Meteņi

Dej mani jēriņi, dej kazlēnēni
Ij es pati deju Metenīša vakarā
Sik, sik, āzīši, istabāi.
Pa priekšu sirmie, pēc pelēkie, no visas pakaļas rūsganie.
Dil, dil, buciņi, ved kazu dancot.
Kaziņai stillas kurpes, bukam stilli zābaciņ.
Ai, nama māmiņa, tavu mundru meitiņu.
Visi mazi auniņi, visi paēduši, visi labi paēduši, ļipas sacēluši
Kupāti kupāja auniņa vilna.
Tā lai kupā nama saimneniece.

Lec ķekati kur lekdamis, ē vastalāvi,
Lec kāpostu dārziņā
Lai aug kāļi kāpostiņi
Rūtainām lapiņām
Viza viza kamaniņas
Metenīša vakarā
Tā vizēja liniņā
Zelta poga kalniņā

Metens brauca pār kalniņu
saules groži rociņā
Dedziet meitas gaišu guni
pušķojiet istabiņu
Metens nāca pār kalniņu
galvas puse kabatā
Kad bijāti saimenieki
kurat guni namiņā
Meteņami putru viru
deviņiem(i) miezīšiem
Man deviņi bāleliņi
miežu putras ēdājiņ
Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarā
Būs pupiņas būs zirnīši
būs cūciņas smecerīts

Metens sola saltas dienas
sola visus sasaldēt
Krausim malku vezumā
vedīsim Meteņam
Lai sakūra lielu guni
lai sasailda pasaulīt
Ap Meteni slaidi laižu
lai liniņi gari aug
Lai var pūru pielocīt
smalkiem linu palagiem
Metenīša vakarā
tālu braucu pīrāgos
Lai aug jēriem gara vilna
lai aitiņas pārojas
Metens ēda smecerīti
aiz ausītm turēdams
Cūka kaklu nolauzusi
no kalniņa laizdamās
Kad atnāca metenītis
tad vārīju cūkas ausi
Tad vārīju cūkas ausi
lai liniņi gari aug
Iemet ausi tarbiņā
gāj uz kalnu šļūcēties
Cik no kalna noalidos
tik no austiņs nokožos

Miesmeti, Melnaci, kam nāci agri?
Kas tevi sūtīja, kas aicināja?
Miesmeti, Melnaci, kur gulēji šovakar?
Laba vīra klētī, pažobelēi
Miesmeti, Melnaci, kur liki gaļu?
Klētī, plauktā, krustiņš virsū
Miesmetis, Melnacis apēda gaļu
Lieldienu Mārģiete, tā taupa bērniem.

Nās, nākdamis Metenīti
daudz ir tevis gaidītāj
Gaid arāji ecētāji
gaid miezīšu sējējiņ
Metens nāca pār kalniņu
ko Metens atnesīs
Cūkas ausi atnesīsi
miežu miltu plācenīti
Meteņami pieci dēli
visi pieci arājiņ
Meteņami piecas meitas
visas piecas malējiņs
Uz Meteni tālu braucu
lai liniņi gari aug
Uz Lieldienu šūpojos
lai telītes barojās

Padejoji saimeniece
Metenīša vakarā
Lai dejoja govis, aitas
Pavasara tīrumā
Ķuzu ķuzu vizu, vizu
Metenīša vakarā
Kas ne ķuzu kas ne vizu
Tam liniņi neziedēj
Čīgu čāgu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā
Tā čīgāja budēlīši
No ciemiņa ciemiņā