Citas T–Z

Teci rikšiem kumeleņi
Sovu ceļa gabaleņ’.
Ē ņuša ņuša Anneņuša,
Pravda dušeņka maja.
Lai atradu leigaveņu
Krāslā sādūt naguļūt.
Manis dieļ leigaveņa,
Ja tu guli, nazaceļ.
Es zynuoju tū stalleiti,
Kur likt sovu kumeleņ.
Es zynuoju tū nagleņu,
Kur kuort sovu capureit.
Es zynuoju tū gulteņu,
Kur guļ muna leigaveņ.
Es tautīti pavadieju,
Pīsacieju otkon nuokt.

Te man tika, te dziedāju
Šai kalniņa galiņā.
Lai vējiņis balsu nesa
Tautu dēla sētiņā.
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Dziedi, balsu locīdama.
Man deviņi bāleliņi,
Kas uz tevi klausījās.
Ik vakaru dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā.
Izdziedāju savu pūru,
Savu zelta gredzentiņu.

Tys viejeņš pyuta,
Puisāns doncuoja.
Tei jauna meiteņa
Gauži rauduoja.
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši.
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muote.
Kas maņ nu muotis,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais tāvs.
Kas maņ nu tāva,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meiluo muosa.
Kas maņ nu muosys,
Kas maņ nu juos,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais bruoļs.
Kas maņ nu bruoļa,
Kas maņ nu juo,
Ka maņ nav sova
Meila draudzeņa?
Mežā ir putneņš,
Tam ir sovs draudzeņš,
Es vīna pate,
Kū lai es doru?
Naraudi, meiteņ,
Napyut(i) gryuši,
Jau atīt, jau atīt,
Tov meilais draudzeņš.
Vairs narauduošu,
Vairs napyuteišu,
Niu maņ ir, niu maņ ir
Sovs meilais draudzeņš.

Tradiridi ritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām,
To uz pusēm dalījām.

Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos meļneicuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešuo mežā nūblūdej.
Taku, taku pa celeņu
Satīk jaunu zvejnīceņ’.
Labrīt, cīma zaltaineite,
Byusi muna leigaveņ?
Kai es varu tova byut(i),
Ka man mozs augumeņš.
Kas nu daiļa augumeņa,
Ka nav loba tikumeņ’?

Treis muosenis mežā guoja
Malnajuos ūdzeņuos.
Divys ūgu pīlaseja,
Trešā mežā nūblūdej.
Tī atroda zaļu jiuru,
Zalis jiurys zvejnīceņus.
Dīvs paleidza, zvejnīceni,
Kū jius šeitā zvejūjat?
Paļdis, cīma zaltaineita,
Nuoci poša paleigā.
Voi tu beji lelu rodu,
Voi boguotu bruoļu muos?
Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muos.
Mieness tāvs gūdu deva,
Saule muote pyuru lyka.

Treis putneņi skaisti dzīda
Smolkā lozdu kryumeņā.
Treis muosenis dreiži roksta
Pi lūdzeņa sādādams.
Vīna beja muna muosa,
Ūtra bruoļa ļaudaveņa,
Jau tei trešuo eistyn sveša,
Tei maņ kryta pruoteņā.
As jai devu sovu rūku,
Sovu zalta gredzenteņ’.
As jai pierku bryunus svuorkus
Līdz zemei šyudynuots.
(Cibla, Ciblas dancis)

Treis vosorys saturieju
Stalī bāru kumeleņ’.
Caturtā vosorā
Lyku sadlus mugorā.
Lyku sadlus mugorā,
Bieru rīkstus kārmanā.
Bieru rīkstus kārmanā,
Braucu meitu sietiņā.
Vīnu sauju meitom devu,
Ūtru meitu māmeņai,
Trešū sauju izkaisieju,
Pa pogolmu staiguodams.
Cikom meitas rīkstus losa
Jau sauleite nūrūtiej.
Tais māmeņa meikstu gultu
Tymsajā kakteņā,
Lai es varu šū naksneņu
Ar meiluokū puorgulieti.
Ar meiluokū puorguliet,
Meilus vuordus parunuot.
Nav vēļ vysi izrunuoti,
Jau māmeņa stuovus ceļ.
Celīs, meiteņ, kuo tu guli,
Jau sauleite gobolā.
Vaicoj muote pīcaldama,
Kuoda muna nūskumšan.
Nu tuos rīkstu lasiešonas
Vysu myužu tauteņuos.
Še, lazdeņa, tovi rīksti
Ar vysīm kūdūlim.
Es atdūšu tovu dālu
Ar vysīm lobumim.

Trīs daiļas māsas sēž rožu dārzā,
Ņem, brālīt, vienu, es ņemšu otru.
Tā trešā maza, lai paliek mātei.
Lai paliek mātei, lai dara pūru.
Lai dara pūru, lai gaida godus.
To teicu mātei, vai dosi meitu?
Ne tev ir naudas, ne branga zirga.
Ar dievu paliec, ne tev vien meitas.
Vēl dažai mātei, aug daiļas meitas.

Trīs putniņi skaisti dzieda
Sīkā lazdu krūmiņā.
Trīs meitiņas sēd pie loga,
Raibus rakstus rakstīdamas.
Divas raksta smalkus rakstus,
Trešā zīda nēzdodziņu.
Visapkārti mīļus vārdus,
Vidū lika sav sirsniņ(u).
Skrej, putniņi, uz to zemi,
Kur aug manis arājiņ(i)s.
Aiznes tam mīļus vārdus
Jele spārna galiņā.
(Baldone)

Tumsā mani tautas veda
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa neredzēja
Pie saviem bāliņiem.
Tumši, tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt,
Nav neviena ozoliņa.
Nav neviena ozoliņa
Robainām(i) lapiņām.
Sveši, sveši tie ļautiņi,
Sveši tuvu, sveši tālu
Kā nebija svešiem būt,
Nav neviena bāleliņa.
Nav neviena bāleliņa
Dzelteniem matiņiem.

Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju.
Tumsiņāi, vakarā
Pārved sevim līgviņ’.
Pie vārtiem pastāvēj’,
Lai iznesa uguntiņu.
Lai nes guni, kam vajag,
Man uguņa nevajag.
Bij’ manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurāi.
Bij’ man paša ļaudaviņ’
Zvaigžņu deķu audējiņ’.
Lec, saulīte, rītā agri
Nedod meitas ausekļam.
Nedod meitas ausekļam
Meitām dārgas dāvaniņas.
Ieraksts

Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi rallalā!
Ai virvir virvir bam bam bam bam tr-r-r-r rasasā,
Ai rillasā, ai rasasā, ai džimlai rūdi ralalā!
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ’.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik daiļu valodiņ’?
Es, māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb’ s.
Gribu jūsu meitiņ’ precēt,
To, lūdzami, neliedziet!
Mana meita cārta, balta,
Tev noplīsis kažociņš.
Pa pāriemi rieksti auga,
Pa pāriemi āboliņš.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriemi pāroties.

Tumšis bija gaišs palika
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināj’?
Krievu pili dedzināj’,
Krievu naudas gribēdam.
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi.
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēvu bērus kumeliņus.
Tēvu bērus kumeliņus,
Mātes govis raibaliņš.
Mātes govis raibaliņas,
Māsu baltas villainītes.

Tupi, lāci, tupi, lāci,
Saiminiece aizmaksās.
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maizs.
Tupi, runci, tupi, runci,
Peles bēgot nosmakos:
Peļu astes guļ uz kastes,
Tās tu vari apošņāt.
Jūsi trīsi, mēsi trīsi,
Sametami čumuriņ’,
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa aizdurvē.
(Alsunga)

Tymseņš guoja, tymseņš guoja,
Es par tymsa nabāduoju.
Bej’ munam(i) kumeļam
Zvaigžņu dečis mugorā.
Tys derēja tymsā juoti,
Līdz uzlēce mienesteņš.
Bej mun pašam ļaudaveņa
Zvaigžņu deču audiejeņa.

Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meit’.
Ja tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
Kā jūrāi netecēšu,
Jūra manis tēvs māmiņ’.
Jūriņai simtu duru,
Divi simti stenderīts.
Ik pie katras stenderītes
Pa buntami atslēdziņ.
Atbrauc viena zveju laiva,
Atslēdz visas atslēdziņs.
Jūrā gāju naudu sēti,
Saujā nesu dvēselīt’.
Dārga bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīt’.
Visa balta jūras nauda
Nevērts manas dvēselīts.

Uz akmiņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Nevēlēja tīras maizes,
Stallī bēra kumeliņa.
Dievs man deva tīru maizi,
Stallī bēru kumeliņ’.
(Saldus)

Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņ’.
Tullai rullai, tullai rullai,
Strautā kūru uguntiņ’.
Trādi ritam, kas kaiš citam, ka mēs mīļi dzīvojam.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēj’.
Labu, labu tiem vēlēšu,
Kas man laba nevēlēj’.
Apkārt kalnu, apkārt kalnu,
Kam nav kaltis kumeliņš.
Man bij’ kaltis kumeliņš,
Es par kalnu nebēdāj’.
Man saspēra ledus kalnu
Devinos gabalos.
Lai izsprāga skauģiem acis
Ar tiem ledus gabaliem.
Sēd blakām sirdspuķīte,
Lai sirsniņa tev nesāp.
Lai stāv pretī tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēj.

Vai es kunga riju kūlu,
Vai strādāju druviņā,
Sēdžu savu augumiņu
Ar balto villainīt.
Lai tā mana dvēselīte
Villainītes baltumā.

Vīna poša vīšņa guoja,
Puor ezeru leiguodama.
Tei nabeja vīna vīšņa,
Tei bej Laimys muomuleņa.
Lobvakar, buorineite,
Dzieržu tevi sadarātu.
Nava tīsa, Laimys muote,
Nav vēļ vysa gatavaiņ.
Aj ar Dīvu, buorineite,
Dūšu vysu gatavaiņu.
Dūšu symtu gūvu, vušku,
Divi simti vilnaineišu.
Dūšu seši siermi zyrgi,
Myužam lobu oruojeņu.

Visi ciema kukainīši gaida mani nomirstot.
Negaidati, kukainīši, es nemiršu šai zemē.
Es nemiršu šai zemēi, es nomiršu Vāczemē.
Es nomiršu Vāczemēi, baltā rožu dārziņā.
Vedīs mani sirmi zirgi, skanēs zelta iemauktiņ’.
Apraks mani lieli kungi sidrabiņa šķipelēm.
(Valmiera)

Visu dienu bites dzinu
Gar garo(i) sila malu.
Tur sadzinu, tur panācu,
Mūs kundziņa dārziņā.
Ņem, kundziņi, tās bitītes,
Dod man vienu zeltenīti.
Ej, puisīti, kambarē(i),
Ņem no pulka, kura tīk.
To es ņemšu, tā man tika
Dzelteniem(i) matiņiem.
Dzelteniem(i) matiņiem,
Sarkaniem(i) vaidziņiem.
Nē, puisīti, to nedošu,
Tā mani visu jaunākā.
Tā man visu jaunākā,
Par visām daiļākā.
Tai vajaga sešu zirgu,
Trīs puisīšu ormanīš’.
Trīs puisīšu ormanīš’,
Niedras kātu pātadziņ.

Vysu dīnu Jumi dzynu
Pa lelū teirumeņ’.
Nu sadzynu, nu dadzynu
Teirumeņa galeņā.
Ai, Jumeiti, okulteni
Tu leigovi dryveņā.
Leigoj munā klieteņā
Da cytai vosorai.
Jumeits stuova dryveņā
Vuorpu puškeits rūceņā.
Vuorpu puškeits rūceņā,
Vaiņudzenis galveņā.

Visu dienu Jumi ņēmu
Pa garo(i) tīrumiņ’.
Nu sadzinu, nu saņēmu
Tīrumiņa maliņā.
Saņēmuši, sapļāvuši
Nesam Jumi apcirknē.
Kur, Jumīti, tu gulēji
Tādu garu vasariņ’?
Tīrumiņa galiņā,
Zem pelēka akmentiņ’.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiz kalniņa lejiņāi
Zaļa glāžu muižiņā.
Aunu, aunu vieglas kājas
Eju mīļās aplūkot.
Vēl nav pulkstenis divpadsmit
Jau es glāžu muižiņāi;
Jau es glāžu muižiņāi
Savas mīļas kambarē.
Mana mīļā sēd pie galda
Raksta mazu vēstulīti;
Visapkārti mīļus vārdus
Vidū lika sav’ sirsniņu.
To vēl labi nezināju
Ko ielika pavārdē;
Vaj ar mani pierakstīja,
Vaj ar cita tēva dēlu.

Zynu, zynu tāva sātu,
Navajaga ruodeituoja.
Tur bej muna tāva sāta,
Kur aug kupli ūzuleni.
Tur es tāvam gonūs guoju,
Tur es pynu vaiņuceni.
Tur es pynu vaiņuceni,
Tur es grīzu stabulīti.
Ilgi māmeņa dzeivova,
Kaut jel ilguok dzeivuojuse.
Kur īdama naīdama,
Padūmeņa papraseju.
(Viļaka)

Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deveinom’i aileitem;
Muni bruoli klieti taisa
Deveinim’i orūdim.
Taisot bruoli, kū taisoti,
Iztaisot maņ ustabeņ’,
Iztaisot maņ ustabeni
Ar trejaidom’ durovom.
Pa vīnom’i saule lēce,
Pa ūtrom’i nūrītiej’,
Pa trešom’i as izguoju
Ar tū miršu vauņuceni.
Vedit mani, kur vazdami,
Pa sileņu navedit.
Munys kuojys smiļktis grauze,
Skujys byra vaiņukā.
Vedit mani, kur vazdami,
Par upeiti navedit.
Ni as muoku puori airiet,
Ni ar puori puorsamaut.
Vedit mani, kur vazdami,
Par tiļteņu navedit.
Grabēs munys tukšais pyurys,
Par tiļteņu puorvadūt.
Dīnom, naktim raudoidama,
Stuovu upes maleņā,
Stuovu upes maleņā,
Verūs puori upeitei.
Munys acs nu pīris sleid,
Verūtīs tī tuoļumā:
Kur palyka bruoleleni,
Kur palyka muomuleņa.
Kū tu verīs, kū tu gaidi,
Muna jaunuo ļaudaveņa?
Voi tev tryukst te suoļa, maizes?
Voi as meili narunuoju?
Maņ natryukst te suoļa, maizes;
Tu tai meili nadzeivoji.
Tu tai meili nadzeivoji,
Meilu vuordu narunoji.
Īš i īšu atpakal
Pi tim sovim bruolelenim;
Pi tim sovim bruolelenim,
Pī tuos boltuos muomuleņas.
Škeirīs, škeirīs tu, tautīt,
Lauž laulobu gredzinteņu.
Lauž laulobu gredzinteņu,
Met upeites dybynā.
Lai tys guļ ņiu upes dzeļmēs,
Na tovā rūceņā.
Tod as byušu otkon breiva,
Tod staiguošu dzīdoidama.
Ieraksts

Ziņģe
Es aizbrauc uz tālem laukem
Spekulēt ar cūke taukem.
Es aizbrauc pa tādem celem,
Kur bij buble līdz pat mēlei.
Es piebrauc pie tāde kroge,
Kam nebij neviene loge.
Iekšā sēdēja tāde kunge,
Kam bij’ vēdere kā bunge.
Es aizgāj pie savem ratem,
Kāds man tumsē rau aiz matem.
Es pa ficke uzrau špicke,
Ieraug save dēle Icke.
Icke spēlē balalaike
Un pa laikem nolaiž tvaike.
Šitai dziesmiņai nav gala,
Vārna sēž uz ozolzare.
Vārna sēž uz ozolzare
un ar knābe knābāj nabe!

Zīlītei žubīte audeklu meta,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.
Nesmejati citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
Atskrēja vanags, samudžināja,
Zīlītei žubītei melnums astes galiņā.