiņa.
Tā būs tava malējiņa,
Tava dēla līgaviņa.
Padzīžoti jyus moseņas, vysas vīnā puļceņā.
Dīvs tū zyna cytu godu, kur mēs kura leigōsim.
Cyta toļi tauteņōs, cyta smiļkšu kaļneņā.
Kura tōli tauteņōs, tū par godu īraudzeit.
Kura smiļkšu kaļneņā, tōs myužami naredzēt.
Padzīduojit jius muosenis,
Kū jius šudiņ nadzīžat?
Kuruos biteitis nūnesa
Jiusu jauku volūdeņ’?
Tī nūnesa volūdeņu,
Kur sauleite nakti guļ.
Tumša, tumša tā egleite,
Kur sauleite nakti guļ.
Nakti guļ, nakti guļ,
Kur sauleite nakti guļ.
Leigaveņa, naprašeņa,
Munu lynu namaitā!
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni tu bolta bolynuot.
Mun muoseņa tīvu sprēde,
Tīvu boltu balynuoj’.
No rītiņa smalki malu,
Uz gaimiņu puspusēmi.
Uz gaismiņu puspusēmi,
Atmīdziņa gribēdama.
Ar kaķīti malti gāju,
Ne ar brāļa līgaviņu.
Kaķīšami gara aste –
Vīgli vilka dzirnaviņas.
Mal, māsiņa, pī durvīm(i),
Lai es malu dibinā(i).
Lai tas tautu neveiklītis,
Neredz mana augumiņa.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ pie slitas,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tās vecās meitas līdz.
Vecās meitas guļ aiz krāsns,
Gaida, kad tā nāve nāks.
Nāve, nāve, nāc jel drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz.
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
(Cesvaine)
Nadūd, Dīvsi, veitulam(i)
Boltim zīdim nūzīdēt.
Vysmīļākū jaunkundzi pajem pi sevis
A viņu dzeivoj laimeigi.
Dzāruojeņa leigaveņa
Ik vokora gauži raud.
Raud par veiru dzāruojeņu,
Raud par bārū kumieleņ’.
Nadaguoju da gultenis,
Syt dzaruojis duravuos.
Muote mani tuoļi deve
Sūlās mani narauduot.
Ni kuojenis naapāvu,
Jau māmeņa gauži raud.
Kod es lyku vaiņuceni,
Raud mozuokuos mun muosenis.
Kod es sedzu vilnaineiti,
Rauda bruoļa ļaudaveņ.
Kod es guoju pa duriem(i),
Rauda muns(i) bruoleleņš.
Sādūs tāva kumeļā(i),
Zvīdze tāva kumeleņš.
Kod es braucu pa vuortīm(i),
Māva gūvys laidarā.
Vēļ sunīts(i) leidza tak
Sovā lelā žālumā.
Ej, māmeņa, pazaverīs,
Kur aizvede vīglu dīnu.
Aiztak tova vīgla dīna,
Puor kolnīm(i) leiguodama.
Kolnā kuopu lyukuotīs(i),
Kur aizvede mun muoseņu.
Zeidautiņu vin redzieju,
Spieļmanīšu kumeleņu.
Mēs ejam caur, mēs ejam caur
Caur veco Rīgas tiltu.
Tas tilts ir caurs, tas tilts ir caurs,
To vajag salāpīt.
Ar ko gan, ar ko gan?
Ar zeltu, sudrabu.
To pēdējo, to pēdējo,
To vajag turēt ciet!
Māte savas meitas sauca,
Vai ir visas vakarā(i).
Rāmi, lēnām, rāmi, lēnām, rāmi, lēnām, rām`.
Ir visas vakarā(i)
Pastarītes vien nevaidi.
Pastarīte aiztecējse
Gar Daugavu spēlēdama.
Gar Daugavu spēlēdama,
Baltas rozes lasīdama.
Baltas rozes kacēdama,
Iekrīt pati Daugavā(i).
Daugaviņa nepanesa,
Tā iznesa maliņā(i).
Tur izauga kupla liepa,
Deviņām(i) galotnēm(i).
Tur atjāja svētu rītu
Dieva dēl(i)s kokles cirsti.
Cērtat brāļi tās koklītes,
Tās koklītes koši skana.
Māmiņai bij’ trīs meitiņas
Podā dumā dumā krikā podā dumeja
Podā dumā dumā krikā podā dumeja
Katra savu daiļumiņ’.
Pirmā bija tieva gara,
Otra bija zema resna,
Trešā bija mellu ģīmi.
Vāciets ņēma tievu garu,
Latviets ņēma zemu resnu,
Čigāns ņēma mellu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Latviets savu strādināja,
Čigāns savu vizināja.
(Ventspils)
Ļaudis mani burvi sauca,
Burvis manis kumeliņis.
Burvis manis kumeliņis,
Tas bur zemes gabaliņu.
Mellis manis kumeliņis
Tēraudiņa pakaviem:
To varēja nakti jāti,
Gaisā šķīla dzirkstelītes.
Man bij’ mellis kumeliņis,
Es pa velnu nebēdāju.
Laižu savu kumeliņu,
Velns palika raugoties.
Lai bēdaja velns par bēdu,
Es pa bēdu nebēdāju;
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājinām.
Lustīt, mana, laimīt, mana,
Tu visur līdzi nāci.
Bēdas manas, asariņas
Paliek ceļa maliņā.
Jo es bēdu bēdājos,
Jo nelaime priecājās.
Labāk gāju dziedādama,
Lai nelaime bēdājās.
Lustīgai man dzīvot(i)
Liela ciema draudzītē.
Ja lustīgi nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.
Prātiņ, manu priecīgo,
Kur man bija tevi likt?
Saku vārdu, meži skana,
Speru soli, zeme rība.
Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā.
Ramtai rīdi rā rai rīdi rallalā
Manā rožu dārziņā.
Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāj’.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es liela dziedātāja.
Kam tu kāri šūpulīti
Kur pogoja lakstīgala.
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
Ieraksts
Lien, pelīte, pa zemīti
Apraug’ mana mūža māju.
Vai rūsēja, vai pelēja,
Vai skanēja staigājote.
Ne rūsēja, ne pelēja,
Skanēt (platais “ē”) skanēj’ staigājote.
Jūdzat bērus, jūdzat raudus,
Vedat mani smiltienājā.
Pāries bēris, pāries raudis,
Es mūžame nepāriešu.
Es mūžame nepāriešu,
Jūsu dures virināte.
Jūsu dures virināte,
Jūsu kannas skandināte.
Jūs ēdīsit, jūs dzersiti,
Es gulēšu smiltienāi.
(Liepāja)
Ieraksts
Lielās meitas tirgū gāja,
Es izgāju ganiņos.
Nopelnīju siera ņuku,
Tirgus dienas ganījum’.
Es to sieru kungam devu,
Kundziņš manim naudu dev’.
Es to naudu kurpniekam,
Kurpnieks manim kurpes deva.
Es tās kurpes leišam dev’,
Leitis manim aitu deva.
Es to aitu vilkam dev’,
Vilciņš manim padancoja.
Vilciņš manim padancoja
Uz pelēka akmentiņ’.
Laid iekšā, meitu māte,
Es pie tavām meitām nācu.
Man kājiņas nosalušas,
Lai tās sagšas mani silda.
Visas meitas manis bēga:
Dižas bēga, maģas bēga.
Maģas bēga muļķa prāta,
Kāda joda dižas bēga?
Dižas bēga tāda joda,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebaidies,
Nebūs māte mūs mūžiņu.
Izvārīsim krūkļa putru,
Nosprāgs māte dancodama.
Tad tev būse manas klētes,
Manu klēšu atslēdziņa.
Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzīti,
Vai ir liela izaugusi.
Ir gan liela, ir gan kupla,
Zari līka Daugavā.
Trīs zariņus es nolauzu,
Tos iemetu Daugavā.
No Daugavas izpeldēja
Trīs dzelteni kumeliņi.
Aiz priekiem(i) nezināju,
Kuram sēsties mugurā.
Tam es sēdos mugurāi,
Kam tie zelta sedli bija.
To pie rokas dancināju,
Kam tie zīda iemauktiņ’.
No pakaļas tas tecēja,
Kam tērauda pakaviņi.
Ieraksts
Kur tu skriesi, jūras zeņķi,
Nāc man līdzi šeit uz šeņķi.
Līgo, līgo, līgo kuģis, līgo kuģis jūriņā.
Šeņķī tur ir gardas desas,
Alus, šņabis, liķieri.
Jūrnieki kad krastā brauc,
Tad jaunas meičas pretī sauc.
Jūriniekiem plati krāgi,
Paliek meičām vaigi bāli.
Bet meitām ne ilga laime
Jūriniekiem sānus sildīt.
Kuģis uzvelk krastā buras
Un viņš dodas plašās jūrās.
Tamdēļ, meitas, ievērojiet,
Jūriniekiem nesekojiet.
Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēj’?
Mēs bijām, mēs bijām daiļu ratu pārdevēj’.
Ne līdz vārtiem neaizbrauca,
Kad salūza ritentiņis.
Cik maksāja, cik maksāja daiļu ratu ritentiņš?
Maksā vienis ritentiņis pieci zelta gabaliņ’.
Lai maksāja, ko maksāja, ka tik labis ritentiņš.
Brauc Rīgā, Jelgavā nelūzīs, nelūzīs.
Kungi mani karā sūta
Ar to ledus zobentiņ’.
Karā bija karsta saule,
Izkūst ledus zobentiņš.
Izkūst ledus zobentiņis,
Pazūd manis augumiņis.
Krupis lec pār plānu,
Divi zeidi rokā.
Lec, krupi, lec, vēzi,
Lec, suda bambuli.
Krupi, krupi, vēzi,
Zeidi maksā naudu.
Krauklīts sēdēj’ ozolā
Zelta kokles rociņā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie bij māsas precinieki.
Brālīts māsai galvu glauda,
Neej, māsiņ, šovakar.
Tīšām iešu, nepalikšu,
Tev brālīti spītēdam’.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs māsiņ’.
Gar niedrainu ezeriņu,
Ābolainu atmatiņu.
Mūs māsiņa gultu taisa,
Mīkstiem dūnu spilveniem.
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem linu palagiem.
Smalkiem linu palagiem,
Raibiem rožu deķīšiem.
Tur iegūla mūs māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte.
Tur iegūla tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.
Ko tu raudi, tēvs, māmiņa,
Nu tu esi atdevusi.
Nu tu esi atdevusi
Žēlotāja rociņā.
Kas tas jods par žēlotāju,
Kas par mani negādāj’?
Visu savu sīku naudu
Nes uz krogu izdzerdams.
Ēd sieviņa melnu maizi,
Līdz izaugu mieži rudz’.
Kad izaugsi mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama.
Ēd maizīti sijādama,
Brauc kumeļu dīdīdama.
(Urdanga)
Ko mēs, meitas, darīsim, visas dziesmas izdziedāts?
Trādi rīdi rallalā , visas dziesmas izdziedāts?
Apseglosim veco puisi, jāsim dziesmas mācīties.
Kamēr dziesmas mācāmies, vecais puisis nomaucies.
Lai tas puisis, kur tas puisis, ka tik segl’ un iemauktiņ’.
Vecais puisis melno muti guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņi, siltu laiku, būs mušāmi barībiņ.
Vecais puisis melno muti ienāk meitu pulciņā.
Ej projām tu, vecais puisi, mazgā savu melno muti.
Nomazgājis melno muti, tad nāc meitu pulciņā.
Veca puiša dvēselīte padebešos karājas.
Negrib dievi, negrib velni, negrib rijas kūlējiņ’.
Sitat, velni, vaŗa bungas, lai krīt elles dibenā.
Ieraksts
Kaut man būtu tā naudiņa
Kas guļ jūras dibenā
Folrā umfairūdi, folrā umfairūdi, folrā umfairūdi
umbā umbā umbamba
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem
Es vācietim to darītu
Ko vācietis man darīj’.
Es vācieti dancinātu
Uz sarkana ķiegelīš’.
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņ.
Vāciešami gari stilbi,
Velna šuti zābaciņ.
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.
(Zemgale/Latgale)
Kas kaitēja man dzīvota
Mana tēva zemītē.
Visapkārt zaļa birze,
Vidū kuplis ozoliņis.
Kad es gāju uz kariņu,
Nocērt kuplu ozoliņu.
No celmiņa bungas taisu,
No zariem(a) – stebulīt’.
No tā paša vidutiņa –
Bitītēm(a) mājas vietu.
No tās pašas galotnītes,
Māsiņai pūra tīni.
(Nīca)
Kad es no rīta uzceļos un matus ķemmēju,
Mans mīļākais aiz durvīm stāv kā rīta zvaigznīte.
Ja esi iekšā mīļākā, tad durvis atvari.
Es ašu iekšā mīļākais, es tevis negribu.
Tu meklē skaistu, bagātu, es tāda neesmu.
Kur bāra bērns var mantu ņemt, kam nava vecāku.
Man tēvs nomira maziņai un māte atraitne.
Es paliku kā mazputniņš uz koka zariņa.
Ja vējš to zaru kustinās, es zemē kritīšu.
Man citas mantas nevajag, tik meitiņ tevi vien.
Tā pasaul’s manta izkūpēs kā rīta gaismiņa,
Bet mīlestība pastāvēs līdz kapa maliņai.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Tev bij’ mīksti spilventiņi, man bij’ cietā gultas mal’.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, tavas durvis virināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Man pie tevis staigājot, koka eņģes čīkstināt.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Koka eņģes čīkstināt, Tēv ar māti sirdināt.
Ieraksts
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināj?
Tu gulēji gultiņā, es gultiņas maliņā.
Šī pēdējā vasariņa, man pie tevis staigājot,
Man pie tevis staigājot, ciema suņus rīdinot.
Ciema suņus rīdinot, tēv’ ar māti sirdījot.
Jūle, Jūle, lielais velns, kam tu mani kaitināji?
Jau rudiņs tyvuojās,
Rūžu lauks steidzās nūzīdēt.
Vēļ vīna rūzeite
Vīna pat duorzā zīdēja.
Vēļ vīna meiteņa
Vīna pat bādu meiteņa.
Jei nu vysim atstuota,
Un nu sova mīļuokuo.
Muns mīļais ir gon skaists:
Zylajom acteņom, dzaltonimi matenim.
Es nu viņa naškieršūs,
Cikom vīn es dzeivuošu.
Irbīt gūla ceļmalāi,
Baida manu kumeliņu
Ok ca ca cā tid ral la la lā,
Baida manu kumeliņu.
Vai, irbīte, nezināji,
Ko maksāja kumeliņis?
Maksāj’ manis kumeliņis
Pieci zelta gabaliņi.
Kad es kāpu mugurāje,
Stāvus lēca, nozviedzāse.
Nevienami tas nebija,
Kas maname kumeļame:
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Zaļa zīda pavadiņa.
Guoju pa mežu,
Rubynus šaudeidams.
Tymā mežā es izguoju
Lelu, kuplu līpu.
Tymā lelā, kuplā līpā
Zalta šyupeleiti.
Tymā zalta šyupeleitī
Guļ jauna meiteņa.
Uci, luli, jauna meita,
Kaidam šeļmam tiksi?
Voi tu tiksi šaučam, kraučam,
Voi tam skrypačam?
Ni es tikšu šaučam, kraučam,
Ni tam skrypačam.
Es jau tikšu tam puiseišam,
Kas maņ īšyupuoja.
Uci, luli, jauna meita,
Audzi lela, skaiška.
Ieraksts
Gulbis dūca ezerā
Es ļautiņu valodā
Živaja, ravaja, es ļautiņu valodā.
Ne gulbimi ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņ’.
Cēlās gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēj’?
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēj.
Puisis miega negulēja
Par meitāmi domādams.
Meita miega negulēja
Puisim cimdus adīdam’.
Gudra, gudra vuovereite
Gudrai bārnus audzynuoj’:
Pati guļ sileņāi,
Bārni syla maleņā.
Juosim, bruoli, sileņā,
Šausim syla vuovereiti.
Nuošāvuši vuovereiti,
Palaidīsim naudeņā.
Palaiduši naudeņā,
Pirksim labu kumeleņ’.
Nuopirkuši kumeleņ’,
Juosim, bruoli, cīmeņā.
Juoja, juoja vīnu dīnu,
Dasajuoja augsti kolni.
Puorsajuoja augsti kolni,
Dasajuoja šautri meži.
Pīsalauza šautru saivys,
Dasajuoja lelu cīmu.
Nadzierd mani cīma suni,
Nadzierd cīma dzaltainītis.
Svīžu šautru sētmalī
Sasatrūka cīma suni.
Sasatrūka cīma suni,
Iztek cīma dzaltainītis.
Divi mani poti vada,
Mani poti ustobā.
Kumeleņam auzys deve,
Maņ pa ceļam zalta krāslu.
Tais muomeņa mīkstu vītu
Tymsajā kakteņā.
Lai es redzu gulādams,
Kū dar cīma dzaltainītis.
Vīni šyuni, ūtra auži,
Trešā roksta zeižonītis.
Atdūd, māmeņ’, tū meiteņu,
Kura roksta zeižonītis.
Nadabuosi tū meiteņu,
Es nūmieršu biedeņā.
Gauži raud saulīte ābeļu dārzā
Ābelei nokrita zeltābolītis.
Neraudi, saulīte, dievs dara citu
No vara, no zelta, no sudrabiņa.
Ko gan ta saulīte tik gauži rauda?
Jūrā noslīka sudraba laiva.
Ko gan ta saulīte tik gauži rauda?
Rīgā pazuda dimanta rati.
Gara, gara šī naksniņa
Par visāmi naksniņām(i).
Gaida mani līgaviņa,
Šo naksniņu aizejot.
Vai tu gaidi, vai negaidi,
Šo naksniņu neaiziešu.
Šo naksniņu pārgulēšu
Baltābola kalniņā(i).
Baltābola kalniņā(i)
Pie bērāji kumeliņa.
Sedlus liku pagalvē(i),
Iemauktiņus apsegā.
No sedliem saule lēca,
No iemauktiem mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Uzlec rīta auseklītis.
Gani, gani, sargiet kazu,
Kazai jāja preciniek.
Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj.
Skic, kaziņa, mežiņāi
Liepu lapu lupināt.
Bet tik pati piesargiesi
No tā meža junkuriņ.
Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkami mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ.
Gaismeņa ausa, sauleite lēce,
Jaunais puiškinis zyrgu sadluoja.
Zyrgu sedluoja, tuoli dūmuoja:
Juošu, es juošu iz lelu cīmu,
Iz lelu cīmu, iz jaunu meitu.
Tev, jauns puiškinis, treis duorzi prīškā:
Pyrmejā duorzā kyukoj dzaguze,
Ūtrejā duorzā syt laksteigola,
Trešejā duorzā sēd jauna meita.
Tev dzaguzeite uoriski bārzi,
Tev laksteigola malnys upinis,
Tev jaunā meiteņ sveša puseite.
Es zinu vienu rozīti,
Ko noplūkt varētu.
Es zinu vienu meiteni,
Ko mīlēt varētu.
Kad es ar viņu runājos,
Tad ļaudis brīnījās.
Kad es ar viņu dancoju,
Tad puisēni dusmojās.
Nedusmojat jūs, puisēni,
Nedusmojat, jūs, zēnēni,
Nedusmojaties jūs.
Varbūt jūs paši noplūksiet
Šo skaisto rozīti.
Varbūt jūs paši paņemsiet
Šo skaisto meiteni.
Es esmu lozīt izvilcis,
Man projām jāaiziet.
Man jādien krievu ķeizaram,
Kam esmu zvērējis.
Kam esmu svēti zvērējis
Līdz pēdējās asins lās.
Ieraksts
Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
Ja ne virza kunga salmi,
Lai virst kunga pelaviņas.
Augstu cēlu, viegli laidu
Kunga rijas sprigulīti.
Lai rociņas nepiekusa,
Lai varītes nepietrūka.
Elle, elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņis.
Ko ellē izkūlām,
To uz Rīgu aizvedām.