Citas A–F

Adat, bērni, ko adati,
Vilkam zeķes noadiet.
Vilkam kājas nosalušas
Purvus, mežus bradājot.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilcinis nedabūj.
Nu guļ suņi, nu guļ lopi,
Nu guļ paši ganītāj’.
Nu ir laiks vilciņam
Kazu ķerti dārziņā.
Vilciņš kazu saplosīja
Smalkā lazdu krūmiņā.

 

Ai, kad es būtu zinājuse,
Ai, kuru ceļu tu atjāsi.
Ai, es būt tiltu pagrūduse
Ai, ar tiem baltiem dukātiem.
Ai, ar tiem baltiem dukātiem,
Ai, ar tiem zelta dālderiem.
Ai, sirsniņ dārga dvēselīte
Ai, kur gulēji šo naksniņu?
Ai, zem priedītes, zem eglītes,
Ai, skuju klēpis pagalvē.
Ai, kad es būtu zinājuse,
Būt aiznesuse paladziņu,
Būt aiznesuse paladziņu,
Ir pate klāt pagulējse.

Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties.
Kur dieniņu saule teka,
Tur tek nakti mēnestiņis.

 

Ai, zaļā(i) līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties, –
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
Jūriņ prasa smalku tīklu,
Laiviņ’ baltu zēģelīti.
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa mirdzēdama.
Iet laiviņa mirdzēdama
Līdz tautieša namdurvīm.
Tautiets manim laipu meta,
Laipu laipas galiņā.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipu gāju.
Tēva dubļi sidraboti,
Tautu laipa asarota.

 

Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņš.
Apakš liepas avotiņis,
Kur zaldāti zirgus dzirda.
Kur zaldāti zirgus dzirda,
Jaunas meitas velējās.
Jaunas meitas velējās,
Par zaldātu nebēdā, –
Zaldātam īss mūžiņis,
Šodien teje, rītu tur.
Nākat ļaudis skatīties,
Kur zaldāti pulkiem jāj –
Bēri zirgi, melni sedli,
Spoži stangu iemauktiņi.

Aizskrēja vanadziņš, aizlidinēja
Irbīšu gūstit(i) jūrmalā.
Atskrēja vanadziņš, atlidinēja,
Neroda irbīšu jūrmalā.
Še roda irbītes dārziņā
Zem liepu lapām zem pazarēm.
Ložņāji, ložņāji pa liepu lapām,
Pa liepu lapām, pa pazarēmi.
Jau irbīte gana gudra,
Še būs tavis gudrumiņš;
Še būs tavis gudrumiņis
Vanadziņa nadziņos.

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man aizveda.
Pār upīti man aizveda
Uz svešām tautiņām.
Paliek manis bāleliņis
Šai malā raudādam’.
Kliedzin’ kliedza māj ar roku,
Nāc, māsiņa, atpakaļ.
Es neiešu, bāleliņ’,
Skarba tava līgaviņ’.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņ’.
Vai brālīti manis dēļ
Rāsi savu līgaviņ’?
Nebēdājies, bāleliņ’,
Es atradu maizes vietu.
Es atradu maizes vietu,
Pa prātam(i) arājiņ’.

Ak, tu boludeiti zilu puteneņu,
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes siēja?
Redzēt i redzēju, dzirdēt nadzirdiēju,
Vot kai šitai, vot kai šitai maganeņis siēja.
Mysu meitām šitai vīn, šitai vīn, šitai vīn,
Visa monta mugurā, bogoteiba vādarā.
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes auga?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes plauka?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pļova?
Voi redzēji, voi dzirdieji, kai magūņes pyuva?

Apkārt kalnu gāju, kalniņā uzkāpu,
Ieraudzīju meitenīti gauži raudājam.
Ko tu, meitiņ, raudi, ko tu bēdājies?
Kā man bija nebēdāt, bāliņš karā iet.
Karā bij man iet, karā nepalikt.
Karā bija grūta dzīva tēva dēliņam:
Zobentiņu celti, karodziņu nesti,
Ienaidnieka pulciņā asariņas dzert.
Ne tur tēva, mātes, ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas svešā zemītē.
Soma – tēvs, māmiņa, plinte – līgaviņa,
Zobentiņis īstais brālis svešā zemītē.

Ar laiviņu ielaidos
Irbju šauti jūriņā.
Nezināju, kuru šauti,
Visām zelta cekuliņ’.
Es nošāvu to irbīti,
Kas gar malu lidināj’.
Irbīt, mana zeltspārnīte,
Tu guļ jūras dibenā.
Tu guļ jūras dibenā,
Es ozola laiviņā.
Es laidīšu zelta āķi
Līdz taviem spārniņiem.
Līdz taviem spārniņiem,
Līdz spārniņu galiņiem.
Mirdzēs āķis tev spārnos(i),
Vilkšu tevi laiviņā.
(Zemgale)

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: gruovrača zeļļi
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par gruovrača sīvu,
Gruovračs dubļu bridējeņč.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: skrūdera zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par skrūdera sīvu,
Skrūders bikšu luopeituojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: bondara zeļļi,
Voi, voi, voi, voi, na, na, na!
Vysi sauks par bondara sīvu,
Bondars bucu steipuotuojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa,
Nazynu, kaidu veiru jimt.
Māmeņa dūmuo: spielņika zeļļi
Ņui, ņui, ņui, ņui, vot, vot, vot!
Tētete spieļuos, bierņeņi doncuos,
Pati jauki pasprindžos!

Atašīnis suseklis
Moza beju, gonūs guoju,
Muolu nešu kuleitē.
Apsasēdu iz celmeņa,
Taisu mozu cilvēceņ’.
Es redzieju zaļā pļovā,
Divi putni kīvējās.
Lelais kuopa iz mozuo,
Mozais asti trycynuoj’.
Bolta kēve strupu asti –
Tei bej loba muolu vest.
Jauna meita kuplu prīšku –
Tei bej loba škiunī vest.
Muote, muote, meklej gona,
Es vairs cyuku naganeiš,
Kaimeņ puika Mikeļs sacej’,
Ka par sīvu jimšūt dreiž.

Atīt zūsis klaiguodamys
Nu dūņainuo (j)ezereņa.
Atīt meitys dzīduodamys,
Nu tuo rudzu teirumeņa.
Tolka nuoca pogolmā,
Kupla līpa vuortus vēre.
Tei nabeja kupla līpa,
Tei bej tolkys muomuleņa.
Tolka dzīdi, tolka ļustej’,
Saimieica nūskumuse.
Daudz apēde, daudz izdziere,
Moz darbeņa padareja.

Aurēdama, vēja māte,
Remdējiesa vakarā.
Rā-ra rīdidi rai-rada rīdidi, rai-dai-dā
Gana biji piekususi,
Mežu galus locīdama.
Mežu galus locīdama,
Jūras viļņus bangodama.
Nikni šņāca jūras viļņi,
Gauži rauda māmuliņa:
Izlolota dvēselīte
Uz ūdeņa līgojās.

Āvu, āvu, baltas kājas, lēcu dārziņāi,
Lēcu, lēcu dārziņāi, plūcu baltas rozs (2x)
Plūcu, plūcu baltas rozes, pinu vaiņadziņu,
Pinu, pinu vaiņadziņu, liku galviņā. (2x)
Liku, liku galviņāi, bridu jūriņā,
Sacēlāsi rīta vējiņš nopūš vaiņadziņ. (2x)
Nopūš manu vaiņadziņu jūŗas dziļumā,
Teku, teku gar jūŗmalu, vaiņags jūŗiņā. (2x)
Tecēdama sasatiku divus bāleliņus,
Viens ar mani parunāja jauku valodiņ’. (2x)
Viens ar mani parunāja jauku valodiņu,
Otris saka, še meitiņa, patur’ kumeliņ. (2x)
Patur’ manu kumeliņu, lai es peldu (platais “e”) jūŗā.
Lai es peldu pēc vaiņaga jūŗas dziļumā. (2x)
Še, meitiņa, vaiņadziņis, nesak’ māmiņai,
Ka peldēju pēc vaiņaga, jūŗas dziļumā. (2x)
ieraksts

Beķer cepti klinģerīši
Govju piens un medutiņš.
Vīns no kļavu lapiņām –
Goda galda mielastiņš.
Lustīgs tēvs ar māmuliņu,
Dēls noķēra cielaviņ’.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij dēla līgaviņa.
Dēls ar savu līgaviņu
Abi gāja tecēties.

Bij’ man dziesmu, skaistu dziesmu,
Nebij labu līdzētāju.
Māsas maģas nemācēja,
Svešas tautas nelīdzēja.
Paaugs manas maģas māsas,
Es tautāmi žēl darīšu:
Ar savāmis māsēnāmis,
Ar dalāmis dziesmītēmis.
(Nīca)

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja.
Māmiņ, tavu auklējumu,
Sveši ļaudis aprunāja.
Kam tas manis vainadziņis
Stāv tik smagi galviņā.
Kā tas smagi nestāvēs,
Pilns ļautiņu valodiņu.
Aizdurvē klausījos,
Ļaudis mani aprunāja.
Spēru kāju pa durvīm,
Trūkst ļaužiem valodiņas.

Cibu, cibu pijole, meitas grieza danci.
Bungo base, dižā base, puiši lēca līdz.
Šoaķeli, toaķeli, ak tu manu vai,
Abi gali subi gali, tradi rīdi rai.
Suns irēja pirazdams pirtes pakaļā,
Pērnaji brūtgāni apsada ķimēj’.
Ak tu manu tētīti tavu labu māti,
Visu nakti klaberjakte gana tupu rāpu.
Nosamauca zābakus i zeķītēs vien,
Tēvs ar māti tā sacīja, tā pelīte lien.
Ak tu manu tētīti, kas tad nu te būs,
Puiši pikti, meitas dikti, nosabaidījās.
Iesameta puišelis visa muca alus,
Jau meitiņa kā guntiņa maģa vēr pelīt.
Šoķeli toķeli ak tu manu vai
Abi gali subi gali, tradi rīdi rā.
Ieraksts

Citu reizi mana māte dārziņu turēj.
Dārziņu turēdama sīpolus sēja.
Sīpolus sēdama knipu-knapu gāja.
Es biju cierējsi dažu vācu zemi.
Dažu vācu puišeli nolūkojusi.
Neguli saulīte apiņu dārzā.
Mēnesis jādija malējas meklēt.
Mūci, mūci, saulīte, mēnesis dzenas.

Cūciņ pelda pār Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Peld, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Vidzemē.
Kad cūciņa malā peld,
Grimst naudiņa dibenā.

Čigāniņa dēliņs biju
Mellu zirgu jājējiņš.
Čigāns mani iemācīja
Savu gudru padomiņ’:
Zirgus mīti, ļaudis krāpti,
Pa krūmiem jērus zagt.
Kad čigāni zirgus mija,
Es pa logu raudzījos.
Es pa logu raudzījos,
Ka čigāna nepiekrāpj.

Čigāns sēd uz augstas sētas
Un viņš teic, ka meitas lētas.
Aka čika follā drisā
Tīdi risā džindžalā
Džārilā džārilā
Margarita džārilā
Čigāns manim iemācīja
Savu gudru amatiņu:
Zirgus pirkti, jērus zagti,
Jaunas meitas krūmos vest.
Čigāniete kārtis zīlē,
Vecais čigāns meitas mīlē.
Čigāniņa dēliņš biju,
Čigāniņa meitas gribu.
Čigāniņa meita biju,
Čigāniņa dēlu gribu.
Pērn precēja zirgu zaglis,
Šogad krampja lauzējiņš.

Dai cytys meitys prīļus auž,
Dai, es pa cepli vuoļuojūs.
Dai, maņ pītryuka cymdu zeč,
Dai, līču vīzis dai auklām.
Dai, līču vīzis deju aukls,
Dai, lyku pyura dybynā.
Dai, cytām meitām sārti jāj,
Dai, es pa prīkšu gruozījuos.
Dai, maņ pa prīšku gruozuoties,
Dai, pašai pyrmai gadejās.
Dai, pašai pyrmai gadejās
Tas diženākais tāva dāls.

Dancoj, meiteņ, ci nadancot,
Šūgad tauteņuos naīsi,
Sātā lyni nanūaugua,
Reigā nauda naskanēja.
Doncotuoju zyrgu pierku,
Dzīdotuoju ļaudaveņu.
Doncoj zyrgs(i), dzīd ļaudova,
Es aiz prīcys navarieju.
Es aiz prīcys navarieju
Komonuos(i) nūsēdēt(i).

Dancojit(i), guļojit(i),
Darma maizis naiedit(i).
Tod iedit(i) darma maizi,
Kod darbeni pastruoduoti.
Ai puišim(i) dancuot guoju,
Naudu bieru bašmakūs(i).
Soka puiši doncuodami,
Tev sudroba bašmaceni.
Puiši, suni narejit(i)
Jius maņ zūbu naruodit(i).
Ka pajimšu lelu skruči,
Jiusim zūbus izbadeišu.

Div’ laiviņas peld pa jūru,
Niedras vieni līgojās.
Viena bija puišu laiva,
Otra jaunu meitenīš’.
Puišu laiva izpušķota
Ar ozola zariņiem.
Meitu laiva izpušķota
Ar sarkanām rozītēm.
Meitas solās projām braukti
Uz tām prūšu robežām.
Tur tām došot medu ēsti,
Salda vīna nodzerties.
Tur tām lika pupas malti,
Vara bungas rībināt.
Ieraksts

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā guziņā?
Čīčas pupas kaņupīts,
Iesarkani āboltiņ’.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritulīts.
Visas upes cauri brida
Augstajām kājiņām.
Daugavā peldināju
Zaļa vara pavadā.
Tad uzvedu kalniņā
Saulītē nožāvēj’.
Saulītē nožāvēju,
Zīda sagšu noslaucīju.
Ieraksts

Dzērves kāsī, dzērves kāsī,
Dzērves kāsī kamolā.
Jūk un tinas, mūk un pinas,
Pazūd zilā tālumā.

Dziedātāju māsu devu
Sīvajāse tautiņāse.
Radiri rallalā
Radi rallalādi rallalādi
Radiri radiri raidārādi
Radiri rallalā
Kad tautiņas naidu cēla,
Staigāj’ māsa dziedādama.
Staigāj’ māsa dziedādama,
Tautu dusmas remdēdama.
Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvoj’ koši aizgājusi.
Dari godu tai māsai,
Kas palika sētiņā.
(No Kurzemes)

Dzīdat meitas, kū gaidat(i),
Voi jums rūzes nazīdieja?
Es dzīdovu, gavileju,
Man zīd rūzes duorzeņā(i).
Man zīd rūzes duorzeņā(i)
Leidz pašīm(i) Mārtiņīm(i).
Mārtiņdīnā appuškovu
Tautu dālam capurīti.
Dzīdu, kūši lūceidama,
Dzīdu, gari pavylkdama.
Viejins munu bolsu nesa
Pašā tautu sieteņā(i),
Pašā tautu sieteņā(i),
Pa lūdzeņu ustobā,
Pa lūdzeņu ustobā
Pi tuos dālu muomuleņas.

Dzīduot muoku, doncut muoku,
Sīna pļauti namuacieju.
Byt muociejsi sīna pļaut
Sen byt vīra dabūjusi.
Lai pļaun sīna, kam vajg sīna,
Man sīneņa navajaga,
As izīšu tauteņuos
Ar vysomi teleitem.
Teleitem bys pūra sins
Man bys sveša muomuleņa.
Pūra zuoli as izbrydu
Bosojomi kuojenom,
Veira muotis napīlyudžu
Meilajimi vuordenim.
Veira muote valna muote
Atdūd munu vainuceņi,
As atdūšu tovu dālu,
Kuru dīnu grybādama.
Vai pīktdīni, voi sastdīni,
Voi svātdīnis reiteņa.

Es bij’ vīna gūda meita
Nikas mane napreciej’.
Šaidys taiday bumburneicys
Vysys šūgad izpreciej’.
Gludu gaļveņu saglaužu,
I uzlyku vaiņuceņ’.
Es nabeju bumburneica –
Bez vaiņuka nastaiguoj’.
Boltys munys rūkis, kuojis,
Bolta muna vylnaineit.
Šaidys taidys bumburneicys
Lynu sedza paladzeņ,
Šaidys taidys bumburneicys
Vysys šūgad izpreciej’.
Es palyku vīna pate
Kai lylā sīna kaudze.

Es ar sauli saderēju
Reizē tikti Vāczemē.
Nav saulīte brokastā,
Es jau biju jūrmalā.
Nav saulīte pusdienā,
Es jūras līkumā.
Nav saulīte vakarā,
Es jau biju Vāczemē.
Es atradu Saules meitu,
Liepas galdu mazgājot.
Liepas galdu mazgājot
Ar basām kājiņām.
Labvakar, smukmeitiņa,
Es jau tevi bildināju.
Paldies tevim, smukpuisīti,
Piesien savu kumeliņu.
Piesien savu kumeliņu
Pie manām(i) rozītēm.
Ej iekšā istabā,
Dod godiņu māmiņai.
Būšu tava līgaviņa,
Tavas mājas kopējiņa.

Es apsedzu sav galdinu
Ar balto(i) paladziņu.
Apsedz, Dieviņ, manu sētu
Ar sidraba mētelīt’.
Galdiņami četri stūri,
Visi četri vajadzīg’.
Uz pirmā saule lēca,
Uz otrā norietēj’.
Uz trešā Laima sēda,
Uz ceturtā mīļā Māra.

Es iegāju maltuvē,
Laba rīta nedevus
Dieviņš sēdēj, mīļā Laima,
Laba rīta gaidīdam.
Pelēkais akmentiņi,
Nāc ar mani spēlēties.
Gan es tevi iespēlēšu
Baltā miltu kupenā.
Guli, guli, baltgulbīti,
Baltas jūras vilnīšos.
Tā guļ manas dzirnaviņas
Baltos rudzu miltiņos.
Bitīt liela, bitīt maza,
Bitīt šūnu šuvējiņ’.
Māsiņ liela, māsiņ maza,
Māsiņ malu malējiņ.
(Jelgava)

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
Ja ne virza kunga salmi,
Lai virst kunga pelaviņas.
Augstu cēlu, viegli laidu
Kunga rijas sprigulīti.
Lai rociņas nepiekusa,
Lai varītes nepietrūka.
Elle, elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņis.
Ko ellē izkūlām,
To uz Rīgu aizvedām.

Es zinu vienu rozīti,
Ko noplūkt varētu.
Es zinu vienu meiteni,
Ko mīlēt varētu.
Kad es ar viņu runājos,
Tad ļaudis brīnījās.
Kad es ar viņu dancoju,
Tad puisēni dusmojās.
Nedusmojat jūs, puisēni,
Nedusmojat, jūs, zēnēni,
Nedusmojaties jūs.
Varbūt jūs paši noplūksiet
Šo skaisto rozīti.
Varbūt jūs paši paņemsiet
Šo skaisto meiteni.
Es esmu lozīt izvilcis,
Man projām jāaiziet.
Man jādien krievu ķeizaram,
Kam esmu zvērējis.
Kam esmu svēti zvērējis
Līdz pēdējās asins lās.
Ieraksts